Digitālās mākslas izstāde „Aiz melnā spoguļa” Lūznavas muižā mudina ielūkoties nākotnē

Lūznavas muižas pagrabstāvā līdz 14. jūlijam apskatāma digitālās mākslas izstāde „Through the black mirror/ Aiz melnā spoguļa”, kurā ar saviem darbiem piedalās mākslinieki no Francijas, Anglijas, Jaunzēlandes un Šveices. Izstāde tika atklāta EUCIDA (Eiropas digitālās mākslas tīkla) starptautiskajā simpozijā „Reality turn/ Realitātes pavērsiens”, kas 15.-16. maijā norisinājās Lūznavas muižā. Šī ir jau trešā digitālās mākslas izstāde, kas projekta „European Connections in Digital Arts – EUCIDA (Digitālā māksla aptver Eiropu) ietvaros notiek Lūznavas muižā. Projekta vadošais partneris ir digitālās mākslas centrs RUA RED Dublinā (Īrija) sadarbībā ar Espace multimedia Gantner (Francija) un Rēzeknes novada pašvaldību (Latvija). Projektu atbalsta programma „Radošā Eiropa” un tā mērķis ir izveidot sadarbību starp digitālajiem māksliniekiem un kultūras pazinējiem Eiropā, tādā veidā attīstot inovācijas un veicinot digitālās mākslas popularitāti starptautiskā līmenī.
Izstādes nosaukums „Aiz melnā spoguļa” nav izvēlēts nejauši – tas aicina apjaust digitālo tehnoloģiju dzirdamās un nedzirdamās puses, ciešo saistību starp fizisko un virtuālo realitāti. „Izstādes ideja ir parādīt to, ko mēs nedzirdam, likt mums sadzirdēt vai saredzēt to, ko mēs neredzam, kas eksistē, bet ko mēs neredzam. Melnais spogulis – tas ir mūsu datoru un telefonu melnais ekrāns, kad tie ir izslēgti, bet tas nenozīmē, ka tad tie nestrādā, tie ir ieslēgti tīklā un turpina darboties. Tāpat kā līdzīga nosaukuma zinātniskās fantastikas seriāls, izstāde „Through the black mirror” attēlo mūsu tuvo nākotni, kas vistiešākajā veidā ir saistīta ar to, kas mums apkārt jau eksistē, bet mēs to vēl neapzināmies, kas tas ir un ar ko mums nāksies sastapties,”- tā par izstādes ideju saka tās kuratore Valerija Perīna (Valerie Perrin) (Francija)
Pirmais darbs, kas sagaida izstādes apmeklētāju, ir franču mākslinieces Sesiles Babjoles (Cecile Babiole) skaņas skulptūra „Bzz” (2012), kas piesaista ar dīvainām skaņām. Tie ir elektrības sprakšķi, kurus mēs reālajā dzīvē nedzirdam. Skulptūra ir veidota staru formā, centrā ir skaņas viļņu ģenerators, kam apkārt izvietoti 24 skaļruņi, kas piestiprināti mikrofonu statīviem. Ģenerators ar skaļruņiem savienots ar audiokabeļiem, kas veido kokam līdzīgu formu. Sešas dažādas skaņas apļveida kustībā rotē pa mikrofoniem, simbolizējot tehnoloģiju vēsturi un vienkāršo, analogo skaņu digitālo tehnoloģiju laikmetā.
Blakus telpā pa labi atrodas divi darbi, kas skatītājus vizuāli un emocionāli iespaido visvairāk. Pirmais no tiem ir Šveices mākslinieku Monikas Študeres un Kristofa van den Berga (Monica Studer & Christoph Van Den Berg ) darbs T.R.I.P. /Ceļojums 2009.-2010). Tajā redzam ekrānu, uz kura mainās dažādu rotējošu un mirgojošu krāsu aplis. Tam pretī – portatīvais dators, uz kura ekrāna ir LSD – narkotiku foto. Mākslas darbs attēlo cilvēka īpašās attiecības ar datoru, kuru nereti viņš uztver kā dzīvu būtni, sarunu biedru, vienīgo savā izolētībā un vientulībā. Uzklikšķinot uz attēla ar datorpeli, cilvēks var izvēlēties kādu no tabletēm. Uz sienas ekrāna parādās brīdinājums par kaitējumu veselībai, tāpat kā cigaretēm un alkoholam, bet rotējošajā krāsu aplī parādās datora reakcija uz iedomāto narkotiku – krāsas ir uztraucošas, nemierīgas, pat baismīgas. T.R.I.P. (Transcendance for Real and Implicit Personalities – Īstu un Implicītu Personību Transcendence) pievēršas cilvēku atkarībai no digitālajām ierīcēm – tā ir jauna, moderna narkotika.
