Laimīgām ģimenēm

Mūsdienās pastāvēt ģimenei un audzināt bērnus ir kļuvis daudz sarežģītāk nekā tas bija agrāk, tomēr ikvienam un visiem kopā ir jāspēj atrast ceļš un ticība, ka spēsim pārvarēt grūtības. Iepazīstot savas bailes, mācoties no izaicinājumiem, no citu pieredzes, mēs varam kļūt stiprāki, gudrāki, iejūtīgāki.
Ejot cauri ikdienai, satopoties ar grūtībām un pārvarot tās, mācāmies būt labāki vecāki: zinošāki, iejūtīgāki, konsekventāki, objektīvāki, radošāki un pacietīgāki. Nereti vecāki sev pārmet laika trūkumu un nespēju nodrošināt bērnam ikvienu pieejamo iespēju, taču jāatceras, ka svarīgākais ir MĪLESTĪBA, SAVSTARPĒJĀ SAPRATNE, VESELĪBA, DROŠĪBA un PIEDERĪBA DZIMTAI
Ko visvairāk gaida bērni? Kas dara bērnus patiesi laimīgus? Bieži vien vissiltākās bērnības atmiņas saglabājas par it kā ikdienišķiem “sīkumiem”, un tieši sīkumi ir tās lielās lietas, kas likušas bērniem justies mīlētiem, saprastiem un pasargātiem. Bērni ir apbrīnojami gudri/ sirdsgudri un spēj pasauli redzēt daudz vienkāršāk un skaidrāk, tāpēc būt kopā ir vissvarīgākais.
Kā ļoti īpašus mirkļus bērni atceras:

• vakara pasakas, atmiņu stāstus un šūpuļdziesmas;
• apskāvienus, samīļošanos, klēpī sēdēšanu;
• laiku kopā ar vecākiem (bez brāļiem, māsām);
• īpašas maltītes, kuru gatavošanā iesaistīti bērni;
• vakara vēlās sarunas par brīvdienām, skolu, draugiem, mīlestību;
• spēlēšanos kopā;
• idejas no vecākiem kā spēlēties ar draugiem;
• ieritināšanos gultā un kopīgu filmu skatīšanos;
• īpašus ģimenes rituālus;
• paslēptas mīļas zīmītes/ vēstules zem spilvena vai skolas somā;
• skaidrus noteikumus, jo tie ļauj justies pasargātam;
• kopīgu smiešanos un citas humora pilnas izdarības;
• pārsteigumus;
  kopīgus ceļojumus.

Kopīgas ģimenes tradīcijas, hobiji, regulāri ģimenes pasākumi ir tas, kas vislielākajā mērā atšķir laimīgas ģimenes no tām, kas sevi par laimīgām neuzskata. Meklējot laimes atslēgas, der gan ielūkoties sevī, gan pavērties apkārt, jo saistība starp atsevišķa cilvēka laimes sajūtu un līdzcilvēkiem jeb ģimeni, attiecībām un tradīcijām tajā ir nepārprotama. Laimes sajūtai ģimenē ir ļoti būtiska loma personiskās jeb individuālās laimes izjūtā.
Laimes sajūtas veidošana ikdienā ir ļoti vienkārša un prasa tikai katra paša apņemšanos un papildu uzmanības izrādīšanu līdzcilvēkiem. Visa pamatā ir savstarpēji saprotoša un sirsnīga saziņa, nebaidoties izrādīt uzmanību un neizmirstot citam citu samīļot vai  paslavēt.
Laikus iedibinātas un koptas paaudžu attiecības un ģimenes tradīcijas būs stabils pamats ne tikai laimei ģimenē, bet arī harmoniskai bērnu attīstībai, veiksmīgai pieaugušo karjerai un aktīvām, entuziasma un prieka pilnām dienām ģimenes vecākās paaudzes dzīvē. Kopīgas intereses un savstarpējā pieķeršanās ļaus vairāku paaudžu ģimenei saglabāt tuvas attiecības arī tad, kad pieaugušie bērni uzsāks savu dzīvi, iespējams, pat tālu prom no vecāku mājām. Ģimenes attiecību, kopīgu aizraušanos un ģimenes tradīciju kopšana ir lieliska investīcija laimīgu cilvēku nākotnē. Lai to paveiktu, nevajag nemaz daudz! Var sākt ar mazumiņu: mazliet vairāk uzmanības, rūpju un mīļuma, mazliet vairāk laika kopā ar sev tuvajiem!

