Plašāk par 2024. gada Ziemassvētku plāniem

Ziemassvētku laiks atnāk ar klusām pārdomām, ar brīnuma sajūtu, ar mieru dvēselē un ar kopā būšanas prieku. Šogad Rēzeknes novada pašvaldība vēlas aicināt bērnus, ģimenes un viesus uz pasākumiem apvienībās, pagastos, bērnu dārzos un skolās, lai kopīgi stiprinātu mūsu kopienas un šajos Ziemassvētkos sniegtu mūsu bērniem neaizmirstamas un skaistas atmiņas.

Lai gan šogad netiks sagatavotas ierastās saldumu pakas, bērniem veltītais finansējums netiek samazināts. Finansējums tādā pašā apmērā tiek novirzīts, lai katrā pagastā tiktu organizēts krāšņāks pasākums ar dažādām aktivitātēm, pārsteigumiem, cienastiem vai balvām – atkarībā no katra radošā redzējuma. Šādas pārmaiņas ļaus svētkus padarīt iekļaujošākus un vērtīgākus, uz pasākumiem tiek aicinātas gan ģimenes, gan vecāki bērni, kuri tradicionāli nesaņēma saldumu pakas.

Aicinām iedzīvotājus vērsties ar jautājumiem pie sava pagasta, apvienības vai izglītības iestādes pārstāvjiem par to, kādi pasākumi plānoti katrā iestādē, un aicinām iesniegt arī savus ieteikumus un idejas katrā pagastā, lai kopā padarītu šos Ziemassvētkus vēl sirsnīgākus un neaizmirstamākus.

Plašāka informācija par pasākumiem Izglītības iestādēs sekos nākamajās nedēļās, informācija par pasākumiem kultūras un tautas namos atrodama novada mājaslapas sadaļā Kalendārs, kur tā tiek regulāri papildināta.

Turpinājumā - Publikācija no Rēzeknes Vēstīm – Intervija ar Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju Monvīdu Švarcu

VAI ZIEMASSVĒTKI IR TIKAI KONFEKŠU MAISIŅŠ?

