Minimālais ienākums: efektīvāks atbalsts nabadzības apkarošanai

Šodien saskaņā ar apņemšanos Eiropā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību Komisija aicina dalībvalstis modernizēt minimālā ienākuma shēmas. Iesniegtajā priekšlikumā Padomes ieteikumam par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu, noteikts, kā dalībvalstis savas minimālā ienākuma shēmas var modernizēt, lai tās būtu efektīvākas un palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus veicinot strādātspējīgo personu integrāciju darba tirgū.

Minimālais ienākums ir maksājums naudā, kas atbalsttiesīgajām mājsaimniecībām palīdz sasniegt noteiktu ienākumu līmeni, lai tās varētu samaksāt rēķinus un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Šīs shēmas ir īpaši svarīgas ekonomikas lejupslīdes laikā, jo tās palīdz kompensēt mājsaimniecību ienākumu samazināšanos cilvēkiem, kam palīdzība vajadzīga visvairāk, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tās parasti papildina pabalsti natūrā, kas nodrošina piekļuvi pakalpojumiem, un mērķorientēti stimuli iekļauties darba tirgū. Tādējādi minimālā ienākuma shēmas nav pasīvs instruments, bet gan kalpo par atspēriena punktu iekļaušanas un nodarbinātības izredžu uzlabošanai. Labi izstrādātas minimālā ienākuma shēmas nodrošina līdzsvaru starp nabadzības mazināšanu, nodarbinātības stimulēšanu un ilgtspējīgu budžeta izmaksu saglabāšanu.

Minimālajam ienākumam un sociālās drošības tīkliem strādātspējīgajiem atbalsta saņēmējiem ir jādod stimuli un atbalsts, kas ir pietiekami, lai viņi reintegrētos darba tirgū. Tāpēc tie jāizstrādā tā, lai tie papildus palīdzētu pilnībā atraisīt zaļās un digitālās pārkārtošanās potenciālu, atbalstot pārkārtojumus darba tirgū un nelabvēlīgākā situācijā esošu cilvēku aktīvu līdzdalību.

Pienācīgu un mērķorientētu sociālās drošības tīklu sociālās un ekonomiskās priekšrocības īpašu nozīmi ieguva ar Covid-19 pandēmiju saistīto pārvietošanās ierobežojumu laikā. Pašreizējā situācijā, kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieaug enerģijas cenas un inflācija, adekvāts minimālais ienākums ir ļoti svarīgs, jo ienākumu pasākumus var orientēt uz konkrētām mazaizsargātām grupām.

Priekšlikums palīdzēs sasniegt ES 2030. gadam izvirzītos sociālos mērķrādītājus, proti, panākt, ka nabadzības vai atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits samazinās vismaz par 15 miljoniem, kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā. Tas arī palīdzēs dalībvalstīm sasniegt mērķi, ka 20–64 gadu vecuma grupā nodarbināti ir vismaz 78 % iedzīvotāju.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis: 

Sociālās aizsardzības sistēmas palīdz mazināt sociālo nevienlīdzību. Tās nodrošina pilnvērtīgu dzīvi tiem, kuri nevar strādāt, bet tos, kuri var, stimulē atgriezties darba tirgū. Šoruden, kad daudzi cilvēki cīnās par iztikšanu, īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienības dalībvalstis izmanto uzlabo un modernizē savus sociālās drošības tīklus, lai palīdzētu tiem, kam tas nepieciešams visvairāk. Tas ir veids, kā mēs varam cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un palīdzēt lielākam skaitam cilvēku būt aktīviem darba tirgū šajā sarežģītajā periodā.

Par darbu un sociālajām tiesībām atbildīgais Nikolā Šmits:

Šodien nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauta vairāk nekā piektdaļa Eiropas Savienības iedzīvotāju. Minimālā ienākuma shēmas ir ieviestas visās dalībvalstīs, bet analīze rāda, ka tās ne vienmēr ir adekvātas, spēj sasniegt visus, kam nepieciešams atbalsts, vai motivēt cilvēkus atgriezties darba tirgū. Ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu un nedrošību par nākotni, mums ir jāgādā, ka mūsu drošības tīkli spēj pildīt savu funkciju. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai jaunieši atgrieztos darba tirgū, arī izmantojot ienākuma atbalstu, kas ļautu izrauties no apburtā loka, kas ved pie atstumtības.

Labi izstrādāti sociālās drošības tīkli grūtībās nonākušu cilvēku atbalstam

Lai gan minimālais ienākums ir noteikts visās dalībvalstīs, tā adekvātums, aptvērums un spēja cilvēkiem sniegt patiesu atbalstu ievērojami atšķiras.

Šodien iesniegtais Padomes ieteikuma priekšlikums dalībvalstīm sniedz skaidrus norādījumus par to, kā nodrošināt, ka to minimālā ienākuma shēmas ir patiesi iedarbīgas cīņā pret nabadzību un veicina aktīvu iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū.

