Nautrenu civil parish

15689.9 ha

Pagasta kopējā platība

50 ha

ūdeņi

2310 ha

meži

10790 ha

l/s izmantojamā zeme

881

Iedzīvotāju skaits (uz 01.01.2025)

Maximum sentence length exceeded.

The parish of Nautrene in Rēzekne municipality is farthest north, bordering the parish of Krišjana, Ludza municipality, the municipality of Salnava and Mežvidu, the municipality of Rēzekne, Ilzeskalna, Dricana, Sherjan and Gaigalava parish. The distance from the centre of the parish, Rogovka, to the centre of the municipality, Rezekne, is 24 km until Ludza is 35 km. On October 8, 1998, Nautrenes civil parish, formerly located in Ludza District, merged with the neighbouring Miglinieku civil parish, while on 1 September 1999 joined the municipality of Rezekne.

Parish information edition “Nautrēnu messages” There are 82 villages in the parish area, the largest of which is Rogovka, where the fifth of all parish residents is living, the second largest populated area located 2 km from Rogovka is Rasnupļi, the third largest village is Decteri – the administrative centre of the former Miglinieku parish.

Lakes and rivers: Mineral resources

the parish is clay, sand, gravel, peat, freshwater limestone, dolomite. One of the largest is the Peakstud-Nice-Island peat. Parish registered

Rēzekne Municipality OF Nautrēnu parish map latgalically

Nautrēni rich with painted landscapes and interesting objects. The area of ancient Latvians is important Opiņķu scaleat the bottom of it, on the right bank of the Vīce River, a devil's cave was formed, also called Latgale's little Staburags. The small cave (length 3 m, width 2 m, height 0,6 m) is geologically unique because it is formed by naturally actuating the gravel rocks of the quartard period. Such caves are only two in Latvia. The cave contains 5 –6 cm long stalks.

On both sides of Rogovka - Mezvidu Road, within 3 km from Rogovka, in the Znūteņu village, there are seven deep pits, the largest of which is 6 m deep, 52,2 m wide. The people, in ancient times, have called the pit of the devil, the legends and stories.

Pagastā ir vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi — Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis) Pujatu ciemā, Rasnupļu (Opiņku) pilskalns Rasnupļu ciemā, Smiltaines senkapi Laizānu ciemā, Salenieku senkapi Obrumānu ciemā, Brožgolas senkapi Brožgolas ciemā, Lielpujātu senkapi Pujatu ciemā. Vietējās nozīmes mākslas pieminekļi — Nautrēnu Virgin Marie Innocent Parking Rome Catholic Church call tower, organs, confessionals, crucifixes and monstrances. In Former Zaļmuiža manor in the centre, buildings and parks with several noble trees are preserved, and the beans planted by the poet's Imanta sacrifice group are also growing. Several commemoration of the lives and activities of the famous nobles in Migliniekos have been created in the parish, Dexteros, In Livzinīkos, Kuorklinīkūs, Pujatos. Desetnament graveyard several significant Latgale public employees, poets, Peter Miglinique, Andris Jurdzs, Anton Kokoy, Peter Jurcins. Nautrēnu parish is called Latgale cultural cradle, Latgale Piebalgs. 64 cultural history staff, 32 literates and linguists, 26 clerks, including bishop and statesman, come from here Joseph Ranan and Latvian Roman Catholic Church cardinal Janis Pujats. From Nautrēnu parish, there are significant print-out time employees – the book writer, the name of Latgale Prometeju, Andrivs Jurdžs and a cheerful fighter for farmers' rights, poet Pīters Miglinīks, Latgale wake-up strain, clerk and pedagogue Angry Rann, poet and publicist Anna Rancāne and other cultural representatives. Nautrēnu parish in Rudukos lived and worked as a poet and painter Anton Kokoy, who was rewarded with a three-star order, while in the Land of Green Manor Coop's metallic artist Jānis Lubka Mount.

Nautrēnu Secondary School created drainage museumwhere there is a rich range of consciousness about the history of the municipality and the most famous people. On 29 June, a tradition of celebrating the poetry festival “Peterdina Rogovka”, which gathers a wide range of literature and literature, is celebrated on 29 June. In autumn (early October), Rogovka takes place at the annual Smotra tierg, but in April spring fairs.

No Nautrēnu pagasta nāk arī latgaliešu literāts un gŗāmatnieks Andrivs Jurdžs (Andryvs Jūrdžs) (1845–1925). Dzimis 1845. gada 12. decembrī Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Zaļmuižas skrajciemā. Andrivs Jūrdžs rakstīt un lasītprasmi, kā arī svešvalodas apguva pašmācības ceļā, jo tajā brīdī izglītības iegūšana Latgalē bija ierobežota. Literāts īpašu uzmanību pievērsa grāmatu iesiešanai, kā arī pārrakstīšanai, vēlāk tās izplatot vietējiem iedzīvotājiem.

Tikai neliels skaits Andriva Jūrdža rakstīto grāmatu un manuskriptu ir saglabājušies līdz mūsdienām. Lielākā daļa no tiem mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, starp tiem arī slavenākais 1916. gadā sarakstītais “Myužeygays kalinders ar sayminiceybas iwirojumim por wyssu godu” (RX2. ¼). Līdz šim pilnā apjomā izdota šī kalendāra transkribētā versija (1999) ar valodnieces Annas Stafeckas komentāriem, kas ir nozīmīgs ieguldījums manuskripta izpētē, tomēr tas nesniedz pilnīgu priekšstatu par rokrakstu literatūru, tā kā izdots ar drukātiem burtiem un tikai dažiem melnbaltiem attēliem.  Šeit pieejams minētā Andriva Jūrdža “Myužeygays kalinders ar sayminiceybas iwirojumim por wyssu godu” pilns rokraksts, kāds ir saglabājies.
Rokraksta skenēšana ir veikta Latvijas kultūrkapitala fonda atbalstītā biedrības "Rogovkīši" realizētā projekta  2024-1-TRK019 "Andryva Jūrdža nemateriālā mantojuma saglabāšana un popularizēšana " ietvaros.

Viens no mazāk zināmajiem, līdz ar to arī vismazāk pētītajiem Andriva Jūrdža rokrakstiem ir Laicīgu sacerējumu krājums. (A. Apiņa sastādītajā bibliogrāfijā “Rakstītājs no Nautrēniem” Nr. 9.)  [1880 gadi] lesējums cietos vākos, izjucis. 217 lp., kas glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā fondā “Jūrdžs A. I” . Šeit pieejams minētā Andriva Jūrdža  pilns rokraksts, kāds ir saglabājies.
Rokraksta skenēšana ir veikta Latvijas kultūrkapitala fonda atbalstītā biedrības "Rogovkīši" realizētā projekta  2024-1-TRK019 "Andryva Jūrdža nemateriālā mantojuma saglabāšana un popularizēšana" ietvaros.

Ar VKKF atbalstu 2024. gadā biedrība “Rogovkīši” digitalizēja slavenāko A. Jūrdža 1916. gadā sarakstīto “Myužeygays kalinders ar sayminiceybas iwirojumim por wyssu godu”.

Projekta "Andryvam Jūrdžam - 180" ietvaros ir digitalizēts vēl viens A. Jūrdža rokraksts "Wysaidu zōļu gromota", kurā bez tautasdziesmām atrodas arī padomi palīdzībai dažādu veselības likstu gadījumos.

Click to Listen highlighted Text!