Izvērtēti konkursam „Rēzeknes novada uzņēmums” pieteiktie pretendenti
Jau piekto gadu Rēzeknes novada pašvaldība rīko konkursu „Rēzeknes novada uzņēmums”. Šogad konkursam tika pieteikti 28 pretendenti deviņās nominācijās. Vēlāk divi pretendenti atteicās no dalības konkursā, tāpēc konkursa komisija izvērtēja 26 pretendentus. Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, visvairāk pretendentu pieteikti nominācijā “Gada uzņēmums”. Šogad pirmoreiz tika izvērtēti pretendenti nominācijā “Gada ģimenes uzņēmums”.
No oktobra vidus līdz decembrim konkursa vērtēšanas komisija apbraukāja pieteiktos pretendentus, lai izvērtētu uzņēmumu darbību, investīciju piesaisti, jaunu darbavietu radīšanu, ražoto produktu vai pakalpojumu kvalitāti, oriģinalitāti, vides sakoptību un citus aspektus. Konkursa vērtēšanas komisijas darbu vadīja Rēzeknes novada pašvaldības Teritorijas attīstības, plānošanas, tautsaimniecības, vides un infrastruktūras jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Kaspars Melnis. Vērtēšanas komisijā darbojas arī Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Inga Zapāne, Uzņēmēju konsultatīvās padomes pārstāvis un ZS “Tiptops” īpašnieks, titula “Gada uzņēmums – novada VIP 2014” ieguvējs Jānis Kuzminskis, Rēzeknes Augstskolas pārstāve Iveta Mietule, Čornajas pagasta pārvaldes vadītājs Oļegs Kvitkovskis un Sakstagala pagasta pārvaldes struktūrvienības “Kantinieku pagasta pārvalde” vadītāja Marija Vasiļjeva.
Kā ierasts, uzvarētāju vārdi tiks atklāti vien 2017. gada 19. martā, kad Latgales vēstniecībā “GORS” notiks “Rēzeknes novada Uzņēmēju diena” un svinīga balvu pasniegšanas ceremonija. Līdz tam piedāvājam iepazīt konkursā pieteiktos uzņēmējus.
Konkursam „Rēzeknes novada uzņēmums 2016” izvirzītie pretendenti:
Gada jaunais uzņēmums:
SIA “Aleksis”, īpašniece Iveta Ieva Aleksāne, Audriņu pagasts
Uzņēmums darbojas trešo gadu, to vada aktīva sieviete, divu meitu māmiņa Iveta Ieva Aleksāne. Īstenojot ideju par veselīga dzīvesveida popularizēšanu, 2015. gada rudenī atvērts veikaliņš “Zaļais”, kur tiek tirgotas eko preces, tostarp Rēzeknes novada uzņēmēju – mājražotāju produkcija un mājamatnieku darinājumi. Veikals “Zaļais” blakus Rēzeknes novada domei ir kā zaļš ugunskurs, ap kuru pulcējas “zaļi” domājošie – gan lai piedalītos radošajās darbnīcās un apgūtu dažādas prasmes, gan iegādātos veselīgas un skaistas lietas. Veselīgu pārtiku jau otro gadu var iegādāties Tiešās pirkšanas kustībā, kuras iniciatore ir Ineta Ieva Aleksāne kopā ar domubiedru, studentu Mārtiņu Arbidānu. Šajā pulciņā tagad ir iesaistījušies daudzi Rēzeknes novada bioloģiskās produkcijas ražotāji un tā ir laba alternatīva lielveikalu pārtikai. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru uzņēmums piedāvā darba vietas jauniešiem projektā “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā”, kā arī vienu subsidēto darba vietu invalīdam. SIA “Aleksis” 2015. gadā guva atbalstu nodibinājuma „Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā” (LEARN) izsludinātajā projektu konkursā uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai Rēzeknes novada teritorijā.
ZS “Liepkalns”, īpašnieks Aleksejs Daņilins, Ilzeskalna pagasts
Zemnieku saimniecība “Liepkalns” darbību uzsāka 2015. gadā, pievēršoties bioloģiskajai lauksaimniecībai. Dominējošā nozare ir griķu audzēšana aptuveni 30 hektāru platībā, taču ir arī zirņi, pupas, auzas un rudzi. Neilgā laikā saimniecībā ir realizēti trīs Lauku atbalsta dienesta projekti: “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībā”, “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”. Saimnieks teic, ka par griķu ražu sūdzēties nevarot – tā bijusi 1,8 tonnas uz hektāru, kas bioloģiski audzētiem griķiem esot ļoti labs rādītājs.
Pašnodarbināta persona Ilgvars Leiņa, Kaunatas pagasts
Ilgvars Leiņa savu darbību uzsāka 2014. gadā. Šobrīd tiek apsaimniekoti 130 hektāri zemes, savukārt ganāmpulks jau izaudzis līdz 43 Šarolē šķirnes gaļas liellopiem. Ar liellopiem tiek noganīti aptuveni 30 hektāri, savukārt 15 hektāros tiek audzēti graudi. Saimnieks teic, ka pagaidām saimniecība vēl peļņu nenes un visi līdzekļi aiziet attīstībā, taču nākotnē plānots sadarboties ar Liellopu izsoļu namu, kā arī paplašināties aptuveni līdz 60 liellopu ganāmpulkam.
