Pirmo reizi Rēzeknes novadā pasniegtas konkursa “GADA BALVA KULTŪRĀ 2023” balvas -

29. februārī tika iedibināta jauna tradīcija – sveikt Rēzeknes novada kultūras jomas pārstāvjus, lai pateiktos par viņu nozīmīgo pienesumu nozarei. Balvai izvirzītie pretendenti tika godināti desmit nominācijās. Svinīgais pasākums norisinājās Feimaņu pagasta kultūras namā.

Konkurss tika rīkots, lai godinātu nozīmīgākos Rēzeknes novada kultūras cilvēkus un notikumus. Rēzeknes novada pašvaldības Kultūras un tūrisma pārvalde saņēma 70 pieteikumus, kas atspoguļo Rēzeknes novada daudzpusīgo kultūras piedāvājumu. Konkursa mērķis ir apkopot pagājušā gada veiksmīgākās kultūras norises, godināt aktīvākos Rēzeknes novada kultūras pārstāvjus dažādās kultūras jomās, popularizējot un veicinot turpmāko kultūras jaunrades daudzveidības attīstību.

“Man ir prieks, ka šie kultūras druvas cilvēki, kas pulcējas šajā zālē rūpējas par pašu galveno – par kultūras dzīves ciklu. Kas būtībā sastāv no trīs lietām – saglabāšanas, attīstības un nodošanas tālāk. Kultūras kopumu ir jāsaglabā, jātur dzīvu un jānodod ar praktisku darbu nākamajam attīstītājam,” savā uzrunā minēja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.

Konkursa pieteikumus izvērtēja sekojoša žūrija:

Guntis Rasims, Rēzeknes novada domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs;
Daiga Miščenko, Rēzeknes novada kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja;
Laura Kampāne, Kultūras un tūrisma pārvaldes mārketinga speciāliste.

Pasākuma dalībniekiem domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kāda veidosies šī kultūras druvas raža. Pasākuma laikā tika vairākkārtīgi izteikta pateicība visiem kultūras jomas attīstītājiem un glabātājiem.

Konkursa “GADA BALVA KULTŪRĀ 2023” laureāti:

Mūža ieguldījums kultūrā

Inara Blinov
Ināra visa sava mūža garumā ir aktīvi darbojusies kultūras jomā, liekot uzsvaru tautas tradīciju kopšanai un popularizēšanai. 2000. gadā, pēc Ināras iniciatīvas, Liepu pamatskolā tika dibināta folkloras kopa „Liepiņa”. 23 gadus folkloras kopas dalībnieki darbojās nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmā „Pulkā eimu, pulkā teku”. XVI Ziņģētāju un stāstnieku saietā Viļānos Ināra pirmo reizi uzstājās arī kā stāstniece, iegūstot godalgoto otro vietu. Viņa ar lielu interesi "krāj" dažādus vecos latgaliešu vārdus, lai tos popularizētu. Jau 15 gadus Ināra ir Ozolaines Tautas nama folkloras kopas „Zeiļa” vadītāja, pulcējot ap sevi dažādu paaudžu dziedātājus un nododot viņiem savas zināšanas folklorā.

Gada mākslinieciskais kolektīvs

Nautrēnu parish amateur amateur
Dekteru amatierkolektīvs darbojas kopš 2015. gada un iestudētās izrādes ir tautā labi iemīlētas. Izrādes “Onton, mums juosaškir!” pirmizrādi Dekteru ciemā sapulcējās ap 400 skatītāju no tuvākas un tālākas apkārtnes. Kolektīva dalībnieki jūt skatītāju atzinību un novērtējumu, jo izrāžu grafiks ir rezervēts jau labu laiku uz priekšu.

Gada cilvēks kultūrā

Ainārs Kiserovskis
Ainārs Dekšāru pagasta pasākumos vienmēr ir klātesoš gan kā pasākuma apmeklētājs, gan kā kolektīvu dalībnieks, kā arī sniedz savu māksliniecisko pienesumu organizējot pasākumus. Ainārs ir divu kolektīvu mākslinieciskais vadītājs – sieviešu kora “Dzelvērte” un jaukā vokālā ansambļa “NONA”. Pateicoties viņa ieguldītajam talantam un darbam, kolektīviem ir augsti sasniegumi. Ainārs ir arī Dekšāru vīru vokālā ansambļa dalībnieks. Ainārs ir sava pagasta un novada patriots, kurš vienmēr ar lepnumu atsaucas par savu dzimto vietu.

Gada kultūras darbinieks

Inta Deksne (Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta")
Inta ar savu aktīvo darbību piesaista gan jaunus muzeja apmeklētājus un tūristu grupas, gan arī rūpējas par vietējo iedzīvotāju iesaisti vēstures izzināšanā. Muzeja telpās tiek rīkoti dažādi pasākumi, kā, piemēram, aizgavēņa tradīciju un aktivitāšu pētīšana, izstādes, gavēņa laika garīgo dziesmu pēcpusdiena, mājražotāju darbu izstādes, baltā galdauta svētki, muzeju nakts un tie ir tikai dažas no aktivitātēm, kas tiek organizētas.

