Lūznavas koka skolas projekts: domes lēmuma skaidrojums
Domes pieņemtais lēmums nevirzīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu "Lūznavas muižas koka skolas pārbūve par sociāli iekļaujošu kultūrtūrisma vietu" ir raisījis sabiedrības interesi un diskusijas. Lai skaidrotu lēmuma pieņemšanas gaitu un apsvērumus, Rēzeknes novada pašvaldība sniedz informāciju par domes pieņemto lēmumu.
2025. gada 25. septembrī Rēzeknes novada dome pieņēma lēmumu iesniegt projektu "Lūznavas muižas koka skolas pārbūve par sociāli iekļaujošu kultūrtūrisma vietu" Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas projektu atlasē. Projekta kopējās plānotās izmaksas bija 1,32 miljoni eiro, no kuriem 850 tūkstoši eiro bija paredzēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet 473 tūkstoši eiro – pašvaldības līdzfinansējums, ko bija plānots nodrošināt ar aizņēmumu Valsts kasē.
Jau projekta iesniegšanas brīdī Tautsaimniecības un attīstības jautājumu komitejā tika uzsvērts, ka lēmums attiecas uz projekta iesniegšanu finansējuma saņemšanai, nevis uz galīgo lēmumu par tā īstenošanu. Deputāti diskutēja arī par projekta izmaksām, norādot, ka kopš projekta izstrādes 2023. gadā būvniecības izmaksas inflācijas ietekmē ir būtiski pieaugušas. Vienlaikus tika atzīts, ka precīzas projekta īstenošanas izmaksas būs zināmas tikai pēc iepirkuma veikšanas, turklāt vēsturiska kultūras pieminekļa atjaunošanā pastāv risks, ka tās varētu būt vēl augstākas.
Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesniegšanu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai dome turpināja izvērtēt projekta īstenošanas iespējas, pašvaldības finanšu saistības un investīciju prioritātes. Izvērtējuma rezultātā 2026. gada 21. maijā tika pieņemts lēmums atcelt 2025. gada 25. septembra domes lēmumu par projekta iesniegšanu un projektu nevirzīt īstenošanai.
Izvērtējot projekta īstenošanas izmaksas, nepieciešamo pašvaldības līdzfinansējumu, iespējamās papildu izmaksas un ilgtermiņa uzturēšanas saistības, dome secināja, ka šobrīd projekta īstenošana neatbilst pašvaldības finanšu iespējām prioritātēm.
Pašvaldība neatsakās no kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas kopumā. Turpinās darbs pie citiem kultūras mantojuma objektiem, kuros iespējams piesaistīt citu institūciju ieguldījumu un būtiski samazināt pašvaldības finanšu slogu. Kā piemērs ir Zosnas muižas attīstības iecere sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kur pārvalde ir izteikusi iniciatīvu izveidot Rāznas Nacionālā parka dabas centru. Šādā modelī projekta īstenošana un objekta uzturēšana lielā mērā balstās uz valsts institūcijas iesaisti, tādējādi būtiski samazinot pašvaldības finansiālo slogu.
Pašvaldība apzinās, ka Lūznavas muižas komplekss ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais objekts. Pašvaldība turpinās meklēt iespējas piesaistīt ārējo finansējumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, vienlaikus izvērtējot katra projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu un ilgtermiņa saistībām.
Sagatavoja: Rēzeknes novada pašvaldība