“Lielie dati”: deputāti izskata iespējas un riskus
Cilvēkiem visapkārt ir milzīgs datu apjoms, kas var būt gan privātā informācija, gan publiskā. Mūsdienās arvien vairāk šos datus var ierakstīt un analizēt, ļaujot ieskatīties tajā, kas mēs esam un kā dzīvojam. Jaunais “lielo datu” laikmets radījis daudz iespēju uzņēmumiem un valdībām, taču tajā pašā laikā raisījis arī bažas par privātumu un drošību interneta vidē. Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komiteja pirmdien apsprieda riskus un iespējas saistībā ar lielo datu izmantošanu.
Lielie dati ir visa tā informācija, kas nāk no dažādiem avotiem, piemēram, interneta, sociālajiem medijiem, pirkumu vēstures un paradumiem, dažādiem sensoriem, kas fiksē informāciju un datus, piemēram, saistībā ar klimatu vai cilvēku veselību. Sarežģīta analītiskā sistēma šos datus pārveido noderīgā informācijā, kas pēc tam tiek izmantota dažādās jomās: mārketingā un reklāmā, mazumtirdzniecībā, pilsētplānošanā, veselības aprūpē, transporta jomā, vides jautājumos u.c. Kompānijas šādus datus izmanto, lai piedāvātu savu preci vai produktu atbilstošai mērķauditorijai. Ievāktie dati palīdz arī plānojot maršrutu, sniedzot informāciju par kredītsaistībām, un var ietekmēt pat darbā pieņemšanas procesu. Tiek lēsts, ka līdz 2017. gadam “lielo datu” tirgus vērtība kopumā sasniegs 50 miljardus eiro un varētu radīt 3,75 miljonus jaunu darba vietu.
Kā pirmdienas diskusijā par lielajiem datiem un pamattiesībām norādīja Eiropas Parlamenta portugāļu deputāte Ana Gomeza (Ana Gomes): “Virzība uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem, ir iespēja izaugsmei un nodarbinātībai, ļaujot veidoties jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, jauniem pakalpojumiem un uzlabojot produktivitāti.” Viņa par šo jautājumu izstrādā pašiniciatīvas ziņojumu.
Tomēr viņa norādīja, ka lielie dati var radīt arī risku un problēmas, īpaši attiecībā uz cilvēku pamattiesībām, tajā skaitā uz privātumu un personas datu aizsardzību. “Daži izliekas, ka lielie dati ir tikai statistika, kas balstās uz milzu datubāzēm. Taču tā nav vienkārša statistika, jo tās pamatā ir atsevišķi dati, kuri būtu jāaizsargā.”
Milzīgā datu ievākšana un analīze var radīt izjūtas, ka tiekam pastāvīgi uzraudzīti, it īpaši pēc Edvarda Snoudena (Edward Snowden) atklājumiem par Nacionālās drošības aģentūras uzraudzību, tādejādi liekot cilvēkiem sākt izvairīties no jaunu tehnoloģiju izmantošanas. Pastāv arī risks par datu izpaušanu, kas rodas no drošības pārkāpumiem vai datu apmaiņas procesā ar trešajām pusēm bez indivīda piekrišanas. Visbeidzot, balsoties uz ievāktajiem datiem, cilvēkiem varētu tikt atteikti atsevišķi pakalpojumi.
Ana Gomeza diskusijā sacīja: “Ziņojumā nepieciešams koncentrēties uz datu vērtību un ievākto datu izmantošanas pārskatāmību, jākoncentrējas uz datu pārvaldības noteikumiem un veidiem, kādos dati tiek ievākti un apstrādāti, kā arī jāuzsver, ka cilvēkiem jābūt tiesībām piekļūt informācijai par viņu datu apstrādi.”
Lielie dati ir visa tā informācija, kas nāk no dažādiem avotiem, piemēram, interneta, sociālajiem medijiem, pirkumu vēstures un paradumiem, dažādiem sensoriem, kas fiksē informāciju un datus, piemēram, saistībā ar klimatu vai cilvēku veselību. Sarežģīta analītiskā sistēma šos datus pārveido noderīgā informācijā, kas pēc tam tiek izmantota dažādās jomās: mārketingā un reklāmā, mazumtirdzniecībā, pilsētplānošanā, veselības aprūpē, transporta jomā, vides jautājumos u.c. Kompānijas šādus datus izmanto, lai piedāvātu savu preci vai produktu atbilstošai mērķauditorijai. Ievāktie dati palīdz arī plānojot maršrutu, sniedzot informāciju par kredītsaistībām, un var ietekmēt pat darbā pieņemšanas procesu. Tiek lēsts, ka līdz 2017. gadam “lielo datu” tirgus vērtība kopumā sasniegs 50 miljardus eiro un varētu radīt 3,75 miljonus jaunu darba vietu.
Kā pirmdienas diskusijā par lielajiem datiem un pamattiesībām norādīja Eiropas Parlamenta portugāļu deputāte Ana Gomeza (Ana Gomes): “Virzība uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem, ir iespēja izaugsmei un nodarbinātībai, ļaujot veidoties jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, jauniem pakalpojumiem un uzlabojot produktivitāti.” Viņa par šo jautājumu izstrādā pašiniciatīvas ziņojumu.
Tomēr viņa norādīja, ka lielie dati var radīt arī risku un problēmas, īpaši attiecībā uz cilvēku pamattiesībām, tajā skaitā uz privātumu un personas datu aizsardzību. “Daži izliekas, ka lielie dati ir tikai statistika, kas balstās uz milzu datubāzēm. Taču tā nav vienkārša statistika, jo tās pamatā ir atsevišķi dati, kuri būtu jāaizsargā.”
Milzīgā datu ievākšana un analīze var radīt izjūtas, ka tiekam pastāvīgi uzraudzīti, it īpaši pēc Edvarda Snoudena (Edward Snowden) atklājumiem par Nacionālās drošības aģentūras uzraudzību, tādejādi liekot cilvēkiem sākt izvairīties no jaunu tehnoloģiju izmantošanas. Pastāv arī risks par datu izpaušanu, kas rodas no drošības pārkāpumiem vai datu apmaiņas procesā ar trešajām pusēm bez indivīda piekrišanas. Visbeidzot, balsoties uz ievāktajiem datiem, cilvēkiem varētu tikt atteikti atsevišķi pakalpojumi.
Ana Gomeza diskusijā sacīja: “Ziņojumā nepieciešams koncentrēties uz datu vērtību un ievākto datu izmantošanas pārskatāmību, jākoncentrējas uz datu pārvaldības noteikumiem un veidiem, kādos dati tiek ievākti un apstrādāti, kā arī jāuzsver, ka cilvēkiem jābūt tiesībām piekļūt informācijai par viņu datu apstrādi.”