Izdota unikāla tautasdziesmu ilustrāciju izlase!
Jauna mācību gada gaidās ir iznākusi grāmata, kas skolotājiem noderēs ne vienā vien priekšmetā un jau iemantojusi “Latgales Baltās grāmatas” slavu, jo vēsta par laiku, “kad cilvēki dzīvoja, ievērojot Dieva, darba un dabas likumus”. Tā ir latviešu tautasdziesmu ilustrāciju izlase, kurā iekļauts ap 300 Latgales mākslinieka Jura Gaigala sižetisku zīmējumu, kurā atklājas mūsu tautas senās tradīcijas, darbarīki un latviešu dzīvesziņa. Grāmatas metiens ir vien 500 eksemplāri, tāpēc primāri tā tiks dāvināta bibliotēkām un skolām (interesēties, zvanot uz tālr. 26189569 vai rakstot uz e-pasta adresi maltasmuzejs@inbox.lv).
Jura Gaigala veikums tautasdziesmu ilustrēšanā ir uzskatāms par unikālu, jo neko tādu nav izdarījis neviens Latgales mākslinieks un ilustrāciju skaita ziņā – arī neviens cits Latvijā. Tas ir milzīgs ieguldījums folkloras, latviešu identitātes un kultūrvēsturisko liecību saglabāšanā, jo zīmējumos viņš attēlojis savā bērnībā redzēto, taču papildu ir veicis rūpīgu arheoloģisko un etnogrāfisko materiālu izpētes darbu, lai detaļas attēlotu maksimāli precīzi. Grāmatu vēl vērtīgāku padara mākslinieka darbu analītiskie papildinājumi, kurus sniedza pieaicinātie profesionāļi: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, filoloģijas zinātņu doktore latviešu folkloristikā Angelika Juško-Štekele; Latgales Kultūrvēstures muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Mg. design, Bac.art. Inese Dundure; Maltas vēstures muzeja krājuma glabātāja māksliniece-grafiķe Bac. art. Jana Indričāne.
Juris Gaigals (1931–2018) dzimis Rēzeknes novadā toreizējā Ružinas pagasta Kovaļovkas sādžā netālu no Maltas, mācījies skolās Daugaviešos un Purvmalā, absolvējis Rēzeknes 1. vidusskolu (1951), pēc Latvijas Valsts Universitātes Mehānikas fakultātes beigšanas (1956) aktīvās darba gaitas pavadījis Rīgā kā konstruktors (sākumā mašīnbūves, vēlāk vakuumiekārtu jomā). 2000. gadā atgriezās Latgalē un dzīvoja Rēzeknē (vasaras pavadīja pie radinieka Maltā, kur ļāvās gleznošanai). Līdz šim viņu vairāk pazinām kā Latgales skaisto ainavu gleznotāju, taču viņš ir bijis daudzpusīga personība (fotografējis, dejojis, daudz lasījis, ceļojis utt.) un pievērsies arī citām mākslas šķautnēm – akvareļiem, botāniskajām ilustrācijām un kā viens no retajiem Latgales māksliniekiem – arī tautasdziesmu ilustrēšanai.
Ideja par šīs grāmatas veidošanu radās īsi pirms mākslinieka aiziešanas mūžībā 2018. gadā, kad viņš man atļāva ieskatīties savos vairāk nekā 700 zīmējumos – latviešu un latgaliešu tautasdziesmu sižetiskajās ilustrācijās. Tāpēc grāmata “Jura Gaigala varavīksne” ir mākslinieka sapņa piepildījums, jo dzīves laikā viņš diemžēl “nesastapa ieinteresētus sponsorus”... Sapnis par piepildījās, pateicoties Rēzeknes novada Maltas pagasta pārvaldes, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (finansējums Mazo kultūras un tūrisma projektu konkursā), uzņēmēju Pītera Ragauša (ASV), Gunāra Smeiļa (Malta) un Igora Lucijanova (Rēzekne), un mākslinieka meitas Daces un mazmeitas Ievas finansiālajam atbalstam. (Diemžēl jāpiebilst, ka Kultūrkapitāla projektu konkursos šī ideja trīsreiz tika noraidīta.)
