Silmalas pagasta Kruķos aizvadīts “Mozais latgaļu puļcineits”
27. aprīlī jau no 2019. gada Latvijā tiek svinēta Latgales [kongresa] diena, bet es izjūtu kā Latgales dienu un visu mēnesi – kā Latgalei veltītu. Tamdēļ ir prieks par katru pasākumu, kas pieskaras latgaliešu vērtībām, sasniegumiem un arī problēmām šajā jomā.
Vārds “puļcineits” ik pa laikam pavīd kādu latgalisko aktivitāšu vidū (ģimeņu konkurss Viļānos, komandas nosaukumā “Latgalīšu olimpiadē” Bekšos). Taču nu tas atceļoja uz pagastu, kas ir Rēzeknes novadā lielākais un arī slāviskākais. Taču tas ir īpašs arī ar to, ka tajā dzīvojošie latgalieši jau paaudzēs ir pierādījuši latgaliskuma dzīvotspēku, kura noslēpums – ģimene kā valodas saglabāšanas svarīgs balsts. Kad mēs – četri bērni – augām (20. gadsimta 70.–80. gados), mums nebija ne grāmatu latgaliski, ne skolās/ pulciņos to mācīja, nedz bija mobilie telefoni ar lietotnēm latgaliski, mēs vienkārši mājās, skolā, ar draugiem runājām latgaliski. Tas bija tik dabiski! Paradokss acīm redzams – tagad, kad tik daudz iespēju, pietrūkst šī ģimenēs briedētā spēka, kas sargāja un virzīja. Taču – 7. aprīlī notikušais pasākums apliecina, ka vēl joprojām ir ģimenes, kas vēlas būt un pa īstam ir LATGALĪŠI katru savas dzīves dienu!
***
Voi dzierdi? Putni viņ Latgolā čyvynoj latgaliski... Es dzieržu. I bierneni čyvynoj latgaliski... vēļ čyvynoj.
7. aprelī Sylmolys pogosta bibliotekys vadeituoja sasauce kūpā sovā apleicīnē dzeivojūšus latgalīšus iz pasuokumu “Mozais latgaļu puļcineits". Puļcineits saguoja na mozs – puori par 20 cylvāku, kuri atguoja na jau deļ tuo, ka vajadzēja, bet deļ tuo, ka teišom ir latgalīši. Pamatā beja sasatikšonys prīca, jo vysi vīns ūtru pazeist i nikod nav kauniejušīs runuot tai kai dzeds, baba, tāvs, muote runuoje i taipoš niule jī runoj ar sovim bārnim. Tī beja: diveju Laizānu saimu, diveju Ružu saimu, diveju Svikšu saimu (ar babu Valiju, dz. 1952. godā), Valiniku saimis puorstuovi i latgalīte Dzintra Smirnova (dz. Šaudiņa).
Anitys radeituo latgaliskuo atmosfera bibliotekys nūformiejumā (ar seneju gruomotu izstuodi, ar latgaliskim humora gabalenim) i sagataveitais tests gon par Latgolys, gon nūvoda, gon dzymtūs dzerauņu faktim ļuove kū jaunu uzzynuot cylvākim, kuru dīnys paīt na pi gruomotu, bet struodojūt cytūs dorbūs, puorsvorā apstruodojūt tāvu zemi. (Bibliotekys vadeituoja ari kasdīnā ir tys zynuošonu i jaunūs tehnologeju īpazeišonys olūts, kas paleidz kotram, kas meklej padūma.) Anitys Laizānis īintereseiteiba nūvodpietnīceibā tikai daleji ir saisteita ar profesionalū darbeibu, jū iņteresej vyss, kas nūtics pogostā godu symtu laikā. Lai gon poša dzymuse Seiļukolna pogostā, bet veira dzimtine klivuse par ūtru sātu, i tai niule pīder juos sirds i pruots.
