Latgolys Congress “Latgality code in Europe: nu voludys da economy”
12
Maximum sentence length exceeded.
Šudiņdīnys nūtykumi, eipaši Putina Krīvejis izraiseitais kars, uzstuojeigi ruoda, ka Latgolys atteisteibai — latgalīšu volūdai, ekonomikai i labkluojeibai, nav pīvārsta vajadzeiguo viereiba nu vaļsts. Bet taišni latgalīšu volūdys pīzeišona, juos vuiceišona školā jau 20. g. s. 90. godūs byutu mainejuse informativū telpu vysā kardinali par lobu latvyskajai i eiropeiskajai, partū ka palela daļa krīvyski runojūšūs zynuoja i lītuoja latgalīšu volūdu, tok pīdzeivuoja sovys zynuošonys nūlīgumu. Tagad drūšeibys, latvyskuma i eiropeiskūs vierteibu vaicuojumi ir otkon juoskaidroj i juostyprynoj kai 20. g.s. 90. godūs. Tū ruoda sabīdreibys poziceju aptaujis. Partū Latgolys kongress ir svareigs nūtykums Latgolys sabīdreibys izgleituošonai i salīdiešonai, ļaunūt nūticēt, ka vierzeiba iz 1917. goda lāmumu eistynuošonu ir suokusēs i nikas juos vaira naaizkavēs.
Kongresa pyrmajā dīnā vaira ir atsavieršona iz padareituo i svineiga Latgolys kongresa dīnys pavadeišona. Ūtrā dīnā ir diskusejis, referati i ekspertu, atbiļdeigūs instituceju puorstuovu sliedzīni par Latgolys tautsaimnīceibai, turysmam, izgleiteibai, latgalīšu volūdai, drūšeibai i efektivuokai puorvaļdei aktualim vaicuojumim i jūs rysynuojumu. Taipat teik paradzātys atsevišku izstruožu i projektu prezentacejis, kontaktu birža, kurā sevkurs daleibnīks varēs pīsasaceit eisai sarunai, sova vaicuojuma nūskaidruošonai ar kluot asūšajom atbiļdeigajom personam, kongresa delegatim.
Trešā dīnā ir rezolucejis pījimšona, sasatikšona ar Saeimys i vaļdeibys puorstuovim, vaicuojumu aizdūšona i atbiļžu mekliešona, kai ari gora styprynuošona ar Latgolys muzikim, dzejnīkim, kinys i performanču veiduotuojim.
Nūtykumi Ukrainā ir nadaudz aizkaviejuši kongresa planavuošonu, tymā pošā laikā rūsynuojuši izveiduot vysmoz divejus diskuseju paneļus, kur pamattema byus drūšeibys i informativuos telpys vaicuojumi, tymā skaitā viestejumi i medeju platformys taišni mozuokumtauteibu cylvākim pīrūbežā. Cīš ceram, ka Latvejis uorlītu ministra E. Rinkeviča, Pūlejis, Norvegejis, pastuov vareiba, ka i Leitovys, Ukrainys viestnīku aktiva īsasaisteišona, ekspertu pīsaiste nu itom vaļstim seseju dorbā, ļaus vysaidu nūzaru puorstuovim Latgolā nūticēt i īraudzeit, ka ceļš iz Eiropu ir tyvuoks, nakai bīži viņ tū nūsoka daudzuos napiļneibys i puorprotumi Latvejis monocentriskajā atteisteibā. Tys ir reiceibys plans regionu atteisteibai i sovys unikalitatis aplīcynuojumam latvyskajā kulturā i volūdā. Ir svareigi, ka 1917. goda lāmumi teik skaidruoti nuokušajom paaudzem i teik sadzierdāti vaļdeibā i Saeimā. Kai 2017. godā saceja arhiveiskups Zbigņevs Stankevičs: „Ir juoatjaunoj dereiba, kurā Latgola sovu apsajimšonu ir izpiļdejuse. Laiks tū dareit ari puorejai Latvejai.“
Ilga Šuplinska, SaRIK prīšksādātuoja vītneica
