Etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” 70 darbības gadu jubilejas pasākums
Ar ekspozīcijas “Mogonu kolns – nu saulis da saulis” atklāšanu Folkloras materiālu krātuvē, sirsnīgu atmiņu brīdi un etnogrāfisko uzvedumu “Ustobys īdoncuošona” š.g. 10. augustā Rikavas pagasta kultūras namā krāšņi izskanējis etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” 70 darbības gadu jubilejas pasākums “Magoņkalna vējlukturis. Gaisma ceļā”.
Ekspozīciju “Mogonu kolns – nu saulis da saulis” veido fotogrāfiju izstāde par zemnieka sētas dienas un gadskārtu darbu ritējumu – no saules līdz saulei, kad bezgalīgais ritums atkal sākas no gala, kā arī krātuves seno priekšmetu un darba rīku kolekcija, kopā veidojot stāstu par “Magoņkalna” zemnieku sētu, dzīvi, darbiem un ikdienu. Gandrīz visu fotogrāfiju autors ir māju saimnieks, ilggadējs etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” dalībnieks, Antons Plots, kuram fotografēšana bija vaļasprieks. Krātuves priekšmetu klāstu galvenokārt veido Rikavas pagasta Kaļvu sādžas “Magoņkalna” māju saimnieka Antona Plota dāvinātie priekšmeti.
“Magoņkalna” mājas ir etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” šūpuļa vieta, kur 1954. gadā tika dibināts kolektīvs. Tieši tāpēc tas ir būtiski – parādīt “Magoņkalna” māju nozīmi un mantojumu, kas atstāts.
No “Magoņkalna” liepām plūst siltums. Vējš šķirsta liepu lapas kā grāmatu, un saule uz katras lapas ik pa brīdim ko pieraksta klāt – septiņdesmit vasaras, rudeņi, ziemas un pavasari. Piespiežu plaukstu zemei – taciņa joprojām silta… Kāds tevi sauc vārdā, un nevar nepaklausīt. Tu atgriezies tai vietā, kur neredzami ierakstīts tavs sākums. Tu atkal esi mājās – mūsu mājās – “Magoņkalnā”, kur pirms 70 gadiem, folklorista, ansambļa krusttēva Jāņa Rozenberga iedrošināts, sākās etnogrāfiskā ansambļa ”Rikava” dziesmotais ceļš.
Jau laiks, kā “Magoņkalnam” ir citi saimnieki. Laika zobs un vējš nav saudzējis lepnos goda vārtus, jumta spraugās vietām spoguļojas saules zaķēni, logu acis nomazgā tikai lietus asaras. Bet “Magoņkalna” siltā gaisma ir dzīva. Dzīva “Magoņkalna” vējlukturī, ar kuru Bronislava un Antons Ploti tumšajos rudens un ziemas vakaros gāja uz mēģinājumiem Rikavā. Cauri gadiem kvēlo Jāņa Rozenberga aizdegtā liesmiņa un visu to cilvēku gaisma, kas stāvēja pie kolektīva šūpuļa, spodrināja etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” vārdu cauri un sakrāto mantojumu nodeva tālāk mums – lai krājas, lai saglabājas.
Jubilejas reizē skatītāju vērtējumam tika nodots jauns etnogrāfiskais uzveduma “Ustobys īdoncuošona”. Aplausi un pateicības vārdi liecināja, ka klātesošajiem bija interesanti un aizraujoši vērot uzvedumā atainotās tradīcijas.
Rikavas pagasta kultūras nama lielā zāle bija pilna ar skatītājiem – gan rikavieši, gan kaimiņi no Nagļiem un Varakļāniem, arī rīdzinieki un citi mūsu “fani” no tuvākām un tālākam vietām. Priecīgas satikšanās sagādāja kādreizējie kolektīva dalībnieki. Īpaši iepriecināja teicējas un godu saimnieces Leokādijas Spales klātbūtne svētkos. Viņa šogad nosvinēja savu 98. dzimšanas dienu. No 70 kolektīva pastāvēšanas gadiem – 35 gadus mūs tuvos un tālos ceļos ved mūsu šoferis Arsēnijs. Mīļo ciemiņu pulkā bija gan seni draugi – Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopas ”Bolta vīšņa”, “Vilōnišī”, “Vydsmuiža” no Galēniem, “Sovvaļnīki” no Andrupenes, gan Lūznavas muižas kadriļu grupa, folkloras kopa “Kolnasāta” un Dekšāru vīru folkloras kopa “Kūzuls”. Mums ļoti vajadzīgs un svarīgs ir Rēzeknes novada pašvaldības un Dricānu apvienības atbalsts, ko mēs arī saņemam un esam ļoti pateicīgi par mūsu darba novērtējumu. Nevaram iztikt bez cilvēkiem, kuri krāj un saglabā latviešu tradicionālo kultūras mantojumu. Tie ir Latviešu folkloras krātuve un Latvijas nemateriālās kultūras centrs, kuru pārstāvji pagodināja mūs ar savu klātbūtni. Neiztika arī bez apbalvojumiem. Tie ieņems savu vietu Folkloras materiālu krātuvē.
Skaļie vārdi nepadara īpašus, to dara vērtības. Lepojamies, ka esam daļa no etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” un mūsu rokās ir vērtīgs mantojums. Tas ir liels gods un liela atbildība.
Savā veltījumā etnogrāfiskajam ansamblim “Rikava” izcilais Latgales dzejnieks Antons Kūkojs rakstīja:
“Nūgrīz maizes kukuļam golu.
Ar kukuļa golu
Byusi paieds
leidz launoga laikam.
Nūgrīz ryku.
Pīlīc pi auss.
Kaidys breineigys dzīsmis
Jimā tu saklauseisi.
Un naēds – byusi seitōks
Par kieneņa trešū dālu”.
Izrādās – šie dzejnieka vārdi ir bijuši pravietiski. Par to liecina ciemiņu atstātie ieraksti “Viesu grāmatā”, siltie pateicības vārdi un ziedu klēpji.
Mēs pateicamies ikvienam par satikšanās prieku un kopā pavadītajiem brīnišķīgajiem mirkļiem mūsu īpašajā dienā – 70 gadu jubilejā!
Etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” vārdā –
vadītāja Aija Dundure