Savukārt, Jaunzēlandes mākslinieka Džuliana Olivera (Julian Oliver) „The Transparency Grenade” /Caurredzamības granāta", 2012 atklāj cilvēka trauslumu un neaizsargātību virtuālajā pasaulē. Darbu veido miniatūrs dators, mikrofons un spēcīga bezvadu antena. Kad tā ir aktīva, tā pārtver apkārtējo WiFi tīklu darbību. Uz ekrāna parādās IP adreses, lietotājvārdi, nešifrētu e-pastu fragmenti, fotogrāfijas, skaņas. Galvenā mākslinieka doma bija parādīt to, kāds risks pastāv, ikdienā pieslēdzoties dažādiem publiskajiem interneta tīkliem, vienalga, vai tā būtu lidosta, stacija, lielveikals, jebkurā vietā, kur ir WiFi. Tas ir ļoti bīstams, trausls moments, gluži kā granāta, jo tas pakļauj mūsu digitālās ierīces riskam, jo mums katram ir jārēķinās, ka citi var iekļūt jūsu telefonā un sekundes laikā izsekot visām jūsu darbībāmTāpēc mākslas darbā šī bīstamība ir vizualizēta kā granāta pārnēsājams ierocis, kas var pārvērsties par bīstamu ieroci. Darbs radīts 2012. gadā, tomēr, attīstoties tehnoloģijām, digitālo ierīču aizsardzības mehānismi darbojas labāk un šī piekļūšana vairs nav tik vienkārša, taču tā ir iespējama.
Trešajā telpā (pa kreisi) var aplūkot divus ievērojamās britu mākslinieces Suzannes Treisteres (Suzanne Traister) darbus „5 Historical Diagrams” /5 vēsturiskas diagrammas, (2009-2011) un „No Other Simptoms – Time Travelling with Rosalind Brodsky” / Nekādu citu simptomu – ceļojums laikā ar Rozalindu Brodsku, (1999) . Šis darbs radīts pirms 20 gadiem un pats jau kļuvis par vēsturi, tas ir kā pirmsākums digitālajai mākslai, līdz ar to šajā izstādē tiek parādīta digitālā māksla dažādos laika posmos.
Suzanne Treistere ir viena no pirmajām digitālo mediju un interneta māksliniecēm, kuru var saukt par pionieri digitālajā mākslā, taču tagad viņa ir pievērsusies zīmējumam. Piecas smalki izzīmētas diagrammas rāda saikni starp tehnoloģijām, filozofiju, militāro jomu, vēsturi, meditāciju. Šie zīmējumi ir pārpildīti ar informāciju, tāpēc jāskatās ļoti rūpīgi, lai saprastu, kas tur ir ierakstīts, bet katra no šīm diagrammām ir liels pētījuma rezultāts.
Noslēdzot izstādes apskati, tās dalībnieki tiek aicināti aizraujošā datorspēlē - ceļojumā kopā ar izdomātu personu Rozalindi Brodsku, kura ir dzimusi 1970. gadā, bet mirusi 2058. gadā. Šis ceļojums notiek vecās dāmas nāves gadā, līdz ar to tas ir ceļojums laikā, taču pārpilns ar humoru. Skatītājam ir pašam jāapsēžas pie datora un jāizmēģina R. Brodskas ceļojums cauri vēsturei, kariem, te var sadzirdēt skaņas, caur kurām iet Rozalinda, kopā ar šo personu nonākt dažādās izdomātās situācijās un ģeogrāfiskās vietās.
Pirms četriem gadiem restaurētā Lūznavas muiža Rēzeknes novadā ir kļuvusi par īstu mākslas citadeli, kur izstādēs, koncertos un radošajās darbnīcās pulcējas mākslinieki, mūziķi, literāti no dažādām valstīm. Te notiek arī topošo mākslinieku un dizaineru izstādes. Patlaban muižas Zilajā zālē atklāta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) dizaina studiju programmu studentu izstāde, kur aplūkojami studentu radošie eksperimenti produktu dizainā – dekoratīvi funkcionāli gaismas objekti, tērpi un to aksesuāri. Arī šī izstāde tapusi digitālās mākslas projekta EUCIDA ietvaros, sadarbojoties ar RTA Fizikālo procesu un lāzertehnoloģiju pētniecisko centru (FPLPC), kas deva iespēju dizaina, mākslas un inženierzinātņu nozares topošajiem speciālistiem un esošajiem entuziastiem – paplašināt savu redzesloku, realizēt idejas un radīt jaunus produktus, izmantojot lāzertehnoloģijas.
Digitālā māksla ir emocionāla, tā satriec, uzrunā un liek domāt par mūsdienu aktuālākajām problēmām - ekoloģiju, dabas piesārņošanu, cilvēka sociālo izolētību, vientulību un trauslumu gan fiziskajā, gan virtuālajā pasaulē.
Sadarbībā ar izstādes kuratori Valeriju Perīnu un Lūznavas muižas pārvaldnieci Ivetu Balčūni sagatavojusi Anna Rancāne
Foto: Eduards Medvedevs, Anna Rancāne