Lietas, kas palīdz būt labiem vecākiem laimīgiem bērniem: 

1. Izrādiet savu mīlestību. Sakiet: “ Es tevi mīlu”, apskaujiet un glāstiet bērnus.
2. Klausieties un sadzirdiet, ko bērni runā.
3. Sargājiet savus bērnus. Ļaujiet viņiem justies drošībā.
4. Nosakiet robežas un esiet konsekventi savā audzināšanā.
5. Uzslavējiet bērnus, lepojieties ar viņiem.
6. Pamaniet labu uzvedību.
7. Kritizējiet uzvedību, nevis bērnus.
8. Esiet labs paraugs.
9. Pavadiet laiku kopā.

MĪLESTĪBA 
Mīlestības nekad nevar būt par daudz. Ļausim bērniem un arī viens otram piedzīvot laimi vienkāršos dzīves mirkļos. Mācīsimies pateikties, apskaujot bērnus, satikties un atvadīties, samīļojot bērnus.
Pieskāriens ir nozīmīgs komponents ikvienu attiecību veidošanā. Apskāviens ir dabisks veids, kā paust rūpes un mīlestību, un tas spēj būt pat dziedinošs. Medicīnas pētnieki ir atklājuši, ka apskāvieni spēj mazināt stresa hormonus, pozitīvi ietekmēt asinsspiedienu un sirdsdarbību, tie stiprina organisma imunitāti. Bērnu dzīvē ikviens mīļš apskāviens ir apliecinājums, ka bērnu mīlam un pieņemam. Tā ir dāvana, ko ir vērts dāvināt atkal un atkal katru dienu. Ģimenes terapeite Virdžīnija Satīra saka: ”Mums ir nepieciešami 4 apskāvieni dienā, lai izdzīvotu. Mums ir nepieciešami 8 apskāvieni dienā, lai dzīvotu. Mums ir nepieciešami 12 apskāvieni dienā, lai augtu un attīstītos”.
Ko apskāvieni/ samīļošana nozīmē bērnu dzīvē:

• rada drošības sajūtu un veicina uzticēšanos;
• mazina dusmas un vientulības sajūtu;
• stiprina imūnsistēmu;
• rada laimes sajūtu;
• paaugstina pašvērtējumu, māca mīlēt pašiem sevi;
• mazina ķermeņa sasprindzinājumu, mazina sāpes;
• līdzsvaro nervu sistēmu;
• iedrošina, palīdz pārvarēt bailes;
• māca sajust dzīves enerģiju, prast saņemt un dot otram;
• veicina savstarpēju sapratni.

Kā paust mīlestību? 

• Uzdāviniet bērnam mīlestības dāvaniņu! Bērni priecājas arī par šķietamiem niekiem – konfekti šokolādes formā vai mazu blociņu ar sirsniņu, vēstulīti no vecākiem, puzzli vai jebkuru citu rotaļlietu.
•  Pagatavojiet kopā ar bērnu kartiņas, vēstules vai papīra sirsniņas citiem cilvēkiem, kas jums ir svarīgi – vecvecākiem, krustvecākiem, bērnudārza audzinātājām.
•  Pavadiet laiku kopā dabā: ziemā visa ģimene aizbrauciet uz kalnu slēpot vai vienkārši ar ragaviņām dodieties uz tuvāko kalniņu, bet vasara rīkojiet “ekspedīcijas” uz mežu pļavu utt. un nelielus pārgājienus ar pikniku.
•  Pagatavojiet kopā netipisku maltīti, ēdieniem piešķirot mīlestības garšu! Sirdsveida smilšu cepumi, no kečupa izveidoti zīmējumi uz pusdienu šķīvja malas, ēdiens kā zīmējums vai skulptūra- viss ir jūsu ziņā.
•  Izdariet kopā kādu labu darbiņu, jo, ja ģimenē valda mīlestība, ir labi reizēm tajā dalīties! Dodieties iztīrīt pagalmu, aiznesiet diplomu par lielisku darbu auklītei, dodieties palīgā kaimiņiem, apciemojiet vecos ļaudis.
•  Ir virkne dažādu lietu un darbību, kuras var baudīt kopīgi – skaista mūzika, filma, fotoalbumu pārlapošana, zvans tuviem un mīļiem cilvēkiem, pastaiga, sarunas utt.