SIA “MaltaAuto RJ”, valdes loceklis Juris Ragozins, Maltas pagasts
Uzņēmums, kas darbību sācis 2013. gadā, nodarbojas ar automašīnu tirdzniecību un automašīnu sagatavošanu tirdzniecībai. Uzņēmums saņēmis apliecinājumu no AS “MOGO” kā 2015. gada labākais Latgales partneris. Mašīnas lielākoties tiek ievestas no Vācijas: “Pēc tam kopā ar pircēju braucam uz CSDD, izejam tehnisko apskati un tad pārdodam,” pastāstīja īpašnieks Juris Ragozins. Kā uzsver saimnieks, varot arī sarunāt, ka, pērkot jaunu mašīnu, vecā tiek paņemta kā daļa no samaksas. Lielākoties pircēji ir no Dagdas un Krāslavas puses. Tālākais pircējs esot bijis no Liepājas. Šobrīd uzņēmumā strādā pieci cilvēki. Pagaidām iekārtojušies nelielās telpās – 2. stāvā ir ofiss, bet 1. stāvā atrodas garāža, kur mašīnas tiek tīrītas, pulētas un sakārtotas pārdošanai. “Plānojam, ka jau drīzumā varēsim paplašināties, īstenojot Lauku atbalsta dienesta projektu par jaunas ēkas būvniecību, kurā būs gan serviss, gan plašākas telpas pulēšanai un citiem vizuālajiem remontdarbiem,” tuvākos nākotnes plānus ieskicēja Juris Ragozins.
RSEZ SIA “IRBIS Tehnology”, prokūrists Aivars Tjarve, Vērēmu pagasts
“IRBIS Tehnology” ir jauns, dinamisks un augošs uzņēmums, kas specializējies elektrosadales skapju aprīkojuma un ražošanas procesu automatizācijas kompleksa sistēmu izstrādē. Uzņēmums savu darbību uzsāka 2014. gadā, bet jau 2015. gadā atvēra jaunu elektrosadales skapju ražotni Vērēmu pagastā. 2015. gada nogalē uzņēmumā jau bija nodarbināti astoņi cilvēki un apgrozījums sasniedza nepilnus 200 tūkstošus EUR. Papildus RSEZ SIA “IRBIS Tehnology” piedāvā savus pakalpojumus projektēšanas jomā, aprīkojuma nodošanu ekspluatācijā, servisa pakalpojumus un garantijas apkalpošanu. Uzņēmums ievieš jaunas tehnoloģijas dažādās jomās, kur piemēro tehnoloģisko procesu automatizāciju un vadību, tādējādi dodot reālu labumu klientiem un patērētājiem. Uzņēmuma produkcijas kvalitāte vienmēr ir stabili augsta, ko apliecina ISO sertifikāti. Uzņēmums saņēmis Atzinību Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrības Gada balvas nominācijās “Lielākais eksportētājs” un “Gada investīcijas”.
Gada mājražotājs
ZS “Ceļtekas”, īpašniece Diāna Andrejeva, Gaigalavas pagasts
Gaigalavas pagasta Dziļāru ciemā ZS "Ceļtekas" saimnieko Andrejevu ģimene. Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība. Saimniecībā tiek gatavoti vairāk kā desmit šķirņu sieri ar dažādām piedevām, gan sāļām, gan saldām, garšvielu sviests, kaņepju sviests, Gī sviests, biezpiens un skābais krējums. Jaunās saimnieces Diānas sietie sieri ir viena no vispieprasītākajām lietām gan tiešajā pirkšanā, gan zaļajos tirdziņos “Ceļteku” sieri tiek realizēti apkārtnes tirdziņos – Rēzeknes novadā, Viļānos, Balvos. Katram pircējam Diāna ne tikai sniedz savu produkciju, bet arī laipnu smaidu un labas veselības vēlējumu. Par savām brūnaļām un raibaļām Diāna var daudz pastāstīt. Kaut arī katrai piena devējai ausī iekabināta Eiropas Savienībā obligātā krotālija, Diāna savas gotiņas tomēr atšķir pēc vārdiem un tie ir skaisti - Dzērvene, Zemene, Tulpe... Ganāmpulka barvede ir Zīmaļa ar vareniem ragiem. Gotiņas ir visai draudzīgas un ļaujas arī, lai pilsētnieki tās apmīļo un paglāsta. Līdz ar melnraibajām govīm, te vēl ir arī Latvijas Brūnās šķirnes govis, kaut gan, pēc saimnieces teiktā, tās ir mazāk izturīgas, tāpēc Latvijā to skaits iet mazumā. Saimniecībā ir arī kazas, tāpēc nelielos daudzumos tiek piedāvāts arī veselīgais kazas piena siers. "Ceļtekās" ir bioloģiskais ganāmpulks, tāpēc saimniecības gatavotos sierus, sviestu, krējumu u.c piena produktus var droši iegādāties. Ja kāds dzīvnieks saslimst un nākas lietot antibiotikas, šāds piens netiek lietots produkcijas ražošanā. “Ceļtekās” visi saimnieko kopā, mazi un lieli, vairākās paaudzēs. Pagājušajā gadā saimniecība saņēma LEARN finansējumu savas uzņēmējdarbības attīstībai, par kuru iegādāts aprīkojums virtuvei. Šogad saimniecība bija iesaistījusies tūrisma akcijā "Lubāna ezera noslēpumi". Tūristi te var degustēt un iegādāties dažādu šķirņu sierus, protams, iepriekš piezvanot un piesakoties.
