In Memoriam. Jāzeps Mazalevskis (16.12.1943.–20.05.2026.)
Palicis klusums dzīves telpā, kuru tik daudzus gadus piepildīja Jāzeps Mazalevskis. Palikušas atmiņas par darbīgu, bagātu un piepildītu mūžu, par cilvēku, kurš ar savu darbu, attieksmi un sirds siltumu prata vienot un iedvesmot citus. Palikusi pateicība par visu, ko viņš devis līdzcilvēkiem – draudzīgu vārdu, smaidus, gudrus padomus un cilvēcīgu klātbūtni.
Jāzepa dzīves ceļš bija cieši saistīts ar dzimto Latgali un Pušas pusi. Viņš bija cilvēks ar stiprām saknēm dzimtajā zemē, īsts Latvijas patriots, kurš savu mūžu veltīja darbam cilvēku labā. Profesionālajā dzīvē viņš bija atbildīgs, taisnīgs un gudrs vadītājs, kurš prata pieņemt lēmumus, mīlēja kārtību un ar lielu atbildības sajūtu rūpējās par sava pagasta izaugsmi.
Daudzu gadu garumā Jāzeps Mazalevskis nesavtīgi kalpoja Pušas cilvēkiem – gan kā kolhoza priekšsēdētājs, gan kā pašvaldības vadītājs. Viņa darba mūžs bija piepildīts ar rūpēm par cilvēkiem, par pagasta attīstību, kultūras dzīvi un sabiedrības saliedētību. Viņš aktīvi atbalstīja kultūras un izglītības norises, piedalījās sabiedriskajos projektos un palīdzēja saglabāt mūsu kultūrvēsturisko mantojumu. Atmodas laikā pie pagasta tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs – arī tas bija apliecinājums viņa ticībai brīvai un neatkarīgai Latvijai.
Lielu ieguldījumu Jāzeps devis arī Pušas Vissvētākās Trīsvienības katoļu baznīcas saglabāšanā un sakopšanā. Ar pašaizliedzīgu darbu tika īstenoti nozīmīgi baznīcas atjaunošanas darbi, rūpējoties par to, lai šis dievnams saglabātos nākamajām paaudzēm.
Taču pāri visiem amatiem un paveiktajiem darbiem Jāzeps paliks atmiņā kā ļoti cilvēcīgs cilvēks. Viņam bija liela un silta sirds – viņš prata uzklausīt, palīdzēt, atbalstīt un būt līdzās savējiem. Daudziem viņš bija padomdevējs un cilvēks, kam uzticēties.
Kā neaizmirstams kadrs filmā atmiņā paliks skats uz Pušas un Andrupenes pagastu robežas, kur viens otram pretī devās divi stalti, sirmām galvām rotāti vīri – divi pagastu vadītāji, Jāzeps Mazalevskis un Jānis Briļs. Kā īsti diplomāti uz robežas viņi ar lepnumu pārstāvēja katrs savu pagastu, pārrunājot sadarbības iespējas un domājot par cilvēku labumu.
Jāzeps bija no Latgales stipro vīru dzimtas – kā dižozols ar dziļām saknēm dzimtajā zemē. Stingri turoties pie savām vērtībām, viņš izveidoja stipru ģimeni un savu dzīvi cieši saistīja ar Pušu, nesavtīgi veltot savu mūžu tās cilvēkiem, labklājībai un izaugsmei.
Aiz viņa paliek cieņa, pateicība un gaišas atmiņas par kopā paveikto. Tāda cilvēka aiziešana atstāj tukšumu, taču viņa dzīves piemērs paliks ar mums vēl ilgi – darbos, atmiņās un cilvēkos, kuri viņu pazina.
Lai gaišs, mierpilns un svētīts ceļš mūžībā, Jāzep!
Atvadīšanās no Jāzepa Mazalevska notiks 23.05.2026. plkst. 11.00 Siugaļu kapos Pušas pagastā.
Prepared by: Silvija Pīgozne, Administration of Malta Association