Gada organizācija kultūrā

Lūznava Manor
2023. gadā Lūznavas muižas komanda svinēja astoņu gadu darbību. Iedzīvotājiem tiek piedāvāts bagātīgs kultūras piedāvājums gan visu iecienītais “Mākslas pikniks”, V Baltijas džeza festivālā “Škiuņa džezs”, kamermūzikas festivālā “Adventa kalendāra mūzika” un citi kopskaitā 40 kultūras notikumi. Komanda 2023. gadā ir saņēmusi nozīmīgu balvu – Latgales Tūrisma balva ”Tūrisma izcilība 2023”. Muižas komanda gada laikā ir īstenojusi 11 projektus (ar Valsts kultūrkapitāla, Latgales kultūras programmas, Pārrobežu programmas, Lauku atbalsta dienesta, Erasmus+ un citu Eiropas fondu atbalstu), piesaistot kultūras mantojuma darbībai un attīstībai papildus gandrīz 170 000 EUR.

Gada kultūras mantojums

Viļānu kultūras nama kapela “Bumburneicys” (albums “Bumburneicys”)
Kapelas dalībnieces 2023. gadā Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursos Tradicionālās kultūras nozarē tika realizēti divi projekti “Es bej vīna gūda meita”. Sadarbībā ar biedrību “Upītes jauniešu folklora” un ierakstu studijā “Bigmaars Records” dalībnieces ir ierakstījušas 13 kapelas dziesmas. Projekta ietvaros ir izdoti 300 kapelas BUMBURNEICYS mūzikas diski. Kapelas mērķis ir nodrošināt tautas mūzikas ilgtspēju, popularizēt tautasdziesmas, ziņģes un autordziesmas un to izpildīšanas manieri, kas raksturīga tikai “Bumburneicom”. Dalībnieču daiļrade sasniedz dažādas auditorijas tepat Rēzeknes novadā, Latvijas mērogā un ārpus Latvijas robežām.

Gada jaunrade

Pokrova tiergs (Deniss Molčanovs, kultūras pasākumu organizatori Nautrēnu apvienībā)

Inovatīvs pasākums, kurā savijās Vecticībnieku un latgaliešu tradīcijas. Pokrova svētkos tradicionāli pie lūgšanu namiem notika tirgus, bet pirms tam – tika nosvētīta zemnieku iegūtā raža. Vecticībnieki reti pieļauj citu konfesiju pārstāvjus savā lūgšanu namā, bet šoreiz notika otrs – publiskais dievkalpojums, kur Puderovas draudzes mācītāja pienākumu izpildītājs Deniss Molčanovs pastāstīja klātesošiem par draudzes un lūgšanu nama vēsturi. Atļāva viesiem arī uzkāpt zvana tornī un aplūkot lūgšanu nama zvanu un burvīgo apkārtnes panorāmu. Tirgus laukumā apmeklētāji varēja nopirkt mājražotāju produkciju, piedalīties gan latgaliešu, gan krievu tautas rotaļās. Tas bija pirmais gadatirgus Lielās Puderovas vēsturē. 2024.gada 19. oktobrī notiks otrais “Pokrova tiergs”

Gada notikums

Koncerts “10 atbolsūs” (Rēzeknes novada vokālā studija “SKONAI”)

Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai” 2023. gadā ar vērienīgu koncertu “10 atbolsūs” Latgales Vēstniecībā GORS nosvinēja savu 10 gadu jubileju. Pasākumā izskanēja oriģināldziesmas un apdares, kas veidotas tieši vokālās studijas vajadzībām. Visas četras vecuma grupas izpildīja skaņdarbus latgaliešu valodā, kas ir nozīmīgi kultūras izaugsmei un valodas popularizēšanā. “Skonai” ir Rēzeknes novada vizītkarte, kas šo 10 gadu laikā pulcējusi vairāk kā 100 bērnus un jauniešus. Skonai ar lepnumu dzied latgaliski un tā ir neatņemama sastāvdaļa mūsu kultūrvēsturiskā novada tradīciju saglabāšanā un attīstībā.

Gada redzamākais notikums

Silmalas saulespuķu lauks (Natālija Stafecka)

Lai apskatītos saulaino saulespuķu lauku daudzi cilvēki bija gatavi mērot ceļu pāri visai valstij. Notika gan fotografēšanās, ziedu plūkšana un līdzi ņemšana, izmantoja šo ziedu lauku kā atpūtas un piknika vietu. Iniciatīva izraisīja plašu rezonansi novada un reģiona mērogā.

Latgaliskās kultūras popularizētājs

Administration of Nautrēni Association

Nautrēnu apvienības pārvalde regulāri veic aktivitātes latgaliešu valodas, kultūras stiprināšanā, uzturēšanā un popularizēšanā. Tiek atbalstītas visas ar latgaliešu kultūru saistītās notikšanas – pasākumi, projekti, nometnes, valodas lietojums saziņā, publicitātē un publiskajā vidē. Pārsvarā visi kultūras notikumi tiek vadīti latgaliešu valodā, pārvaldes vadītājas Līvijas Plavinskas uzrunas iedzīvotājiem arī. Popularizējot latgaliešu rakstu valodu, daudzas pasākumu afišas tiek gatavotas latgaliski. Nautrēnu apvienībā ar pārvaldes atbalstu 2023. gadā ir notikuši daudzi latgaliešu valodu un kultūru veicinoši notikumi, kā, piemēram, nometne “Sūpluok”, pasākums “Pīterdīna Rogovkā”, “Rogovkys dzejis voga” un citi.

Foto Dagnija Bernāne