DO-MI-NO: mācīsimies jēgpilni!
„Kāpēc man tas jāmācās?” uz šo visos laikos aktuālo jautājumu, kuru skolēni uzdod skolotājiem, kopīgi ar septiņu skolu komandām mēs meklējām atbildes intensīvo apmācību kursu par starpdisciplināro mācīšanos - nometnes „ DO-MI-NO: mācīsimies jēgpilni!” laikā. Nometne notika no 20. līdz 22. augustam Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolā. Nodarbības vadīja Bērnu vides skolas pedagoģes Dace Pole, Elita Lavrinoviča un Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes speciālistes Natālija Melne un Elita Opincāne.
Aktīvi strādājot, nonācām pie atziņām, ka starpdisciplināras mācības ir tad, ja tās:
• Integrē dažādu mācību priekšmetu saturu un paņēmienus;
• Ir dažādu mācību priekšmetu skolotāju aktīvas sadarbības rezultāts;
• Ir līdzeklis skolēnu radošuma un uzņēmējspēju attīstībai;
• Rada galarezultātā ko praktisku, tādējādi skolēni izjūt zināšanu pielietojumu praktiskā dzīvē;
• Iziet ārpus skolas sienām, piemēram, mācās pagalmā, mežā, citā iestādē utt., kā arī iesaista uzņēmējus, profesionāļus, vecākus;
• Dod vairāk prieka un motivācijas skolēniem, veicinot mācīšanos izziņas ceļā, kur izziņa, savukārt, balstās uz skolēna paša aktivitāti un interesi;
Realizējot starpdisciplināras mācības skolotāji iegūs, jo darbošanās praktiski un kāda teorētiska jautājuma izzināšana kompleksi veicina skolēnu motivāciju mācīties. Motivāciju jau nevar ne uzdāvināt, ne iemācīt, tā ir jārada aktīvā un aizraujošā mācību procesā un darbībā. Strādājot starpdisciplināri, motivācija balstīsies uz to, ka:
• Skolēni mācīsies aktīvi, tādējādi nostiprināsies skolēnu prasmes (vairumā skolotāji joprojām strādā uz akadēmiskām zināšanām, faktu atcerēšanos) un tiks veicināta skolēnu interese par mācību procesu;
• Skolēni pieradīs uzņemties atbildību, jo viņi tiks iesaistīti plānošanas/mērķu nospraušanas procesā;
• Mācīsies izvirzīt mērķus (dzīvē ļoti svarīgi, bet mācību procesā to neaktualizē!) un risināt reālās dzīves uzdevumus;
• Bērni pieradīs saskatīt un/vai atrast problēmas, noformulēt pētīt/ pētniecisko jautājumu un pētīt , lai rastu risinājumu;
• Gūs prasmes kā dažādi un jēgpilni izmantot IT iespējas;
• Celsies skolēnu pašapziņa (it īpaši tiem, kuriem vairāk veicas praktiskā darbošanās, nevis iegaumēšana) un tiks izskaustas bailes kļūdīties, jo skolēni mācīsies eksperimentējot, darot.
Ieviešot skolā starpdisciplināro pieeju ir iespējama virkne problēmu. Visgrūtāk būs uzsākt ko jaunu un veikt izmaiņas mācību organizācijā, ja skolas administrācija nevēlēsies uzklausīt iniciatīvas grupu, būs neelastīga un nevēlēsies strādāt savādāk. Arī pārējie skolotāji var neizrādīt interesi, tādējādi viens no risinājumiem varētu būt: tradicionālās metodiskās komisijas skolās pārveidot par iniciatīvas grupām.
Jāatzīmē, ka līdzšinējais striktais satura dalījums pa noteiktiem mācību priekšmetiem nav palīdzējis starp skolotājiem veidot pedagoģiski mērķtiecīgas sadarbības formas, tādējādi pedagogiem nāksies mainīt savu attieksmi un mācīties. Izaicinājums strādāt starpdisciplināri skolotājam liks:
• mainīt uzskatu, ka tikai mans mācību priekšmets ir svarīgs un spēt paskatīties ārpus ierastajām robežām, t.i., jāmācās sasaistīt sava un citu mācību priekšmetu saturu;
• no vārdiem pāriet pie darbiem, mainīt gan attieksmi pret mācību procesu, gan savu lomu tajā;
• sadarboties gan ar kolēģiem, gan skolēniem;
• meklēt ceļus kā kombinēt tradicionālās un starpdisciplinārās mācības;
• papildināt savu radošo potenciālu un darbojoties ar bērniem, neaizmirst, ka starpdisciplinārs mācību process ir radošsun tajā kļūda nav briesmīgs pārkāpums;
• spēt uz pasauli paskatīties no skolēna redzesloka;
• nepadoties, ja rodas sajūta, ka viss nenotiek tik raiti kā iecerēts vai tieši tā kā skolotājs domājis/plānojis/prognozējis.
Arī vecāku izpratne par to, kādam jābūt tradicionālam mācību procesam, var būt traucējošs faktors, jo pieeja mācību procesa organizēšanai tiks mainīta, piemēram, kopīgas, starpdisciplināras stundas, starpdisciplinārās nedēļas, mājasdarbi u.c. Šo problēmu varēs atrisināt tikai papildus strādājot ar vecākiem un izskaidrojot, kāpēc mācāmies savādāk, kādi būs ieguvumi bērnam utt. Protams, arī tad, ja mācību procesā tiks iesaistīti vecāki, viņi daudz labāk izpratīs starpdisciplināru mācību nozīmīgumu.
Nometnes laikā tika modelēti dažādi starpdisciplināro mācību ieviešanas ceļi, tādējādi dodot skolotājiem iespēju izstrādāt un izdiskutēt jau konkrētas idejas. Savukārt vakara nodarbībās sadarbības prasmes tika stiprinātas gan gleznojot kopgleznu gleznotājas, skolas direktores Gundegas Rancānes vadībā, gan apgūstot rotaļdejas mūzikas skolotājas Marijas Andinas jestrā akordeona pavadījumā.
Paldies Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas kolektīvam par rūpestiem un sirsnīgo uzņemšanu! Paldies visiem dalībniekiem par idejām, kuras radījāt, un par kopīgi pavadīto laiku! Novēlu, lai skolu komandām pietiek spara izstrādātās idejas iedzīvināt mācību procesā! Lai izdodas!
Elita Opincāne,
Izglītības pārvaldes speciāliste