“Rēzeknes Vēstis”, saņemot Valentīnas Dmitrijevas Viļānu apvienības iedzīvotāju vārdā rakstīto vēstuli, vērsās pie Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja, deputāta Monvīda Švarca.
-- Kā jūs varat komentēt šo vēstuli?
-- Ziemassvētki, svētku prieks un tiem atbilstošie atribūti, vai tas būs Ziemasvētku vecītis, Rūķītis vai cits pasaku tēls, un Ziemassvētku dāvanas Rēzeknes novadā būs!
Šogad mēs esam diskutējuši pietiekami ilgi par to, kā mēs Ziemassvētkus svinēsim. Un esam nonākuši pie slēdziena, ka nebūs tikai runa par dāvanām konfekšu maisiņu izskatā.
Tātad šogad mēs esam lēmuši par to, ka finansējumu absolūti tādā pašā apjomā, kā tas bija paredzēts iepriekšējos gados tikai konfekšu iegādei, katra teritorija plāno pasākumu veidā. Tas nozīmē, ka attiecīgā teritorija, ņemot vērā savas tradīcijas, vēlmes, savas iespējas, izdomā, kā organizēt Ziemassvētku pasākumu, kura neatņemama sastāvdaļa viennozīmīgi ir kopā sanākšana –bērni ar vecākiem, vecvecākiem kopā svin svētkus. Pirms šādu lēmumu pieņemt, mēs tikāmies vairākās darba grupās. Vispirms bija saruna ar mūsu apvienību pārvaldes cilvēkiem, pēc tam sarunā piedalījās visi kultūras darba organizatori, trešajā sarunā piedalījās apvienību vadītāji, kultūras darbinieki un visu izglītības iestāžu vadītāji par to, kā būtu jāorganizē šie svētki katrā no šīm vietām.
Bija ļoti daudz labu priekšlikumu, labu ideju, kā to izdarīt. Kaut vai vērts pieminēt Strūžānu kultūras nama vadītāju Leokādiju Razgali. Viņa uzreiz atsaucās, ka tā ir laba ideja, ka varēs organizēt kopēju sanākšanu, piparkūku darināšanas un sniegpārsliņu griešanas meistarklases un kopīgi nosvinēt svētkus ar cienastu un mazām dāvaniņām.
Tātad šī atvēlētā finansējuma ietvaros katrs uz vietas izdomā, kā un kur organizēt pasākumu, kādas nianses ieviest. Tendence, ka Ziemassvētki vienkārši ir tikai dāvana, ko es saņemu, aiznesu mājās un klusībā apēdu konfektes, ir ne visai laba. Jo Ziemassvētku būtība ir kopā sanākšana, kopā svinēšana.
Un te nav runa ne par to, ka novads ir aizliedzis svinēt Ziemassvētkus, ne par to, ka novads noliedzis Ziemassvētku vecīti, ne par to, ka mēs obligāti esam noteikuši, ka svinēt tikai sentēvu tradīcijās.
Ilustrācijas dēļ piedāvāju izlasīt divu izglītības iestāžu darbinieku sūtītās īsziņas savas iestādes vecākiem.
Viens rakstīja: “Mīļie vecāki! Šogad mūsu Rēzeknes novads nolēma, ka bērniem Ziemassvētkos nebūs konfekšu un Ziemassvētku vecīša, Ziemassvētki jāsvin pēc senlatviešu tradīcijām! Mīļie vecāki, ja jums rodas kādas interesantas idejas, kā svinēt Ziemassvētkus, lūdzu, iesakiet!”
Otrs rakstīja: “Labrīt! Tuvojas gada sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki! Lai svētku prieks būtu ne tikai sirsnīgs, bet arī veselīgs, šogad esam nolēmuši pārsteigt bērnus ar dāvanām, kas veicina veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc bērnu dāvanās nebūs tradicionālās konfektes, bet gan garšīgi un veselīgi našķi un maza dāvaniņa. Šī izvēle ir balstīta rūpēs par bērna veselību un labsajūtu, kā arī vēlēšanās piedāvāt ko jaunu.
Svētki nav tikai dāvanas un skaistas dekorācijas, tas ir īpašs laiks, kad mēs esam kopā – viens ar otru, ar saviem tuvākajiem. Tā ir iespēja dalīties sirsnībā, siltumā un mīlestībā, ko nevar ielikt dāvanu kastītē vai apsiet ar lentīti.”
Šie cilvēki ir bijuši līdzvērtīgi informēti, bet viens sapratis, ka tā ir iespēja Ziemassvētku garu cildināt, bet otrs uzskata, ka Rēzeknes novads ir izdarījis visu, lai bērniem atņemtu Ziemassvētkus.
Grūti spriest, kāda motivācija bijusi otrajā gadījumā. Varbūt mums vairāk bija jāsniedz informācijas, varbūt vēl vairāk darba grupas bija jāorganizē, lai nebūtu šo pārpratumu.
Attiecībā uz vēstulē minēto, ka ir ģimenes, kur viens vai otrs no vecākiem izvēlas grādīgo pirkt, tad tā ir mūsdienu realitāte, ka ir bezatbildīgi vecāki. Bet mēs arī ar Sociālo dienestu runāsim, kā sociālā riska grupās pamanīt tos bērnus, kuriem būs vajadzīga īpaša uzmanība no mūsu puses.
-- Vai konfektes būs?
-- Ļoti atšķirīgi. Vienā vietā gatavos kādus našķus, citā – kādus suvenīrus, citviet būs meistarklases ar cienastu uz vietas, pārsteiguma balvas par noskaitītu dzejoli, deju vai nodziedātu dziesmiņu. Tā ir katras teritorijas izvēle.
Agrāk bija ļoti vienkārši – konfektes. Varbūt tāpēc arī tas satraukums, jo gan izglītības darbiniekiem, gan kultūras darbiniekiem, organizējot šo pasākumu, būs jāiegulda daudz vairāk savu resursu, lai tas izdotos. Piedodiet, bet vai tad tiešām Ziemassvētki ir tikai konfekšu maisiņš?
Līdz ar to aicinu iedzīvotājus: ja ir kādi jautājumi, vērsties savā teritorijā, sākot no apvienības attiecīgā darbinieka – vadītāja, kultūras darbinieka, izglītības iestādes vadītāja -- un painteresējieties, kā tad iecerēta Ziemassvētku svinēšana, un varbūt iesakiet kādu savu priekšlikumu, kā pasākumu padarīt vēl krāšņāku un patīkamāku visiem.
Uzsvars ir uz to, ka mēs mainām pieeju, -- jāpanāk, ka cilvēki sanāk kopā arī citos svētkos – ne tikai Ziemassvētkos, bet arī valsts svētkos, Lieldienās, Līgo svētkos u.c., jo mēs esam zaudējuši tradīciju sanākt kopā un svinēt. Tā ir gan pandēmijas mājsēdes ietekme, gan lielākā ienaidnieka – komforta – problēma, kad mājās ir dīvāns, televīzijas ekrāns, kur var atrast visu, ko gribu, un blakus ledusskapis. Sēžu komfortā, kāpēc man vēl kaut kur iet?
Mēs esam aizmirsuši, ka tikai klātienē, parunājoties un padarbojoties, būs kopības sajūta.
-- Paldies par sarunu!