Mājražotāja Valentīna Svarinska, Griškānu pagasts
Valentīna Svarinska aktīvu garšaugu maisījumu izgatavošanu sāka vien pirms diviem gadiem, taču šajā laikā ir paspējusi paveikt neiedomājami daudz: izstrādāt astoņus dažādus garšvielu maisījumus, 17 veidu eļļas un dažādu garšu sukādes. Nelielajā, aptuveni divus hektārus lielajā īpašumā mājražotāja izaudzē un iegūst visdažādākos garšaugus, kas nepieciešami garšvielu maisījumiem un eļļām. Tā kā saimniecība atrodas ekoloģiskā vidē, tiek izmantotas uz vietas pieejamās dabas veltes, tāpēc atkarībā no sezonas piedāvājumā ir dažādas garšu, krāsu un smaržu modifikācijas. Valentīna strādā viena, tāpēc augu iegūšanas, sasmalcināšanas, žāvēšanas un uzglabāšanas process ir maksimāli optimizēts. Darbības sākumposmā būtisks atspēriens bija sadarbība ar Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem, kas izstrādāja mūsdienīgu un ērtu produktu etiķešu dizainu. Valentīna Svarinska regulāri piedalās vietējo mājražotāju tirdziņā “Lobs lobam”, tiešām pirkšanas pulciņā, kā arī citos Rēzeknes novada pašvaldības organizētajos pasākumos. Jāatzīmē, ka Valentīna Svarinska ir vienīgā garšvielu maisījumu izgatavotāja Rēzeknes novadā.
Gada ģimenes uzņēmums
ZS “Vecais parks”, īpašnieks Imants Zagorskis, Kaunatas pagasts
Zemnieku saimniecība “Vecais parks” dibināta 1999. gadā, taču lielāka ražošana un pakalpojumu sniegšana uzsākta pirms diviem gadiem. Saimniecībā tiek apsaimniekoti 175 hektāri zemes, tostarp arī iznomātā zeme Kaunatas un Čornajas pagastā. Lielās platībās tiek audzēti graudaugi – kvieši un auzas –, kurus realizē, sadarbojoties ar SIA “Scandagra”. Bez graudkopības saimniecībā nodarbojas ar metālapstrādi. Sadarbojoties ar SIA “Hydroscnad”, zemnieku saimniecība veic hidraulisko cilindru remontu un apkopi. Imants Zagorskis teic, ka ir mehāniķis trešajā paaudzē, īpaši lielu pateicību veltot savam tēvam Aleksandram, kurš šobrīd gan veselības dēļ saimniecības darbos neiejaucas, taču sākotnēji visa saimniecība tapusi, pateicoties tieši Aleksandra uzņēmībai, darbaspējām un zināšanām, saimniecība attīstījusies: “Tēvs Aleksandrs ir darba rūķis, kurš izmācījis ne tikai mani, bet arī mazdēlu Emīlu,” teic Imants Zagorskis.
Veterinārais centrs-aptieka “AnRiVet”, īpašniece Rita Gabrusāne-Bogdanova, Stružānu pagasts
Ierodoties veterinārajā centrā-aptiekā “AnRiVet” Rēzeknē, konkursa vērtēšanas komisiju sagaida īpašniece Rita Gabrusāne-Bogdanova, viņas mamma Anna, veterinārārste ar 45 gadu pieredzi, kā arī suņu meitene Deizija, kura ik soli ir līdzās un uzmanīgi seko visam notiekošajam. Starp saviem un svešiem dzīvniekiem – tieši tā arī paiet mammas un meitas ikdiena veterinārajā klīnikā. Klīnika dibināta 2012. gadā, lai sniegtu veterināro palīdzību Rēzeknes novada un pilsētas iedzīvotāju mīluļiem. Sniegtie pakalpojumi ir: vakcinācija, mikročipēšana, izmeklējumi, ķirurģija, dzīvnieku zobu labošana un citi. Tāpat šeit darbojas vienīgā suņu un kaķu viesnīca Rēzeknē, kurā vienlaicīgi var izmitināt četrus mājdzīvniekus. “AnRiVet” strādā bez brīvdienām. Nereti cilvēki iegriežas, lai atrastu piemērotu barību saviem mīluļiem. Rita un Anna stāsta, ka uz klīniku vienlīdz daudz ved gan suņus, gan kaķus: “Esam ārstējušas arī kāmīšus, šinšillas, mājas seskus.” Veterinārārstes smej, ka govis un zirgus uz veterināro klīniku neviens vēl nav atvedis – pie tiem ārstes brauc pašas – gan uz tuvējiem, gan attāliem Rēzeknes novada pagastiem. Rita Gabrusāne-Bogdanova beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Jau mācoties, viņai bijis skaidrs, ka atgriezīsies dzimtajā pusē. Arī veterinārārstes profesija bijusi pašsaprotama: “Soli solī ar mammu ārstēt slimos dzīvnieciņus gāju jau no mazotnes. Visa bērnība pagāja ar cāļiem, zosīm, kaķiem un citiem dzīvniekiem.”
