Ozolaines pagasta tautas nama folkloras kopai “Zeiļa” – ceturtdaļgadsimta jubileja
Nu jau 25 gadus Ozolaines pagasta tautas nama folkloras kopa "Zeiļa" ritina savu dziesmu kamolu, patiesībā, esot "draugos" ar tautasdziesmu jau "no bērna kājas"! Spēks, kas notur kolektīva dalībnieces kopā jau tik daudzus gadus, ir senču dziesmas un tradīcijas, un "Zeiļa” ir šo tradīciju kopēja un sargātāja. Šo gadu garumā daudz ir izdziedāts, paveikts, izjusts un daudz kur pabūts, lepni nesot Ozolaines pagasta vārdu!
Ir vietas, kur dziesma piedzimst pati no sevis – kā rasa uz rīta zāles, kā vējš, kas pārskrien pāri laukiem. Un ir vietas, kur dziesmu rada cilvēki. Tie, kuri zina, ka dziedāšana nav tikai skaņa, bet mantojums, spēks un sirds valoda. Tieši tā 2001. gada pavasarī Ozolaines pagastā sanāca līdzīgi domājoši ļaudis un tapa folkloras kopa "Zeiļa”, kā jauns dzinums no sena ozola saknēm. Sākumā tās bija tikai dažas sievas, kuras Irēnas Rampānes vadībā sanāca kopā, lai izdziedātu to, kas viņām ir visdārgākais – senču mantojumu. Bet dziesma, kā jau dziesma, tā pievelk cilvēkus. Laiks ritēja uz priekšu, un kolektīva sastāvs kļuva arvien kuplāks, un 2008. gadā tā vadību pārņēma Ināra Blinova, kuras rokās "Zeiļa" ieguva jaunu elpu, sparu un skanējumu.
Ir bijis laiks, kad folkloras kopā darbojās pat 4 paaudzes. Divas no kādreizējām "Zeiļas” dziedātājām šobrīd skatās uz dziedošo kolektīvu jau no mākoņa maliņas, jo laika dzirnavas griežas un paņem līdzi to, kas jāpaņem. Bet šodien kolektīvs priecājas par 3 paaudzēm, kas domā un dzied vienā balsī. Vecmammas, meitas un mazmeitas, katra ar savu stāstu, bet visas ar vienu dziesmu sirdī. Viņas dzied tā, it kā dziesma būtu otra maize, bez kuras nevar iztikt ne dienu. Un varbūt tieši tāpēc viņu balsīs ir tas īpašais maigums un spēks, ko nevar iemācīties – tas ir jānes sevī.
"Zeiļa” ir bijusi klāt visos Ozolaines pagasta svētkos, izdziedājusi gadskārtu ieražas, izstaigājusi Rēzeknes novadu krustu šķērsu un 5 reizes skanējusi arī Starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica”, uzstājusies Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Viņu dziesmas ir skanējušas gan saulgriežu ugunskuru gaismā, gan klusajā Adventa vakarā, gan Lielajā gavēnī, kad pasaule apklust un cilvēks klausās pats sevī...
Taču "Zeiļas” stāsts nav tikai par dziesmu. Tas ir arī par garīgo ceļu, ko folkloras kopa uzsāka 2008. gadā. Par dziedājumiem Dievmātei, par svētības lūgšanu Latvijai, novadam, pagastam, ģimenēm. Par krucifiksiem un svētvietām, kurās viņu balsis skan kā lūgšana un pateicība reizē. Kopš 2010. gada "Zeiļas” lūgsnas skan arī Svecīšu vakaros Ozolaines pagasta kapsētās, kad rudens tumsā sveču gaisma, aizgājēju dvēseles un dziesma satiekas vienuviet.
Laiks skrien straujiem soļiem un vēl, šķiet, nesen tika svinēta 15 gadu jubileja, bet nu ar lepnumu par paveikto, sasniegto un kopā noieto ceļu, "Zeiļa” ir nonākusi līdz ceturtdaļgadsimta jubilejai! Gatavojoties nozīmīgajam notikumam, sievas nolēma izdarīt ko šķietami nelielu, lai pēc tam simboliski no tā izveidotos kas liels. Kā jau visi labi zina – arī ozols no mazas zīlītes neizaug vienā dienā... Velkot simboliskās paralēles ar pēctecību, folkloras kopas "Zeiļa” dalībnieces jau pagājušā gada rudenī izveidoja savu ""Zeiļas” ceturtdaļgadsimta parku”, kurā, skanot dziesmām, tika stādīti pašu izvēlēti koki un krūmi. Bet tas nebija vienīgais svarīgais veikums. Šī gada sākums kopai iezīmējās ar iepriekš vēl nepiedzīvotu pieredzi – pašām sava diska ierakstīšanu, ko, projekta ietvaros, atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds. Folkloras kopas sievas, bruņojušās ar siltām adītām zeķēm un villainēm, karstas tējas termosiem un bailēm no nezināmā, ziemas aukstā laika nedēļas nogales vadīja ierakstu studijā, bet pavasarī, kad ziedēja pirmās pavasara puķes un kokiem pumpuri sāka spurgt vaļā, "pasaulē nāca” viņu lolojums ar nosaukumu "Dzīdit, meitys, skaistys dzīsmis”! Šis disks ietver 12 dziesmas latgaliski- tās, kuras "Zeiļai” ir vistuvākās. Tās, kuras viņas dzied visbiežāk. Tās, kurās skan māju smarža, bērnības atmiņas un Latgales lauki pēc lietus... Katra dziesma ir kā mazs stāsts, kā pavediena gabaliņš, no kura kopā tiek tīts lielais "Zeiļas” dziesmu kamols. Dziedošo sievu vadītāja Ināra Blinova teic: "Šis albums nav tikai ieraksts. Tas ir "paldies” senčiem, kuri savas dziedātās dziesmas nodeva tālāk. Un zemei, kura tās izauklēja... Un cilvēkiem, kuri tās turpina dziedāt... "Zeiļa” dzied tā kā dzīvo- no sirds, ar sirdi un uz sirdīm, kas pukst vienā ritmā. Jācer, ka to jūt un jutīs arī tie, kas klausīsies šīs dziesmas.”