Aija MIKELE-STRUŠELE

Turpinājumā - Publikācija no Rēzeknes Vēstīm – Viedokļi

VAI VAJADZĪGAS KONFEKTES?

Daudzi viļānieši pauž sašutumu, ka šogad bērni no pašvaldības nesaņems ierastās Ziemassvētku saldumu paciņas. To vietā visi būs aicināti uz kopīgu Ziemassvētku pasākumu. Vai konfektes tomēr vajadzīgas?

Inta Brence, Rēzeknes novada domes deputāte, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja:
– Nav vajadzīgas konfektes! Tā nav nekāda sociālā palīdzība. Tas nav nekas tāds, bez kā cilvēki nevarētu iztikt. Šī tradīcija radās padomju laikos un toreiz bija patiešām liels pārsteigums visiem. Arī man bija patīkami saņemt un atvērt maisiņu ar konfektēm. Bet šodien tas sen vairs nav pārsteigums. Bērni šodien izvēlas pavisam ko citu. Un galu galā tās konfektes nākas apēst vecākiem vai daļu pat izmest.
Manuprāt, tā tam bija jānotiek, un tas ir labi. Sabiedrībā ir nobriedusi situācija, ka nevajag turpināt tradīcijas, kurām vairs nav nekādas vērtības un jēgas. Jau pavasarī par to runājām un palikām pie tā, ka vienreiz beigsim šo konfekšu dāvināšanu.
No otras puses, mēs paveram ceļu mūsu foršajām biedrībām – lūdzu, Ziemassvētku laikā ir iespēja vākt ziedojumus un organizēt dažādus atbalsta pasākumus.
Arī vecākus tas rosina aizdomāties, kas ir Ziemassvētki un Ziemassvētku dāvana, ar ko gribam pārsteigt. Šodien pat manam jaunākajam bērnam klasē bija aptauja, ko darīt, varbūt tomēr samesties naudiņu, lai zem klases eglītes varētu nolikt konfekšu maisiņus.
Esmu savākusi informāciju, ka Rēzeknes novadā uz š. g. 20. novembri ir 325 trūcīgie bērni un 12 maznodrošinātie bērni. Iespējams, ka viņiem tomēr konfektes pirksim. Taču paskatieties, kāda dāvana tiek piedāvāta konfekšu vietā! Es domāju, ka 25. decembrī Viļānos izdosies ļoti labs kopābūšanas, saliedēšanas pasākums, kuru varēs apmeklēt arī ciemiņi. Un būs taču arī Ziemassvētku vecītis ar konfektēm kabatā.
Meistardarbnīcā katrs pats varēs uzcept un apgleznot piparkūku, paņemt to uz mājām un apēst. Runājot par sociālajām grupām, mums ir Sociālais dienests, kuram ir ļoti daudz dažādu atbalsta mehānismu. Šos cilvēkus neaizmirst. Arī Viļānu iedzīvotāji šobrīd ļoti aktīvi gatavo skaistu pasākumu senioriem. Jauniešu centri domā, kā varētu iepriecināt bērnus, kuri ir trūcīgi.