Keramikas darbnīca “Cukrasāta”, Staņislavs Viļums un Viola Anna Bīriņa, Ozolaines pagasts (izvirzīti arī nominācijā Gada amatnieks)
2016. gada pavasarī tuvi un tāli ciemiņi brauca uz Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Bekšiem, lai redzētu uguns un māla radītu brīnumu Latgales podnieku dienu galvenajā ceplī pie dzīvesbiedriem Staņislava Viļuma un Violas Annas Bīriņas. Savā darbnīcā “Cukrasāta” abi podnieki strādā pēc senajām podnieku amata tradīcijām. Trauki tiek lipināti gan ar rokām, gan virpoti uz kājminamās podnieku ripas un tad apdedzināti ar malku kurinātā podnieka ceplī. “Cukrasātā” pārsvarā top t.s. melnie podi. Savu melno vai melnsudrabaino tonējumu tie iegūst dabiskā redukcijas procesa rezultātā. Tumšais tonis labāk izceļ trauku neatkārtojamās formas. Pēc sentēvu metodēm darinātajiem traukiem ir mūsdienīgs pielietojums, tie labi iederas jebkuras virtuves vai dzīvojamās istabas interjerā. Staņislava Viļuma un Violas Annas Bīriņas keramika ir bijusi apskatāma daudzās Latgales un visas Latvijas mākslas izstādēs, to var iegādāties mākslas un amatnieku darinājumu veikalos Rēzeknē, Jelgavā, Rīgā, taču vislabāk ir aizbraukt uz cepļa kurināšanu un atvēršanu pašā darbnīcā “Cukrasāta”, kur traukus vēl karstus savām rokām var izņemt no cepļa un būt šī brīnuma līdzdalībniekiem. 2016. gadā podnieku darbnīcai “Cukrasāta” ir izveidota sava mājas lapa www.cukrasata.lv, kur var atrast detalizētu informāciju par darbnīcu.
Gada amatnieks
Rotkaļu studija “Dzeļi”, vadītājs Rihards Ciblis, Maltas pagasts
Jau vairāk nekā 20 gadus Rihards Ciblis Maltā izgatavo senās latgaļu rotas. Īstenojot projektu, rotkaļu studija “Dzeļi” ieguvusi līdzekļus rotkaļu darbnīcas iekārtošanai Maltas vidusskolas telpās, kur desmit darba vietas labiekārtotas ar papildapgaismojumu, elektrības pievadu un visiem nepieciešamajiem darba rīkiem slīpēšanai, pulēšanai un gravēšanai. Tāpat ir iegādātas un uzstādītas slīpmašīnas, metāla virpa, urbjmašīna. Studijā regulāri darbojas vairāk nekā 50 jaunieši, kuri apgūst rotkalšanas prasmes un popularizē seno latgaļu rotkaļu tradīcijas. Riharda Cibļa izgatavotās rotas ir iemantojušas īpašu kvalitātes zīmi, kas apliecina meistara ieguldīto darbu, prasmes un mīlestību. Jāatzīmē, ka Rihards Ciblis izdevis grāmatu par latgaļu rotu kalšanas praktisko pusi, kas ir ļoti noderīgs padomdevējs rotkaļiem – iesācējiem.
ZS “Majori”, īpašnieks Ēvalds Majors, Sakstagala pagasts
Sakstagala pagasta Ciskādos ikvienam garāmbraucējam nepamanīts nepaliek galdniecības uzņēmums, kur pagalmā allaž lepni slejas kāda jau sagatavota koka nojume, lapene, šūpoles, āra “mājiņa ar sirsniņu” vai guļbaļķu pirtiņa, kas gaida jaunos saimniekus. Zemnieku saimniecībā “Majori” tiek izgatavota visdažādākā produkcija no koka – sākot ar krēsliem, galdiem, durvīm un beidzot ar guļbaļķu mājām. “Majoru” darbi redzami visā Latvijā: “Tepat, Rēzeknes novada pagastos, Ogrē, vairākos Pierīgas novados,” uzskaita saimnieks Ēriks Majors. Lielu ieguldījumu saimniecība sniedz arī vietējai baznīcai, bez atlīdzības palīdzot veikt remontdarbus, kā arī pēc senām tradīcijām atjaunojot ceļmalas krustus Sakstagala pagastā.
Audēja Janīna Zeļenova, Vērēmu pagasts
Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpariņš” dalībniece Janīna Zeļenova savu darbnīcu iekārtojusi lauku mājās “Riuči”Vērēmu pagastā, netālu no Rēzeknes. Tūristi, iebraucot pie Janīnas, ir patīkami pārsteigti par košajiem un smalkajiem vilnas un linu audumiem, kas priecē acis. Janīna auž gan linu galdautus, gan tautas tērpu brunčus, sagšas un galvasautus, savos audumos ievērojot seno latgalisko rakstu harmoniju un daiļumu. Par Janīnas audumiem ir priecājušies izstāžu un tirdziņu apmeklētāji gan Latvijā, gan arī ārzemēs, viņa ir Vitebskas festivāla “Slavjanskij bazar” (Baltkrievija) un Latgales dienu Sanktpēterburgā (Krievija) dalībniece. Šovasar Janīnas Zeļenovas austos zilganos linu galdautiņus apbrīnoja ciemiņi no Ārendāles, Rēzeknes novada sadarbības pilsētas Norvēģijā.