Bet nozīmīgus svētkus pieņemts svinēt ne tikai radot paliekošas vērtības, bet arī aicinot kopā labākos un mīļākos draugus. Tā saulainā pavasara dienā folkloras kopa "Zeiļa” aicināja sanākt kopā tuvus un tālus viesus, lai kopā darbotos, dziedātu, spēlētu, priecātos un nosvinētu šo svarīgo notikumu – ceturtdaļgadsimta jubileju, kā arī – cīruļa kāzas, jo pavasaris taču ir putnu kāzu laiks un svētku nevar būt pārāk daudz. Pasākuma ievadā viesi tika aicināti darboties kāzu medaļu radošajā darbnīcā ar keramikas darbnīcu "Pīterkolns”, iemēģināt roku cīruļa goda kurpju darināšanā ar darbnīcas "Kristāla Kurpīte” meistari un, visbeidzot, palīdzēt noformēt "kāzu vārtus”. Un tad svinības varēja sākties!
Sveikt folkloras kopu "Zeiļa” jubilejā un svinēt cīruļa kāzas bija ieradusies Maltas pagasts kultūras nama folkloras kopa "Andeļņeicys”, Verēmu pagasta kultūras nama folkloras kopa "Vuorpa”, Ilzeskalna pagasta tautas nama folkloras kopa, Ratnieku tautas nama folkloras kopa "Rateņš”, Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, Rikavas pagasta kultūras nama etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopa "Rūta”, kā arī Ozolaines pagasta tautas nama senioru klubs "Uguntiņa” un senioru vokālais ansamblis "Nadežda”. Katrs ciemiņu pulciņš tika arī pie sava putna nosaukuma, kā jau pavasara vēsmām un notikumam piedien. Un putnu svilpošana, žadzināšana, čačināšana, vīterošana, ķērkšana, kūkošana un kladzināšana arī neizpalika, apliecinot, ka pavasaris tiešām ir klāt! Folkloras kopa "Zeiļa” sveica viesus ar savu pavasara dziesmu repertuāru un apdziedāja ne tikai cīruli viņa kāzu dienā, bet arī visus klātesošos ciemiņus. Bet, kad cīruļa kāzas bija nosvinētas un pavasara rituāls svinīgi noslēgts, klātesošie ciemiņi sirsnīgi sveica arī galvenās pasākuma vaininieces viņu 25. jubilejā. Skanēja dziesmas, apsveikuma vārdi, sirsnīgas atzīšanās un joki, jubilāres tika sveiktas ar īpaši sarūpētām un pārdomātām dāvanām. Arī folkloras kopa "Zeiļa” sirsnīgi pateicās katram kolektīvam, dāvinot daļu no sava īpašā pūra- grāmatu "Ozolzīles zīmē” un, protams, arī jauno disku "Dzīdit, meitys, skaistys dzīsmis”. Pasākuma noslēgumā neiztika arī bez varenas, skaistas un garšīgas svētku tortes, par ko lielu paldies jāsaka Ozolaines pagasta talantīgajai konditorei Olgai Vinokurovai.
Šī jubilejas sanākšana bija brīnišķīga iespēja tikties ar saviem dziesmu draugiem, domubiedriem un līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Šī bija reize, kad varēja pateikt iepriekš nepateikto, kad atcerēties dažādas dzīves situācijas un pasmieties par tām kopā, kad dziedāt un dzirdēt, ka otrā galā skanīgi atsaucas, kad satikt sen nesatiktos, kad atkal sanākt un priecāties par kopābūšanu, kopā paveikto, sasniegto.
Bez stiprām saknēm, kas spēj izaugt no vienas niecīgas, bet pamatīgas ozola zīles, nav diženu galotņu un varenu augļu. Tieši saknēs ir tā lielā vērtība un spēks, kas tālāk atkal rada stiprus augļus. Arī no vienas sveces var aizdegt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem citu sveču, bet pirmās sveces mūžs no tā nepaliek īsāks vai mazāk svarīgs... Svinot savu 25 gadu jubileju, katra "Zeiļas” dalībniece saka paldies savām saknēm un priecājas par savām galotnēm, pārdomājot, cik nozīmīga ir paaudžu pēctecība, cik svarīga ir senču mantojuma nodošana pareizajās rokās. Bet mēs, tie, kuri bauda folkloras kopas devumu, sakām "paldies” par ieguldījumu senču tradīciju saglabāšanā, popularizēšanā un nodošanā tālāk mums, klausītājiem, tuvu un tālu Ozolaines pagastā un aiz tā robežām! Ozolaines pagasts var lepoties ar savu "Zeiļu”, kura jau 25 gadus nes Ozolaines pagasta simbolu un vārdu tālu aiz tā robežām!
Novēlam "Zeiļai” sagaidīt arī pusgadsimta jubileju, centīgi darbojoties senču mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā!
Sagatavoja, Santa Ostaša, Ināra Blinova, Edgars Blinovs
