Metālkalējs Jānis Lubka -

Inspection of the workshop. Providing metalsmithing skills. Sale and manufacture of products to order. Metalworking.

The artist builds metal works in ethnographic Latvian style and continues the old Latvian mining traditions. Visitors can kill a nail or a hook themselves.

Jānis Lubka ir dzimis 1942. gada 17. aprīlī Ludzas rajona Nautrēnos (tagad Rēzeknes novads). Ģimenē ir 4 bērni, Jānis – vecākais; viņš mantojis vectēva – meistara ar zelta rokām – darba prasmi un mātes – audējas – čaklumu. No mātes mantota arī gaume un skaistuma izjūta. Jāņa bērnu dienu atmiņu ainas – viņa pedantiskais un čaklais vectēvs - Mikitānu kalējs - vērīgajam puišelim smēdes karstumā palaikam uzsauc: „Puika, papūt!” Bērnībā piedzīvotais viņa izjūtu pasaulē uz mūžu saistās ar kalēja smēdi kā aizraujošu cirka izrādi, cilvēka, uguns un metāla rotaļu. Tāpēc viņš pievērsās kalēja amata apguvei un radošo darbību izlēma saistīt ar metāla māksliniecisko kalšanu. 20.gs. sešdesmito gadu sākumā Jānis devās mācīties uz Rīgas 17.mākslas vidusskolu.

Līdz 1992.gadam Jānis Lubka strādāja Rīgā, kur ilgus gadus vadīja tautas mākslas studiju „Zīle”. Mākslas studijas uzdevums bija metālkalēju – tautas daiļamata meistaru – amata prasmes izkopšana, tautas ornamentu apgūšana, folkloras un etnogrāfijas zināšanu uzkrāšana. Jāņa metālmākslas darbi ir dažādi sadzīves priekšmeti – aproces, pulksteņi, svečturi, puķu turētāji, arī spoguļi, drēbju pakaramie, krēsli. Kā atzīst Jāņa Lubkas mākslas darbu cienītāji, viņa darbos „ieturētais” melnais metāls spēj uzziedēt dzīvā lapā un ziedā, ornamenta rakstā izvīties līdz grafiski smalkai svītriņai. Savu rokrakstu smalkos spoguļu ietvaros, pakaramajos un iespaidīgos svečturos viņš izveidojis, studējot tautas mākslas meistaru paaudzēs pārmantotās tradīcijas un izmantojot paša radošos jauninājumus.

The first Jānis Personal Exhibition was held in 1984 at the Museum of Freedom, followed by many others, with popularity also coming out of Rīga, namely the native Latgale side and elsewhere – his darts are seen among the exhibitions of any larger People's applied art exhibition. They are also displayed in Poland, Russia (Moscow), Germany, Finland, Japan, Poland.

Jānis Lubka ir saņēmis daudzas atzinības, goda rakstus par nozīmīgu ieguldījumu tautas mākslas attīstībā, par radošām mākslinieciskām veiksmēm metāldarbu darināšanā un par tīrās latviskās stīgas skanējuma saglabāšanu. Latviešu tautas ornamentu iepazīšana, etnogrāfiskā un arheoloģiskā materiāla apguve Jānī radīja dziļu interesi par tautas likteņgaitām.

On the other side of the 80 s, as the People's Third Woke began, Jānis became a witness and active participant in many historical events. Following the restoration of independence of Latvia, in August 1991, Jānis believed that the time of joint stock went into history and that every fighter for restoring our country's independence should contribute to further development of the country. He belonged to those people who were delighted by the idea of reviving Latvian countryside to the belief that he had to play on the dungeon land. His mother had constantly called Jānis to return to his home, but at that time it was important for him to survive the country's important and historic events.

In his mother's home, Jānis returned in 1992, took over the land of his grandfather, becoming a farmer. The housekeeper, with his spouse, who has found himself in the countryside, grows and sells vegetables. In order not to leave the neglected hobbies (as Jānis himself calls his foundry), he made a workshop on his home side in Green Manor, the old cultural house. Jānis acknowledges that less time is left for land management, more transferred to his post. He can't complain about the guests in his workshop, his work fan and the enlightenment are missing.
Jānis also actively collaborates with local fiction masters and produces exhibitions with them. He himself acknowledges that the greatest work of life is Rogovka's 200-year-old monument, located in the centre of the village.

Gan Jāņa Lubkas kaimiņi, gan citi Nautrēnu pagasta iedzīvotāji uzskata meistaru par Latvijas patriotu un godavīru, dzīvesgudru zemnieku ar mākslinieka dvēseli.