Gada tūrisma pakalpojumu sniedzējs
“Čiekuru pirts”, pirtnieki Andris un Nellija Kiščenko, Maltas pagasts
“Ciekuru pirts” Maltas pievārtē, burvīgā meža ielokā, sākotnēji bija paredzēta kā ģimenes pirts, taču laika gaitā izveidojusies par iecienītu atpūtnieku galamērķi. “Pirms astoņiem gadiem, kad tapa pirts, iepazināmies ar Aelitu un Juri Batņām, kas mūs ar sievu Nelliju iemācīja, ka pirts ir kas vairāk par mehānisku procesu – pirtī ir jāiet ar īpašu nodomu, piemēram, par veselību vai veļu laikā par godu saviem senčiem, tāpat ir jāzina, kādus augus, kādas slotiņas ņemt, jo nav nelabu augu, bet mēdz būt nepareizs pielietojums,” par laiku, kad iesākuši nodarboties ar pirts lietām, pastāstīja Andris Kiščenko. “Pirts ir ļoti brīnumaina un īpaša vieta. Tā ir svētnīca, kur satiekas visas četras stihijas – ūdens, gaiss, zeme un uguns,” zina stāstīt pirtnieks. Labsajūtas gūšanai “Čiekuru pirtī” izmanto tikai apkārtnē augošo koku un augu valsts produktus, kā arī pirts rituālā pielieto seno Baltu zīmju enerģiju. Pēdējā gada laikā, pateicoties nodibinājuma “Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā” līdzfinansējuma, blakus “baltajai” pirtiņai top arī melnā pirts: “Jau izsenis mūsu senči ir gājuši melnajā pirtī. Tā bija visvērtīgākā, jo, dūmiem ejot caur telpu, notiek maksimāla telpu dezinfekcija – izskatās melna, bet patiesībā ir pati tīrākā pirts,” pastāstīja Andris Kišcenko. Tāpat blakus baltajai pirtiņai, kas kalpo jau kādus 10 gadus, iegādāts arī kubuls četrām līdz sešām personām. “Darba ap kubulu ir daudz, bet tas bija nepieciešams, jo nereti uz pirti brauc nevis viens vai divi cilvēki, bet četri vai pieci, līdz ar to, kamēr vieni iziet cauri pērtuvei, pārējie atdziest, tāpēc šajā gadījumā kubuls ir izpalīgs, kas pasilda cilvēku, atmiekšķē un pabaro ādu ar dabas zālītēm.”
“Kandžas muzejs, pašnodarbināta persona Dace Zagorska, Kaunatas pagasts
2014. gada jūnijā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā durvis vēra pavisam neparasts tūrisma objekts – kandžas muzejs. Ieguldot nelielus līdzekļus un milzīgu entuziasmu, Kaunatas centrā, vecā mūra ēkā izveidota interesanta privātkolekcija par pašdarinātās stiprās dziras tecināšanas pirmsākumiem un attīstību dažādās valstīs. Muzeja vadītāja, pēc profesijas mākslas, kultūrvēstures un mājturības skolotāja Dace Zagorska par savu kolekciju var stāstīt aizgūtnēm, smejot, ka samagonka viņu ir pārņēmusi, apreibinot ne jau ar saviem stipruma grādiem, bet ar apjomīgo vēstures, folkloras materiālu, pat ar sava veida filozofiju, kas saistās ar pašbrūvēto, tā darināšanu un baudīšanu visā pasaulē. Dace Zagorska neslēpj, ka sākotnējā ideja izveidot šādu privātmuzeju piederējusi viņas vīram. Pirms vairākiem gadiem Rēzeknes novadā bijis izsludināts projektu konkurss, kur varējis dabūt nelielu finansējumu projektiem, kas saistīti ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un senajiem arodiem. Dace, skolotāja un pilsētniece būdama, Kaunatā ieprecējusies no Rēzeknes, domājusi gan šo, gan to, bet vīrs teicis – bet tu zini, kādu muzeju būtu jātaisa? Samogonkas muzeju! Tas taču arī ir lauksaimniecības produkts! Izrādās, ka sava vēsture ir ne vien kandžas aparātiem, bet arī špicglāzītēm, rumceņām, štopočkām, no kurām pašbrūvētais baudīts. Kandžas muzejā uz apaļa viesību galda mirdzinās jau ap 120 šādu stikla, porcelāna, sudraba un citu materiālu glāzīšu, katrai savs liktenis un stāsts. Dace ir atradusi daudzus jo daudzus vietvārdus un uzvārdus, kas saistās ar dzeršanu. Protams, visvairāk to ir kaimiņvalstī Krievijā, bet arī Latvijā ne mazums, tāpat arī citās Eiropas valstīs. Latvijā ir gan Kandženieki un Lējēji, Brāgas un Plenči, arī uzvārdi Pjanijs un Pjanenko, Nalivaiko, Brūveris, Brūzītis, Piņģerots… Necilo ēku Kaunatas centrā atrod arvien vairāk tūristu no visas Latvijas, kā arī no ārvalstīm, te iegriežas Latgales apceļotāji, apmeklējot Rāznas nacionālo parku, Lūznavas muižu, blakus ir Lielais Liepukalns un citi interesanti tūrisma objekti. Dacei ideju un ieceru ir daudz, gan par jaunu ekspozīciju, gan suvenīriem, ko varētu piedāvāt viesiem. “Būtībā jau Latgalē šobrīd nekas netraucē attīstīt tūrismu. Jā, vienmēr jau trūks naudas, bet patiesībā, ar savām prasmēm, ar entuziasmu, ar citu atbalstu, var daudz ko izdarīt, pat bez elektrības un spožām lamināta grīdām. Vienīgi nevajag iegrimt rutīnā. Cilvēkus vari piesaistīt tikai tad, ja viņi notic, ka tu pats esi ieinteresēts un pārņemts ar to, ko tu dari.”