Dalībvalstīm tiek ieteikts:

• uzlabot ienākumu atbalstu, lai tas būtu adekvāts, proti:

• jānosaka ienākumu atbalsta līmenis, izmantojot pārredzamu un stabilu metodiku,
• raugoties, lai tiktu saglabāts stimuls strādāt, jānodrošina, ka ienākumu atbalsts pakāpeniski atspoguļo virkni adekvātuma kritēriju. Adekvāts ienākumu atbalsta līmenis dalībvalstīm jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2030. gada beigām, vienlaikus uzturot publisko finanšu ilgtspēju,
• ienākumu atbalsta līmenis katru gadu jāpārskata un vajadzības gadījumā jākoriģē;
• uzlabot minimālā ienākuma aptvērumu un piešķiršanu, proti:

• jānosaka pārredzami un nediskriminējoši atbalsttiesīguma kritēriji. Piemēram, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un ekonomisko neatkarību, jo īpaši sieviešu un jauniešu vidū, dalībvalstīm jāatvieglo iespējas ienākumu atbalstu saņemt individuāli, nevis uz mājsaimniecību, taču tas nenozīmē, ka jāpalielina kopējais mājsaimniecībā saņemto pabalstu apjoms. Bez tam ir vajadzīgi vēl citi pasākumi, kas nodrošinātu, ka tiesības uz minimālo ienākumu vairāk izmanto viena vecāka mājsaimniecības, kurās ģimenes galva galvenokārt ir sievietes,
• pieteikšanās procedūrām jābūt viegli piekļūstamām un vienkāršām un papildus jāsniedz lietotājdraudzīga informācija,
• lēmums par pieteikumu uz minimālo ienākumu jāpieņem 30 dienu laikā pēc tā iesniegšanas, paredzot iespēju lēmumu pārskatīt,
• minimālā ienākuma shēmām jāspēj reaģēt uz sociālekonomiskajām krīzēm, piemēram, ir jāparedz papildu elastība attiecībā uz atbalsttiesīgumu;
• uzlabot piekļuvi iekļaujošiem darba tirgiem, proti:

• aktivizēšanas pasākumiem jānodrošina pietiekami stimuli, lai panāktu (atkārtotu) iekļaušanu darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot gados jaunu pieaugušo atbalstīšanai,
• minimālā ienākuma shēmām jāpalīdz cilvēkiem atrast un saglabāt darbu, piemēram, ar iekļaujošu izglītību un apmācību, kā arī ar darbā pieņemšanas (arī pēc pieņemšanas) un mentorēšanas atbalstu,  
• jābūt iespējai ienākumu atbalstu apvienot ar nopelnīto īsos laika periodos, piemēram, pārbaudes vai stažēšanās laikā;
• uzlabot piekļuvi atbalsta pakalpojumiem un pamatpakalpojumiem, proti:

• saņēmējiem jāspēj reāli piekļūt kvalitatīviem atbalsta pakalpojumiem, piemēram, (veselības) aprūpei, apmācībai un izglītībai. Tiem, kam vajadzīgs atbalsts, jāspēj piekļūt sociālās iekļaušanas pakalpojumiem, piemēram, konsultācijām un izaugsmes vadībai,
•  turklāt jānodrošina, ka atbalsta saņēmējiem ir nepārtraukta un reāla piekļuve pamatpakalpojumiem, piemēram, energoapgādei;
• veicināt individualizēta atbalsta sniegšanu:

• dalībvalstīm jāveic individuāls, daudzdimensionāls vajadzību novērtējums, lai apzinātu šķēršļus, ar kuriem atbalsta saņēmēji saskaras attiecībā uz sociālo iekļaušanu un/vai nodarbinātību, un atbalstu, kas vajadzīgs to novēršanai,
• balstoties uz iepriekš minēto, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc minimālā ienākuma saņemšanas atbalsta saņēmējiem būtu jāsaņem iekļaušanas plāns, kurā noteikti kopīgi mērķi, grafiks un individuāli pielāgota atbalsta pakete, lai to sasniegtu;
• palielināt sociālās drošības tīklu pārvaldības iedarbīgumu ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī uzlabot uzraudzības un ziņošanas mehānismu darbību.

Dalībvalstīm ir pieejams ES finansējums, lai tās ar reformu un investīciju palīdzību uzlabotu minimālā ienākuma shēmas un sociālo infrastruktūru.

Labāki ietekmes novērtējumi taisnīgai rīcībpolitikai

Šodien Komisija nāk klajā arī ar paziņojumu par to, kā labāk novērtēt dalībvalstu reformu distributīvo ietekmi. Tajā sniegti norādījumi par to, kā pārredzamā veidā labāk orientēt rīcībpolitikas, nodrošinot, ka tās palīdz novērst pastāvošo nevienlīdzību, un ņemot vērā ietekmi uz dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un iedzīvotāju grupām, piemēram, sievietēm, bērniem un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Paziņojumā ir sniegti norādījumi par rīcībpolitikas jomām, rīkiem, rādītājiem, termiņiem, datiem un novērtējuma izplatīšanu. Šodien publiskotie norādījumi dalībvalstīm ir relevanti arī minimālā ienākuma shēmu izstrādē.

Turpmākā rīcība

Dalībvalstis apspriedīs Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu, lai Padome to varētu pieņemt. Pēc ieteikuma pieņemšanas dalībvalstīm ik pēc trim gadiem būs Komisijai jāziņo par īstenošanas gaitu. Komisija šā ieteikuma īstenošanu cieši uzraudzīs arī Eiropas pusgada kontekstā. Ierosinātais instruments — Padomes ieteikums — dalībvalstīm sniedz pietiekamu rīcības brīvību noteikt, kā šīs iniciatīvas mērķus sasniegt vislabāk, ņemot vērā apstākļus valstī.