Valentīna Vaivode, ilggadējā bijušās labdarības biedrības “Atbalsts” priekšsēdētāja:
– Viennozīmīgi, ka bērni ir un viņiem jābūt prioritātei, un mēs, pieaugušie, esam tie, kuri šajā brīdī var bērnus palutināt, izcelt un stimulēt viņu labās īpašības kaut vai ar tādu sīkumu, ka visiem pasniedzam konfekšu kastīti neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo pārtikušā ģimenē vai trūcīgos apstākļos. Ir svarīgi visus atcerēties un samīļot, lai visi vienādi tic, ka tomēr pasaulē ir labais.
Naudas vienmēr un visam nav, izņemot dažādiem departamentiem, komisijām un bezjēdzīgu konkursu rīkošanai. Šis ir tas gadījums, kad nauda jāatrod, vēl jo vairāk, ja tā ir bijusi ieplānota.
Vai pasākums var aizstāt to īpašo uzmanību, kas šādā momentā ir veltīta katram bērniņam, katrai dvēselītei?

Ilze Valeniece, Viļānu vidusskolas direktore:
– Konfektes ir bijušas gan manos laikos, gan arī maniem bērniem, bet tagad viennozīmīgi pateikt nevaru, ka vajag vai nevajag konfektes. Toreiz, kad dažas reizes gadā redzējām mandarīnus, pirmo reizi ieraudzījām banānus, arī konfektes bija nozīmīgas. Šobrīd bērniem visu gadu ir pieejamas gan konfektes, gan augļi, un viņi jau arī to varbūt tā nenovērtē. Jā, kādam tā konfekšu kastīte ir svarīga. Bet šobrīd ir runa ne par konfekšu atņemšanu, bet par to aizvietošanu ar skaistu pasākumu, kurā varam gūt bagātas emocijas, paši piedalīties darbnīcās, atrakcijās, spēlēs... Man gribētos sacīt, ka šīs emocijas var palikt atmiņā uz daudz ilgāku laiku, varbūt pat uz visu mūžu, bet konfekti apēdīšu un aizmirsīšu.
Ne vienmēr ir vajadzīga apēdama dāvana, ir arī garīgā dāvana, kurai ir daudz lielāka vērtība.
9.–12. klašu skolēniem konfektes netika dāvinātas, bet šis pasākums būs visiem, ar ģimenēm, ar ciemiņiem. Es neredzu neko sliktu tajā. Dod Dievs, lai vecāki ar bērniem atnāk un izbauda to! Jo mēs bieži vien neprotam novērtēt garīgo bagātību. Jā, konfektes arī vajadzīgas, un Ziemassvētku vecītim maisā tās noteikti būs.
No savas pieredzes varu teikt, ka cilvēki parasti protestē pret pārmaiņām, bet pēc tam nāk un saka paldies.

Vija Piziča, Viļānu pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja:
– Mēs katrs savas dzīves laikā saņemam dažādas dāvanas. Vienas mūs iepriecina, citas ieskaitām par nevērtīgām. Nav  tādas vienas pareizas dāvanas. Katrs cilvēks, turklāt katru gadu, var vēlēties ko citu. Šogad Rēzeknes novada deputāti ir meklējuši jaunu pieeju skolēnu Ziemassvētku dāvanu jautājumā, piedāvājot ierastās konfekšu paciņas aizstāt ar skaisti organizētu svētku pasākumu, kurā netrūktu pārsteigumu, kū-sātu prieks, tiktos ģimenes.
Kā tad mūsdienās visvairāk pietrūkst? Konfekšu? Nē, uzmanības. Mēs gribam būt pamanīti, gribam sajust cits citu, mēs gribam būt laimīgi. Tikai bieži nezinām, kā pie tā tikt. Tāpēc mazākais, ko varam cits citam vēlēt, – lai izdodas jaunā pieeja svētku organizēšanā! Lai katrs pārnāk mājās iedvesmots un vēl ilgu ilgu laiku turpina dzīvot ar svētku sajūtu!
Zinu, ka par bērniem, kuri dzīvo mazāk nodrošinātās ģimenēs, kur konfekte joprojām ir retums, tiek domāts atsevišķi.
Pamēģināsim pārvarēt sākotnējo pretestību un palīdzēsim svētkiem notikt, lai citi var skatīties uz mums un sapņot, ka viņi arī tā gribētu!