Gada uzņēmums – novada VIP
ZS “Lapegles”, īpašnieks Vitālijs Sprūga, Lendžu pagasts
„Lapegles” darbu biškopības nozarē sāka 1991. gadā. Pēc septiņiem gadiem saimniecību no mammas pārņēma dēls Vitālijs Sprūga ar sievu Sandru. Tajā pašā gadā ģimene sākusi saimniekot bioloģiski. Pašlaik īpašnieku pārraudzībā ir vairāk nekā 240 bišu saimes. Tiek ražots gan medus, gan arī biškopības produkcija – propoliss un bišu maize. Pērn tika saražots aptuveni astoņas tonnas medus, no kā lielākā daļa eksportēta uz Dāniju, Vāciju, Beļģiju, Franciju un citām Eiropas valstīm. “Bioloģiski saimniekot ir gan grūti, gan viegli reizē,” teic saimnieks Vitālijs Sprūga. “Priecē tas, ka visu laiku var strādāt dabā un kopā ar dabu, nelietojot pesticīdus un nelejot kukainīšiem uz galvas indi. Taču sarežģījumus rada tas, ka visu laiku jāizvairās no nebioloģiskiem nektāraugiem, tāpēc bites jāpārved uz bioloģiski tīriem laukiem citos Rēzeknes novada pagastos vai blakus novados.” Vitālijs Sprūga stāsta, ka eksportam vispieprasītākais esot monofloras jeb no viena veida augiem ievākts medus, īpaši zeltainais pieneņu un smaržīgais viršu medus. Runājot par nākotnes plāniem, “Lapegļu” saimnieki iecerējuši turpināt attīstīties ārzemju tirgos, kā arī paplašināt telpas medus uzglabāšanai, kas nu jau palikušas par šauru 250 čaklo bišu saimju ienesumam.
Gada kultūras mecenāts
SIA “VEREMS” RSEZ, valdes priekšsēdētājs Jānis Staris, Vērēmu pagasts
SIA “VEREMS” RSEZ ir lielākais rūpniecības uzņēmums Rēzeknes novadā. Uzņēmums nodarbojas ar lielformāta bērza saplākšņu ražošanu. Uzņēmumā strādā 330 cilvēki, apgrozījums ir ap 30 miljoniem gadā, saražo ap 40 000 kubikmetru finierkluču gadā, pārstrādā ap 120 tūkstošu kubikmetru finierkluču. Investējot līdzekļus tehnoloģiju attīstībā, SIA “VEREMS” RSEZ ražo augstas kvalitātes unikāla izmēra bērza saplāksni, kas ir jauns un inovatīvs produkts, kas sekmē ne tikai uzņēmuma, bet arī attiecīgās nozares attīstību, nostiprinot gan paša produkta, gan uzņēmuma tēlu un atpazīstamību. Produkcija tiek eksportēta ne tikai uz ES valstīm, bet arī uz Japānu, ASV un citām valstīm. “Mūsu galvenie klienti ir autoindustrija, celtniecība, betonēšana, kuģubūve. Šie konkrētie saplākšņi tiks sūtīti uz Koreju un tad no viņiem tiks gatavoti sašķidrinātās gāzes tankkuģi,” – rāda Jānis Staris. Uzņēmums laika gaitā saņēmis neskaitāmus apbalvojumus, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balvu kā labākais darba devējs Latgalē, kā arī Valsts Vides dienesta “Zaļās izcilības balvu”. Uzņēmums ir kā paraugs citiem, atbalstot kultūras, izglītības un sporta jomu. Jau daudzus gadus “VEREMS” atbalsta Rēzeknes novada jaukto kori “Ezerzeme”, piemēram, 2016. gadā piešķirti 5000 EUR transporta apmaksai kora braucienam uz koncertiem Prāgā. Tāpat uzņēmums 800 EUR piešķīris biedrībai “Rika” un Rikavas etnogrāfiskajam ansamblim “Rikava”, kas organizēja bērnu un jauniešu tradicionālās kultūras apmācības. Atbalsts tika sniegts arī Rēzeknes novada stipro skrējienam ūdenstūrisma centrā “BĀKA”, kā arī jauno vokālistu konkursam “Skaņo balss”.
Gada uzņēmums
ZS “Ķirši”, īpašnieks Dmitrijs Pavlovs, Lendžu pagasts
Zemnieku saimniecībā “Ķirši” iekopti 17 hektāri augļu koku – 15 hektāri ābeļu un 2 hektāri bumbieru. Tāpat nedaudz tiek audzēti arī ķirši, plūmes un dārzeņi – burkāni, kāposti, kartupeļi, bietes. Saimniecībā ir nodarbināti pieci cilvēki. 2009. un 2011. gadā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, saimniecībā izbūvētas augļu un dārzeņu glabātuves, savukārt 2010. un 2012. gadā iegādāti divi traktori. “Ķirši” darbojas ar integrētām audzēšanas metodēm. Videi draudzīga saimniekošana ir īpašnieka prioritāte. Saimniecība jau daudzus gadus nodrošina augļus vietējām skolām programmas “Skolas auglis” ietvaros. Līdz pat pavasarim augļi tiek realizēti arī tirgū, savukārt daļa ābolu jau trešo gadu tiek pārstrādāti sulā, dienā izspiežot pat vairāk nekā 150 litrus. Dmitrijs Pavlovs teic, ka šoruden ievākta neticami liela ābolu raža: “Ja 2015. gadā noliktava bija par divām trešdaļām piepildīta, tad šogad ne vien šī, bet arī otra noliktava ir pilna.”
