Rēzeknes novada pārstāvji stiprina zināšanas par pielāgošanos klimata pārmaiņām Eiropā
Pirms dažām nedēļām Rēzeknes novada pašvaldības pārstāves Irina Orlovska (starptautisko projektu vadītāja), Inta Rimšāne (ārējo sakaru organizatore) un Tatjana Kārkliniece (projekta komandas pārstāve) apmeklēja Slovēnijas pašvaldību Selnica pie Dravas, kur Interreg Europe projekta “NALO” ietvaros diskutēja par pielāgošanos klimata pārmaiņām, izmantojot dabā balstītus risinājumus.
Klimata pārmaiņas izpaužas kā vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, izraisot arvien biežākus ekstremālus karstuma un aukstuma viļņus, jūras līmeņa celšanos, kā arī intensīvas lietavas un plūdus, kas skar visus pasaules reģionus. Diemžēl visas šīs parādības ir tiešas cilvēka darbības sekas, kas būtiski ietekmē gan dabas līdzsvaru, gan sabiedrības drošību.
Lai gan Eiropas valstīs tiek veikti pasākumi siltumnīcefekta gāzu (SEG) daudzuma samazināšanai atmosfērā, tie līdz šim nav bijuši pietiekami efektīvi. Cilvēka darbības, piemēram, fosilā kurināmā dedzināšana, mežu izciršana un intensīva lauksaimniecība, ir būtiski palielinājušas SEG koncentrāciju atmosfērā, tādējādi pastiprinot siltumnīcas efektu un izraisot globālo sasilšanu — ilgtermiņa vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos uz Zemes. Šī iemesla dēļ valstīm un pašvaldībām ir jāstiprina savas spējas pielāgoties klimata pārmaiņām, jāveicina sabiedrības noturība pret to sekām un jāizmanto iespējas, ko šīs pārmaiņas var sniegt.
Viena no iespējām ir izmantot dabā notiekošos procesus, lai uzlabotu vidi un pasargātu cilvēkus. Projekta dalībnieki no Francijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Spānijas, Melnkalnes, Zviedrijas un Vācijas analizēja dažādus dabā balstītus risinājumus Eiropas pašvaldībās, piemēram, zaļo zonu, zaļo jumtu un pastaigu taku veidošanu pilsētās, kā arī upju un ezeru krastu nostiprināšanu, lai novērstu plūdus. Dabā balstītie risinājumi palīdz novērst vai mazināt klimata riskus, piemēram, plūdus, karstuma viļņus vai eroziju, vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Pašvaldību speciālisti apmeklēja Slovēnijas dabisko peldbaseinu un reģionālo parku, kas ir lieliski piemēri dabā balstītu risinājumu izmantošanai praksē.
Tikšanās Slovēnijā ir sākums inovatīvai pašvaldību partnerībai, kas turpināsies četrus gadus. Šajā laikā Rēzeknes novadā, sadarbībā ar iedzīvotājiem un dažādām organizācijām, tiks papildināta Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas attīstības programma 2023.–2029. gadam, iekļaujot tajā plānu, kā efektīvāk pielāgoties klimata pārmaiņām.
Projektā iesaistīsies arī speciālisti no blakus esošajām pašvaldībām un organizācijām. Šoreiz mācību braucienā uz Slovēniju Rēzeknes novada pašvaldības komandai pievienojās arī Madonas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne.
Projekta laikā, no 2026. līdz 2028. gadam, arī iedzīvotājiem būs iespēja piedalīties Rēzeknes novada speciālistu un Eiropas pašvaldību organizētajos informatīvajos pasākumos, kuros tiks sniegta informācija par pielāgošanos klimata pārmaiņām un veiksmīgiem dabā balstītiem risinājumiem dažādās Eiropas valstīs.
Vairāk par projekta “NALO” partneru tikšanos var uzzināt, noskatoties video HERE, kā arī apmeklējot programmas Interreg Europe mājaslapu.
Sagatavoja Inta Rimšāne, Rēzeknes novada pašvaldības ārējo sakaru organizatore
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rēzeknes novada pašvaldība, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
For reference:
Interreg Europe programmas projekta nosaukums ir “Climate Adaptation in Small Municipalities with Natural Based Solutions” (Nr. 03C0848), latviski tulkojams kā “Mazo pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām, izmantojot dabā balstītus risinājumus”. Projekta īsais nosaukums “NATURALLY LOCAL” jeb “NALO” — atspoguļo tā būtību: vietējas, dabiskas un ilgtspējīgas pieejas klimata izaicinājumu risināšanā.
Projekta mērķis ir uzlabot iesaistīto pašvaldību pieredzi reģionālās attīstības dokumentu izstrādē, paredzot plānošanas dokumentu izstrādes jomā iesaistīto Francijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Spānijas, Melnkalnes, Zviedrijas un Vācijas speciālistu pieredzes apmaiņu vides un klimata pārmaiņu politikas jomā.
Kopējais projekta finansējums: 2 015 910,00 EUR.