Grāmatas atvēršanas svētki notika Maltas vēstures muzejā 23. jūlijā un tajos tika iesaistīta novada jaunā paaudze: uzstājās Feimaņu deju kopa “Vīmyns” (vad. Guntis Tjarvja), muzikālo noskaņu radīja Silmalas pagasta iedzīvotāja Laura Svikša (J. Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas 3. kursa audzēkne), latgalisko J. Gaigala atmiņu tekstu par varavīksni, kas iekļauts grāmatas ievadā, lasīja Lauris Deksnis, savukārt mazā mākslinieka lomā iejutās Artēmijs Borisovs, kurš, sēžot koka paēnā, radīja skaistu varavīksnes glezniņu. Tāpat muzeja pagalmā bija mākslinieka gleznu ekspresizstāde (cilvēki nesa gleznas, kuras J. Gaigals viņiem dāvinājis), bet muzejā varēja aplūkot agrāk neeksponēto akvareļu izstādi (tā būs ceļojošā izstāde, kas tālāk ceļos uz Rēzekni), kā arī muzejam dāvinātos Gaigalu ģimenes dažādus priekšmetus – spilgtas laikmeta liecības. Grāmatas atklāšana bija kā simbolisku varavīksnes septiņu krāsu lentīšu atraisīšana un tā tika uzticēta cilvēkiem, kas visciešāk bija saistīti ar grāmatas izdošanu.
Paldies māksliniekam, paldies Dievam, paldies cilvēkiem! Lai šis unikālais veikums iet pasaulē, lai pieaugušajiem atgādina par latviešu īsto dzīvesziņu, bet jaunajai paaudzei lai to palīdz iepazīt krāsainos, sižetisko zīmējumos!
Skaidrīte Svikša, grāmatas idejas autore un sastādītāja
Ar ko ir īpaša grāmata “Jura Gaigala varavīksne”?
- Grāmatā ir 432 lappuses: 95 lpp. vēsta par mākslinieka dzīvi un radošos daudzpusību, pārējās 337 lpp. – tautasdziesmu ilustrācijas.
- No 1973. līdz 2011. gadam J. Gaigals izveidojis (pats atlasījis, ilustrējis, iesējis vienā eksemplārā) 9 tautasdziesmu ilustrāciju albumus. Tie glabājas: Latgales Kultūrvēstures muzejā (6 albumi), Maltas vēstures muzejā (1 albums) un pie meitas Daces (2 albumi).
- Ilustrāciju izlasē saglabāts autora izvēlēts nodaļu secīgums un atlasīti izteiksmīgākie zīmējumi, kas atspoguļo senās tradīcijas, darbarīkus un latviešu dzīvesziņu.
- Katra albuma sākumā sniegts profesionāļu analītisks skatījums (no folkloriskā un mākslinieciskā viedokļa).
- Daudzas atmiņas ir latgaliešu rakstu valodā, kā arī atsevišķi izcelti latgaliešu vārdi, kādus lietoja J. Gaigala bērnībā un Latgalē arī pašlaik.
- Katru nodaļu ievada saturiski tuva tautasdziesma no J. Gaigala albumiem, bet katras nodaļas beigās vai nu mākslinieka, vai grāmatas tapšanā iesaistīto atziņa.
- Apkopota informācija par latviešu tautasdziesmu ilustratoriem, vairāk pievēršoties tiem, kuru grāmatas ir bijušas J. Gaigala mājās.
- Grāmatas beigās ir grāmatas satura un mākslinieka dzīvesstāsta īss pārstāsts angļu, franču un krievu valodā.
Zem foto
Grāmatas tapšanas radošais kolektīvs (no kreisās): Inese Dundure, Skaidrīte Svikša, Dace Gaigala, Silvija Pīgožne. (Prezentācijas pasākumā Maltā nepiedalījās A. Juško-Štekele un J. Indričāne)