SIA “LN DEMO, īpašniece Lilita Neparte, Dricānu pagasts
2009. gadā Dricānu pagastā tika izveidota saimniecība “DEMO”, kas nodarbojas ar liellopu audzēšanu. Pamazām saimniecība attīstījās, un šobrīd tajā ir vairāk nekā 30 liellopi, tostarp desmit slaucamās govis. “Pirms pāris gadiem, kad saimniecībā sākās finansiālas grūtības, nolēmu riskēt un atvērt kafejnīcu Rēzeknē, lai dotu finansiālu atspaidu saimniecībai,” pastāstīja Lilita Neparte. Kad pirmā kafejnīca bija iekarojusi savu vietu starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem Rēzeknē, saimniece nolēma ļauties vēl vienam riskam – atvērt otru kafejnīcu. Šobrīd apmeklētāji ir iecienījuši abas kafejnīcas – gan Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas telpās, gan būvmateriālu veikalā “DAKO” Jupatovkas ielā. Kopā šobrīd tiek nodarbināti septiņi cilvēki. Abās kafejnīcās tiek likts uzsvars uz to, ka ēdiens ir tajā pašā dienā uz vietas gatavots no svaigiem un ekoloģiski tīriem produktiem: “Mums vienreiz jautāja, vai kartupeļu biezenis ir no pulvera? Es nemaz nezināju, ka tas ir iespējams. Mums vienmēr tiek izmantoti Latvijā auguši kartupeļi, piens un sviests!” uzsver Lilita. “LN DEMO” šovasar piedalījās arī dažādos brīvdabas pasākumos, tostarp, Rēzeknes Novada dienā, kā arī festivālā “Summer Sound” Liepājā. “Ja ir mazi plāni, maz izdarīsi, ja ir lieli plāni, tad var daudz izdarīt” – pie šādas pārliecības turas saimniece, tāpēc jau tagad izplānojusi savu nākamo lielo soli – atpūtas bāzes un tūristu nakšņošanas vietas 200 cilvēkiem iekārtošanu Dricānu pagastā.
SIA “Latgalija”, īpašnieks Mihails Bartaševičs, Vērēmu pagasts
SIA “Latgalija” šogad atzīmēja 25 gadu jubileju. 1991. gadā iekārtojuši bāzi Vērēmu pagastā, Rēzeknes pievārtē, kur sāka ražot keramzītbetona blokus. 1994. gadā pievērsās savai šī brīža pamatnozarei – būvniecībai. Pirmais objekts uzņēmumam bija universālveikala Rēzeknē rekonstrukcija un piebūves celtniecība. Turpmākajos gados “Latgalija” būvēja un renovēja gan degvielas uzpildes stacijas, gan lielveikalus, gan sporta zāles un izglītības iestādes. “Latgalija” ne vien veic būvniecības darbus, bet arī saviem būvobjektiem ražo PVC logus, izstrādājumus no betona, kā arī veic ūdensvada, kanalizācijas un citu komunikāciju izbūvi. Lai gan lielākoties uzņēmums strādā 100 kilometru attālumā ap Rēzekni, tomēr “Latgalija” arī izmēģinājusi spēkus, veicot nozīmīgus būvdarbus arī citās valstīs, tostarp Šveicē un Norvēģijā, kur samontēta 600 tonnu metālkonstrukcija (salīdzinājumam – “Gora” būvniecībā tika izmantotas 380 tonnas metālkonstrukciju). “Latgalija” pastāvīgi nodarbina gandrīz 150 cilvēkus, taču aktīvās būvniecības sezonā – pat 200. Uzņēmuma apgrozījums jau trešo gadu ir ap pieciem miljoniem.
ZS “Pakalni”, īpašnieks Gunārs Andersons, Ozolmuižas pagasts
Saimniecībā “Pakalni” nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu un realizēšanu. Lai gan tieši kartupeļi aizņem vislielāko platību – 36 hektārus –, tiek stādīti arī citi dārzeņi – sīpoli, burkāni, ķirbji. Izaudzētais pārsvarā tiek realizēts vietējā tirgū – jau no 7 rītā baltais Gunāra Andersona busiņš gaida apmeklētājus lielajā Rēzeknes tirgū. Tāpat ir noslēgti līgumi par kartupeļu piegādi ar vairākām Rēzeknes novada un pilsētas skolām, kā arī pansionātiem, kam kopumā tiek piegādātas aptuveni 300 tonnas kartupeļu. Kartupeļu glabāšanai ir izbūvēta jauna dārzeņu glabāšanas novietne. Par dārzeņu kvalitāti liecina saimniecībai piešķirtais zīmols “Zaļā karotīte”. “Ja tev patīk tas, ko tu dari, tad arī veicas un viss izdodas,” pārliecināts ir saimnieks. “Raža ir ļoti laba, arī pieprasījums ir liels – līdz pavasarim kartupeļu teju vai nepietiek.” Jautāts, kāds ir laba ražīguma noslēpums, Gunārs Andersons atklāj, ka svarīgākais esot ik pēc četriem līdz pieciem gadiem atjaunot sēklas materiālu – tad arī kartupeļi labi aug. Pats saimnieks sēklas kartupeļus iepērk Alojā. Papildus dārzeņu audzēšanai “Pakalnos” nodarbojos ar tehniskajiem palīglīdzekļiem – te par nelielu samaksu var nopirkt vai iznomāt palīglīdzekļus visa veida funkcionālajiem traucējumiem – ratiņkrēslus, speciālās gultas, staiguļus un daudz ko citu. “Cilvēki pēc palīglīdzekļiem brauc ne vien no tuvējās apkārtnes, bet arī no Daugavpils, Gulbenes, Madonas un citām vietām,” stāsta Gunārs. “Man tiešām ir milzīgs gandarījums palīdzēt cilvēkiem.”
