Sovys saknis vaicojūt. Dzymtys kūku taiseišona i Nautrānu apleicīnis dzymtys — lekceja
Informacejis vaicuošonys īspiejis, kai taiseit dzymtys kūkus. Nautrānu apleicīnis dzymtys. Lektore Andra Zubko-Melne.
Kotrys kulturtelpys pamatā ir stypra kūpīna. Kotrys styprys kūpīnys pamatā – stypra saime. Styprys saimis var veiduotīs, ka ir zynomys tuos saknis i viesture. Deļtam ir vierteigi veiduot sovu dzymtys kūku aba ciļtskūku, lai, pastuoveigi jū papyldynojūt, nūdūtu tuoļuok sovim bārnim, i tī naaizmierstu sovus seņčus. Nūvodpietneica Andra Zubko-Melne pastuosteis, kai taiseit dzymtys kūku, kur meklēt informaceju.
Septembra vydā Latvejis Nacionalais kulturys centrys paviesteja, ka Latvejis Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts itūgod papyldynuots ar sešim jaunim elementim, kurūs vydā ari Nautrānu kulturtelpa. Niu, oktobrī i novembrī, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, sasadorbojūt ar Rēzeknis nūvoda Nautrānu kulturys centru, aicynoj iz sešu lekceju cyklu Nautrānu kulturtelpys viesturis i vierteibu izzynuošonai.
Vysys lekceju cykla nūtikšonys ir daīmamys kotram grybātuojam, īīšona bez moksys.
Nūtikšonu cyklu projektā “Nautrānu kulturtelpys styprynuošona” eistynoj latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, kas ir vīna nu Nautrānu kulturtelpys dasacejuma autoru. Nūtikšonys atbolsta Latvejis Nacionalais kulturys centrys konkursā “Latgolys namaterialuo kulturys montuojuma styprynuošonys i populariziešonys pasuokumu nūdrūšynuošona 2025. godā”, Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde, Nautrānu apvīneibys puorvaļde i Nautrānu kulturys centrys.