Programmas “Latvijas skolas soma” aktivitātes Verēmu pamatskolā 2025./2026. mācību gada 2. semestrī
Verēmu pamatskola 2. semestrī organizēja 6 aktivitātes.
27. janvārī 6. klase devās uz Latgales Kultūrvēstures muzeju, lai apmeklētu Muzejpedagoģisko nodarbība “1991. gads – barikāžu laiks”. Skolēni aplūkoja barikāžu laikā lietotos priekšmetus, noklausījās barikāžu dalībnieku atmiņustāstu fragmentus, uzzināja barikāžu laika notikumus, apzinājās to nozīmi toreiz un tagad, aizdomājās par katra atbildību valsts veidošanā un attīstībā.
Skolēnu atsauksmes: “Bija interesanti redzēt radioaparātus.” “Stāstījumu, varēja klausīties, dzerot tēju”. “Varēja iesaistīties sarunā.”
27. februārī 2. klase apmeklēja Latgales Kultūrvēstures muzeju Muzejpedagoģisko nodarbību “Dzīpariņa stāsts jeb no vilnas līdz pilnai pūralādei” Skolēni klausījās prezentāciju par dzijas tapšanas procesu un prezentācijas laikā arī praktiski iepazina darbarīkus. Skolēni muzeja krātuvē apskatīja īstas stelles, tītavas u.c., iepazina jaunus vārdus, uzdeva jautājumus. Tad skolēni darbojās praktiski - rokas stellēs apguva aušanas pamatelementus. Nodarbības noslēgumā iepazina latviešu etnogrāfiskās zīmes, mācījās saskatīt tās segās, villainēs, jostās, cimdos u.c., iepazina zīmju nozīmi.
19. martā Verēmu pamatskolu apciemoja grāmatu sērijas “Koko un Riko” autore Evija Gulbe. Tikšanās laikā Evija Gulbe pastāstīja stāstu, kā grāmata radās. Bērniem bija liels pārsteigums, kā grāmata tapa, jo autores meitai ir bijis mājdzīvnieks Riko, kurš pazuda, tāpēc par viņu radās izdomāti stāsti, ka viņš ir nokļuvis citā vietā un piedzīvo dažādus notikumus. Autore ne tikai iepazīstināja ar grāmatām, bet arī kopā ar bērniem spēlēja atjautības spēles. Tikšanās beigās autore, kopā ar bērniem, izveidoja masku - peļu ūsiņas, lai visi varētu kaut nedaudz iejusties kā grāmatas galvenie varoņi Koko un Riko. Bērniem tika uzdāvinātas krāsojamas grāmatzīmes.
Bērniem šī tikšanās patika, jo tās laikā bērni uzzināja kā var uzrakstīt pasaku grāmatu, kas ir vajadzīgs, lai to izdarītu un iemācījās izveidot maskas kopā ar grāmatas autori. Tikšanās skolēniem palīdzēs turpmāk izprast kā uzrakstīt grāmatu un rosinās velmi turpināt lasīt dažādas pasaku grāmatas.
2. aprīlī 3. klase devās uz Latgales Kultūrvēstures muzeju, lai piedalītos nodarbībā “Senās spēles un rotaļas”. Nodarbības sākumā skolēnus iepazīstināja ar stāstu un demonstrāciju par senajām koka spēlēm. No senajām spēlēm skolēni zināja, kas ir Vilciņš, lelle un Kaķene taču parējās spēles iepazina pirmo reizi. Vēlāk skolēni praktiski darbojās, mācoties četras senās rotaļas. Skolēni iemācījās tādas rotaļas kā “Plaukstiņpolka’', “Gailīšu deju’', ‘’Tūdaliņ, tagadiņ’’ un “Runkuļu raušana”. Vismīļākā no rotaļām skolēniem bija “Runkuļu raušana” un “Galīšu deja”, jo tās bija kā sacensības. Pēc rotaļām skolēni varēja praktiski izmēģināt koka spēles. Skolēni atzina, ka senās spēles un rotaļas ir jautras un vēlētos tās spēlēt arī turpmāk. Daži no skolēniem vēlētos koka spēles izgatavot paši, lai tās varētu spēlēt arī mājās. Skolēni no šīs nodarbības ieguva praktiskas zināšanas par senajām rotaļām un spēlēm, kas noderēs gan mācību procesā, gan turpmākajā dzīves pieredzē.
7. aprīlī uz Verēmu pamatskolu devās folkloras kopa “Dandari”, lai 4.-9. klašu skolniekus iepazīstinātu ar mūzikas instrumentiem un dažādām rotaļām. Folkloras kopa iepazīstināja skolēnus ar mūzikas instrumentiem: armoniku, sietiņu. Iepazīstināja skolēnus ar latviešu tautas rotaļdejām. Kopā izdancojām ‘’Rīga dimd’’, ‘’Krakovjaku’’, ‘’Plaukstiņpolku’’, ‘’Cūka griķos’’, ‘’Tilti’’. Kopā dejojot, attīstījām ritma izjūtu, koordināciju, kustību prasmes un sadarbību grupā. Folkloras kopas dalībnieces radīja pozitīvu un aktīvu vidi, kurā skolēni mācās caur kustību un kopīgu darbošanos, veicināja interesi par tautas tradīcijām un piederības sajūtu savai kultūrai.
15. aprīlī 1. klase devās uz Latgales Kultūrvēstures muzeju, lai piedalītos nodarbībā “Kā top maize”. Nodarbības sākumā tika parādīta izglītojoša filma par maizes tapšanas ceļu kā tas notika agrāk un tagad. Pēc filmas noskatīšanās skolēniem bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem par maizes cepšanas procesu, piederumiem, produktiem, kas nepieciešami, lai uzceptu maizi. Pēc filmas noskatīšanās skolēniem bija iespēja aplūkot seno laiku darbarīkus, kā arī dažādu graudu veidus no kā gatavo maizi. Tuvojoties noslēgumam, devāmies uz muzeja pagrabu, kur skolēniem bija iespēja izmēģināt kā griež mazās maizes dzirnavas. Noslēgumā visi kopā varējām baudīt dažādus maizes veidus ar medu, ievārījumu un tēju. Šī nodarbības pieredze skolēniem deva plašākas un dziļākas zināšanas par senajām maizes cepšanas tradīcijām un maizes cepšanas procesu.
Sagatavoja: Verēmu pamatskola
