Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas iedzīvotāji atbalsta Ukrainu
2. martā, atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības aicinājumam, daudzās pašvaldībās vienlaikus notika mītiņš par mieru Ukrainā. Atbalsta pasākums norisinājās arī Rēzeknē, pulcējot vairākus simtus Rēzeknes pilsētas un novada iedzīvotājus.
Pasākumā aizlūgumu par mieru teica Rēzeknes - Aglonas diacēzes bīskaps Jānis Bulis un Rēzeknes Vissvētākās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīcas tēvs Viktors Teplovs. Klātesošos uzrunāja bijusī Ukrainas iedzīvotāja Sergečuk Ņina Jurjevna, kura jau piecus gadus dzīvo Rēzeknē: “Man patīk šeit dzīvot un man patīk šeit strādāt, bet mana sirds ir Ukrainā. Domās un sapņos es bieži atgriežos dzimtenē. Līdz nesenam laikam tēvzemi varēju apciemot arī fiziski, bet tagad virs manām mājām vairs nav mierīgas debesis. Lūgsimies par mieru Ukrainā un lūgsimies par tiem eņģeļiem, kuri atdeva savas dzīvības par dzimteni!”
“Šodienas pasākums ir ir aizlūgums par mieru,” uzrunājot klātesošos uzsvēra Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. “Vārdam ir spēks. Lūgšanām ir dubults spēks, bet lūgšanai, kas izskan dziesmā, ir bezgalīgs spēks. Šāds dziesmas spēks ir devis stiprību izcīnīt Latvijas neatkarību un veidot savu valsti. Savu dziesmas spēku gribam veltīt arī ukraiņu tautai. Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī Ukrainu!”
Atbalsta pasākuma turpinājumā pilsētas un novada pašdarbības kolektīvi un Latgales mūziķi ar savām dziesmām sūtīja labas domas un spēku ukraiņu tautai. Dziedot ukraiņu tautasdziesmu, etnomūziķis Ēriks Zeps dalījās savās atmiņās par Ukrainu: “Vienīgā reize, kad es biju Ukrainā, bija 2014. gada jūlija beigās. Kopā ar vienu ukraiņu tradicionālās mūzikas grupu braucām folkloras ekspedīcijā Poltavas apgabalā. Kad mūs atpakaļceļā uz vilcienu Luhanska - Rīga veda kāds ukraiņu onkulis, viņš parādīja vietu, kur bija kalns, lejā plašs lauks un tālumā atkal kalns, ko apspīdēja saule. Viņš teica: “Paskaties, cik skaista ir mūsu zemīte. Kāpēc vienam to gribas iznīcināt?” Piecus gadus vēlāk es biju Sibīrijā, Omskas apgabala Augšbebru (Bobrovkas) ciemā. Kopā ar vietējiem latviešiem sestajā paaudzē bijām mājās, kur armijā - obligātajā iesaukumā - tika pavadīts 17 gadus jauns puisis. Tas ir normāli, ka jebkuram cilvēkam gribas aizstāvēt savu zemi, ka cilvēki aug ar savu stāju un viedokli, bet tas nav normāli, ka šajās dienās 6000 karavīru mammām Krievijā pienāk ziņa, ka viņu dēli ir miruši, lai gan bija teikts, ka dodas tikai uz mācībām. 6000 tas ir tik, cik cilvēku dzīvo Balvos vai Preiļos. Man sāp sirds par to, cik Ukrainā šobrīd ir krituši karavīri, man sāp sirds par mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir gājuši bojā savās mājās. 2000 ukraiņu upuri - tas ir gandrīz tikpat, cik dzīvo Viļānos. Un tas viss notiek tepat - 646 km attālumā. Kā no Rēzeknes līdz Liepājai un vēl līdz Kolkai - tik tuvu tas viss notiek. Un kā vārdā? Varas spēļu dēļ zemei nav jādeg un cilvēkiem nav jāmirst. Mums ir vienas debesis - gan šeit, gan tur - 646 km attālumā.”
Pulcējoties uz mītiņu Ukrainas atbalstam, Rēzeknes pilsētas un novada iedzīvotāji pievienojās tiem daudzajiem tūkstošiem Latvijas un citu valstu iedzīvotāju, kuri vakar un pēdējo dienu laikā jau ir vienojušies līdzīgās atbalsta akcijās par neatkarīgu Ukrainu, nosodot Krievijas iebrukumu. Pasākumu kopīgi rīkoja Rēzeknes valstspilsētas dome un Rēzeknes novada pašvaldība.
Madara Burtina,
Public relations specialist of the municipality of Rezekne
Foto: Latvijas Radio