Sakstagalā svinēja Jāņa Klīdzēja 110 gadu jubileju

07.05.2024

Culture

4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas skolēni un skolotāji pulcējās kopīgā pasākumā, kas veltīts Jāņa Klīdzēja 110 gadu jubilejai. Godinot slavenā novadnieka un rakstnieka piemiņu, tika apmeklēta J. Klīdzēja atdusas vieta “Kantinieku” kapos.

Jubilejas pasākuma turpinājumā notika svētku koncerts Sakstagala J.Klīdzēja pamatskolā, kur sākumā pie rakstnieka stādītā ozola stāstīja  par rakstnieka bērnības gaitām un literāro darbību. Skolas direktore Silvija Freiberga sveica arī skolas darbiniekus un viesus.

Svinības turpinājās Sakstagala pagasta F. Trasuna muzejā “Kolnasāta”. Sveicienu rakstnieka jubilejā bija sagatavojis arī režisors Jānis Streičs, ko pasākuma dalībniekiem nolasīja Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas skolotāja. Muzeja iekšpagalmā uzstājās postfolkloras grupa “Rikši”, kā arī tika apbalvoti rallija “Kas uotroks – zyrgs vai mašine” dalībnieki.

For information

Jānis Klīdzējs – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Rakstnieka šūpulis kārts 1914. gada 6. maijā, tagadējā Rēzeknes novada Rikavas pagasta „Kurpniekos”, bet bērnība un pusaudža gadi pavadīti Kantinieku pagasta „Upmaļos”. Pēc Otrā Pasaules kara sekoja emigrācija,  mūža lielāko daļu viņš pavadīja svešumā, kur ASV pelnīja iztiku kā ārsts-psihiatrs, taču naktīs, rakstot grāmatas, savās domās rakstnieks atgriezās Latvijā. Ne velti Jānis Klīdzējs un viņa grāmatu varoņi visu mūžu domājuši par pasaules ceļiem un atgriešanos.

Jāņa Klīdzēja personību lielākais vairums Latvijas iedzīvotāju vislabāk iepazinuši, noskatoties J. Streiča filmu „Cilvēka bērns”, kas tapusi pēc Jāņa Klīdzēja romāna par viņa bērnības smeldzīgajām atmiņām, kas caur sprigano, daudzkrāsaino Boņuku (rakstnieka prototips) un „sālītiem” izteicieniem ir kā tālo gadu romantisks atspulgs. Tā ir pirmā filma, kas uzņemta kolorītajā latgaliešu valodā, tāpēc iekļauta arī Ginesa rekordu grāmatā. Filma savā laikā ir ieguvusi Latvijas galveno kino balvu „Lielais Kristaps”, plūkusi laurus Sanremo starptautiskajā festivālā un vēl daudzos citos.

Atrodoties trimdā, Jānis Klīdzējs Latviju apmeklēja trīs reizes: pirmo reizi 1978. gadā, vēl Padomju Savienības sastāvā, pēc tam – 1992. un 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad ciemojās arī savās dzimtajās vietās Latgalē. Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā, pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību. Jāņa Klīdzēja un viņa sievas Emīlijas pīšļi pārapbedīti Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā – pēc vairāk nekā 60 svešumā pavadītiem gadiem izcilais rakstnieks piepildīja savu dzīves laikā loloto sapni atgriezties dzimtenē.

Sagatavoja Jūlija Jurāne, Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto Jūlija Jurāne

Click to Listen highlighted Text!