SIA “Forsītija MS, valdes priekšsēdētāja Sandra Kudle, Maltas pagasts
“Šī ir veikala vadītāja Staņislava, šīs ir pārdevējas Larisa un Evita,” stāstu par savu veikalu SIA “Forsītija MS” iesāk valdes priekšsēdētāja Sandra Kudle, uzsverot, ka tieši kolektīvs esot vissvarīgākais. Kopā veikalā strādā astoņi cilvēki – par katru Sandra teic tikai labus vārdus: “Neviens nesēž un negaida – ja redz, ka ir kas jādara, ceļas un izdara, arī pret pircējiem meitenes ir ļoti laipnas un izpalīdzīgas.” Pārtikas un rūpniecības preču veikals “Forsītija MS” dibināts 1992. gadā. Sākotnēji veikaliņš bijis pavisam neliels, taču gadu laikā ievērojami izaudzis un piedzīvojis pamanāmas vizuālās pārvērtības, īpaši pēc pievienošanās veikalu tīklam “LaTs”: “Pateicoties “LaTam”, esam uzlabojuši vizuālo tēlu, nomainījuši vitrīnas, pārkārtojuši plauktus – četri puiši vairākas dienas strādāja, lai preces izkārtotu pircējiem ērtāk.” Kā stāsta veikalnieces, visvairāk pērk maizīti, gaļas izstrādājumus un zivis. “Pa vasaru pircēju ir daudz. Mēs esam izdevīgā vietā – šosejas malā, tāpēc bieži piestāj atpūtnieki, kas brauc uz Rāznas ezeru vai Lūznavas muižu, toties garo ziemu gan nav tik vienkārši pārlaist,” teic Sandra Kudle. Turklāt Maltā arī konkurence ir ļoti liela – pagastā ar nepilniem trim tūkstošiem iedzīvotāju ir septiņi veikali! “Forsītija MS” skanīgo nosaukumu ieguvusi, jo aprīlī, kad saimniece formējusi veikala dokumentus, tieši ziedējis šis krāšņais krūms. Jāteic, ka arī tagad ik pavasari veikala priekšā zied un pircējus priecē saules dzeltenās forsītijas. Dzimšanas dienu veikals svin 2. maijā. Saliedētais kolektīvs jau tagad ieplānojis svētku svinēšanu ar gardu torti un kopīgu kāda koncerta apmeklējumu “Gorā”.
SIA “Agro Limuzīns”, īpašnieks Aleksandrs Petrovičs, Sakstagala pagasts
SIA “Agro Limuzīns” dibināts 2012. gadā un tā pamatdarbības joma ir gaļas lopkopība. Tāpat saimniecībā nodarbojas ar graudkopību un biškopību. Saimnieks Aleksandrs Petrovičs nemitīgi apgūst jaunas zināšanas, lai attīstītu savu saimniecību, ir mērķtiecīgs un uzņēmīgs. Kā saka Sakstagala pagasta pārvaldē: “Aleksandrs Petrovičs ir labs piemērs, kā Latgalē ir iespējams būt uzticīgam savai zemei, saimniekot un attīstīt savu uzņēmumu.”
SIA “Baibiņa”, Inese Katkovska, Stoļerovas pagasts
SIA “Baibiņa” reģistrēta 1995. gadā kā kokapstrādes uzņēmums. Šobrīd uzņēmumam ir divas struktūrvienības: Stoļerovas pagasta Madoļesjē un Rēzeknes pilsētā, kur tiek ražotas kokogles. Bez tam tiek ražotas arī koka paletes un dažādi kokapstrādes izstrādājumi. Uzņēmuma saražotā produkcija tiek eksportēta uz Franciju, Beļģiju, Itāliju, Čehiju, Vāciju un Zviedriju. Uzņēmumā nodarbināti aptuveni 80 cilvēki, savukārt sociālā nodokļa iemaksa valsts budžetā bijusi gandrīz 70 tūkstoši EUR.
ZS “Dzeņi”, īpašnieks Anatolijs Tučs, Feimaņu pagasts
Zemnieku saimniecība “Dzeņi” ir dibināta 1992. gadā. Īpašumā ir 110 hektāri zemes, tostarp 70 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Zemnieku saimniecība nodarbojas ar graudu audzēšanu, kā arī veiksmīgi uztur divus veikalus Maltas pagastā un Feimaņos, kas dod iespēju strādāt vietējiem iedzīvotājiem. Feimaņu pagasta pārvalde saimnieku raksturo kā darbīgu uzņēmēju, kurš izvēlējies savu spēku, prātu un mīlestību veltīt dzimtajai zemei. Jāatzīmē, ka Anatolijs Tučs ir arī Feimaņu pagasta pārvaldes konsultatīvās padomes priekšsēdētājs.
SIA “DAKO”, valdes loceklis Vitālijs Danovskis, Griškānu pagasts
SIA “DAKO” dibināts 1992. gadā. Uzņēmumam ir milzīga pieredze būvmateriālu tirdzniecībā un kokapstrādē, kā arī loģistikā. Atskatoties vēsturē, “DAKO” vadītājs Vitālijs Danovskis pastāstīja, ka sākotnēji būvmateriālus tirgojuši nelielā veikalā, bet 2008. gadā atklāja jauno, mūsdienīgo un plašo “DAKO” veikalu “Mājai un Dārzam”. “Cenšamies būt uzticams sadarbības partneris un piedāvāt saviem klientiem labāko servisu un profesionāļu konsultācijas,” uzsver uzņēmuma valdes loceklis. Uzņēmumā strādā aptuveni 40 cilvēki. Pērn SIA “DAKO” apgrozījums bijis 1,5 miljoni EUR.