Daina Bordovska, Viļānu Bērnu un jauniešu invalīdu biedrības “Saulstariņi” vadītāja:
– Kā var nepaprasīt cilvēku viedokli un vienpersoniski izlemt par daudziem! Ja nepatīk Salavecis, kas nāk no padomju laikiem, ir taču citi tēli, kas var pasniegt konfektes, piemēram, kāds meža dzīvnieciņš. Bērni to gaida. Kāpēc viņiem jāatņem prieks, pie kura pieraduši! Turklāt budžetā tam bija ieplānoti līdzekļi.
Labi, būs pasākums, bet cik iedzīvotāji pie mums apmeklē pasākumus? Un, ja bērns zinās, ka nebūs dāvanas, vai viņš ies uz šo pasākumu?
Pie mums biedrībā būs gan egle, gan dāvanas. Meklējam ziedotājus, arī šogad iesim uz slimnīcu, pansionātu sveikt slimos un vientuļos cilvēkus. Savas tradīcijas nemainīsim.

Ivars Ikaunieks, Viļānu apvienības pārvaldes vadītājs:
– Kad uz Viļāniem atnācu ar Varakļānu novada pieredzi, biju pārsteigts, ka šeit konfekšu pakas jādod tikai novadā deklarētajiem bērniem. Ir daudz bērnu, kuri dzīvo neatbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai, un bija gadījumi, kad vienkārši nevarējām atrast, kā un kas nogādās tās konfektes. Varakļānu novadā konfektes devām visiem, kuri mācās novada mācību iestādēs.
Šogad, kamēr biju atvaļinājumā, ir radusies doma atteikties no konfektēm. Uzklausot šādu deputātu ieteikumu, sasaucām kopā mūsu izglītības iestāžu un kultūras nama pārstāvjus un nolēmām rīkot vērienīgu pasākumu. Viļānu apvienībā ir ap 700 bērnu un skolēnu, katram saldumu paciņai bija paredzēti pieci eiro. Šī summa tiks iztērēta dažādām aktivitātēm un pārsteigumiem 25. decembra pasākumā.
Jāteic, ka mēs Latvijā gandrīz vienīgie esam palikuši, kur visiem tika dalītas Ziemassvētku saldumu pakas.
Cik cilvēku, tik arī viedokļu. Manā skatījumā, novada vadībai vienkārši vajadzēja E- klasē  paziņot, ierosināt, ka šogad darīsim savādāk. Tad varbūt nebūtu šīs jezgas.

Margarita Cakula, Viļānu KN kultūras pasākumu organizatore:
– Vecāki uzskata, ka bez konfektēm Ziemassvētku nav. Es uzskatu, ka tas ir aizspriedums. Ja tik ļoti tas svarīgi, tad ģimenē gadā vienu reizi konfekšu paciņu vecāki tomēr var atļauties sagādāt. Nevajag no tā taisīt traģēdiju. Ir daudzi citi varianti, kā bērnam radīt Ziemassvētku prieku. Cepiet kopā piparkūkas, gatavojiet svētku rotājumus, pušķojiet egli, dariet kaut ko kopā!
Un ir vecāki, kuri nedod bērnam konfektes, grib pasargāt no tā. Nu kam bērnam līdz viena gada vecumam ir vajadzīgs konfekšu maisiņš? Vai tad Ziemassvētki ir tikai dabūtā konfekte? Labi atceros, ka manam dēlam tās konfektes netika apēstas līdz nākamajam gadam, kamēr vecas palika. Nezinu, varbūt citiem ir savādāk.
Nesen sapulcē runājām, ka varētu padomāt par atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, GMI saņēmējiem, daudzbērnu ģimenēm u. c., kuru bērniem tomēr pasniegt saldumu paciņas. Bet to varētu izdarīt arī labdarības ceļā.
Uzskatu, ka paciņu atcelšana nav traģēdija, tas vienkārši ir pārejas posms un pēc laika vispār aizmirsīsies. Vienkārši mums, pieaugušajiem, ir jāpadomā, kā radīt visiem priecīgus svētkus. Jārēķinās ar to, ka visiem nebūs labi, jo mums sabiedrība ir ļoti dažāda un dažādas arī Ziemassvētku tradīcijas. Jāstrādā visiem kopā. Ja katra iestāde ieliks savu artaviņu, tad arī būs svētki. Cerams, ka mums tas jau šogad izdosies.

Ilze Sondore