Jei pasuokumu komeņtej eisai, lai gon dorba tymā īlykts daudz: “Sapulcynuoju lelus i mozus latgalīšu volūdys zynuotuojus i zynuot grybātuojus. Parunuojom par Latgolys viesturis leiklūčim, kaidi nūtykumi i cylvāki saisteiti ar Sylmolys pogostu. Klausejamīs puordūmys par latgalīšu volūdu, spēlējem latgaliskuos spēlis (kaitys). Paļdis Skaidreitei par satureigū stuostejumu i juos meitai Sintijai, kura prīcēje ar saksofona spēli, kū apgiust Maltys Muzykys školā (školuotuojs Juris Dervanovs). Paļdis vysim daleibnīkim par atsauceibu i kūpā byušonu!”
Maņ kai volūdys, tekstu (avīžu i gruomotu) cylvākam beja prīca daleitīs ar nūvodnīkim sovuos zynuošonuos i nūvāruojumūs: par latgalīšu rokstu volūdu (atguodynuoju par ō voi uo raksteišonu, ka tūs obejus var lītuot, golvonais lītuot – raksteit, runuot!), par pyrmajom avīzem, atguodynuot par 1935. godā suoktū latvyskuošonu i faktu, ka nu 1920. da 1934. godam školuos Latgolā vuiceibys i gruomotys beja latgalīšu rokstu volūdā (demonstrieju vīnu nu taidu gruomotu – “Losomō grōmota pamatskūlom”, 1925). Taipoš pastuostieju faktus, kū zynu, par Latgolys Pyrmū kongresu 1917. godā i tuo symtgadis pasuokumim 2017. godā Rēzeknē.
Iz pasuokumu beju atvaduse “gruomotu pyuru” – dažaidu laiku gruomotys latgalīšu volūdā, kas pi mane dzeivoj nu LKC izdevnīceibys laikim i niule daīt kluot pierkumūs i duovynuojumūs. Cylvāki teišom beja puorsteigti redzēt tik daudz izdavumu, lai gon tys beja tikai vīns gaļdeņš... Daži kai duorgumu rūkuos turēja jaunuokū latgalīšu ābeci “Skreineiti”, lasēja tū pyrmū reizi. Izgleitojūšuo dorba daudz, na mozuok kai praktiskuo – runys i rokstu styprynuošonā, jo, kai ari uzsvieru pasuokumā, – pat myusim, filologim, nivīns eisti nav vuiciejs raksteit latgaliski, deļ tuo juosavuica vysim i vysu laiku. Bet juosuok ar runuošonu, ar volūdys boguoteibu apsazynuošonu! Izklaidei aicynuoju kluot bejušūs iz aktivitati nu cykla “Latgalīšu gruomotys runoj”, kurā vajadzēja pasaspēlēt ar gruomotu nūsaukumim. Saguoja i smīkleigi, i filozofiski.
Nūslāgumā kavējamīs bierneibys atmiņuos, stuostūt jautrus atgadejumus, i izspēlējem Maltys Bārnu i jaunīšu centrā radeitū spēli “Latgalīšu Re-Mi-Do”. Komplimenti vuordim byra kai pupys – vysi vysu zyna, tik ir damiersuši. Vysi atzyna, ka senejūs vuordu kruojums ir unikals i pīkryta, ka cytur, īspiejams, apzeimiejumi ir cytaižuoki, bet tys volūdu tikai padora unikalu i boguotu. Labi byutu, jo tī vuordi tyktu apkūpuoti, na atdūti poguotnei...
Eisuok sokūt – tei beja skaista svātdine dzymtajā pogostā, kas pamūdynuoja rodūšu goru i sakustynuoja idejis tuoluokajim pasuokumim Latgolys mienesī. Vajag moz, bet tai – nu sirds, tod ari cytys sirds atsasauks. Tik pateikamai beja (i tū varit redzēt vīnā nu biļžu) – pi vīna golda trejs latgaliski i niule runojūšuos paaudzis – baba, vadakla i unuceitis. Nu sirds lapojūs, ka tī ir munys dzymtys puorstuovi.
A zinit, par kū beja vysleluokuo prīca? Vērtīs, ka mozuos meitinis spielejūtīs čyvynoj latgaliski... Tys ir leluokais stimuls turpynuot...
Skaidrite Swicksha