 SAVSTARPĒJĀ SAPRATNE 
Valoda ir cilvēku savstarpējās sapratnes pamats un filtrs, caur kuru mēs mācāmies izprast sevi un pasauli mums apkārt. Ikviens vecāks vēlas, lai bērni augtu stipri, pašpārliecināti, godīgi un prasmīgi, tāpēc jāapzinās, ka pat pavisam ikdienišķas sarunas un situācijas var ietekmēt mūsu bērnu nākotni.
Cilvēka attīstība notiek soli pa solim un pat tad, kad domājam, ka bērni jau izauguši un viņiem vajadzētu būt saprātīgiem, tik un tā viņi redz, domā un jūt pasauli savādāk nekā mēs- pieaugušie.

Kā runāt ar bērnu, lai viņš sadzirdētu 

1. Lai savstarpējā komunikācija būtu iespējama, primāri svarīga ir attiecību kvalitāte. Arī ikdienišķās dzīves situācijās bērni gūst drošības sajūtu un veido emocionālu tuvību ar pieaugušo: caur pieskārieniem, samīļošanu, dziedāšanu, runāšanu, lasīšanu, spēlēšanos, uzslavām, iedrošinājumiem utt.
2. Būt kopā. Bērni, kuri jūtas droši, sadzirdēti, saprasti daudz vieglāk spēj runāt par savām jūtām, bažām vai problēmām. Izrādīsim interesi un iedrošināsim bērnus runāt, sakot :”pastāsti vēlreiz”, “cik interesanti”, “vai es pareizi sapratu”. Lai izteiktos, ir vajadzīga milzīga drosme, tāpēc dosim bērniem laiku un iespēju būt drosmīgiem. Klausīsimies un ļausim bērniem stāstīt savus stāstus.
3. Iedrošināt un uzsvērt labo. Labie vārdi vienmēr iedrošina censties, sasniegt vairāk, tie rada uzticēšanās atmosfēru un tādējādi problēmas var tikt pārrunātas daudz vieglāk. Ir atšķirība, ja sakām: “Tu esi neuzmanīgs, atkal izgāzi pienu” vai “Izlija piens. Lūdzu palīdzi satīrīt galdu”.
4. Izsakot lūgumus vai norādes, teikt, ko darīt, nevis, ko nedarīt. Bērni reizēm saprot, kāda uzvedība ir nevēlama, bet nesaprot un nespēj iztēloties, ko no viņiem sagaidām. Tā vietā, lai teiktu: “Nenomet mēteli”, teiksim “Pakar mēteli uz pakaramā.
5. Lai mācītu bērniem uzņemties atbildību un mudinātu mainīt viņu uzvedību, noderīgi sarunā ar bērnu lietot ES formu. Tā vietā, lai teiktu: “Kāpēc tu neklausies pasaku?” teiksim ” Es nevēlos lasīt, ja mani neklausās”.
6. Atcerēsimies, ka bērni nespēj darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Pārliecinieties, ka tad, kad uzrunājam bērnu un izsakām viņam lūgumu, bērna uzmanība pievērsta mums. Piemēram, pasaukt un pagaidīt līdz bērns noliek spēļmantu malā, lai atsauktos.
7. Bērni domā un saprot ļoti tieši. Tāpēc svarīgi runāt “skaidru valodu” un dot konkrētus norādījumus, tāpēc lūgsim 1 lietu vienlaicīgi. Tā vietā, lai teiktu: ” Sakārto istabu” lūgsim “nolikt klučus” vai “aizvērt grāmatu”. Lai pārliecinātos par to, vai ir saprasts pieaugušā lūgums, lietderīgi ir lūgt bērnam atkārtot lūgumu.
8. Lūgsim nevis pavēlēsim, tas veicinās savstarpēju cieņu. Tā vietā, lai teiktu: ”Izslēdz TV” teiksim “Lūdzu, es vēlos, lai tu izslēdz TV”.
9. Bērni mācās atdarinot. Ja gribam iemācīt pieklājību, mums pašiem jāspēj tādiem būt. Neskoposimies ar lūdzu, paldies, ar lielāko prieku, vai es drīkstu…
10. Sarunā ar bērniem vienmēr svarīgs ir acu kontakts. Tas uzlabo komunikāciju un notur uzmanību.
11. Lai izvairītos no nevajadzīgiem strīdiem savstarpējā komunikācijā, piedāvāsim bērniem izvēles iespējas. Piemēram, ļausim izvēlēties, vai vispirms uzvilkt pidžamu, vai iztīrīt zobus; izvēlēties rozā vai zilo kleitiņu.
12. Būsim pacietīgi. Sarunai drošo vidi veidosim soli pa solim, dienu no dienas, ieviešot rituālus, paradumus, lai sarunas raisītos dabiskos apstākļos, jo “tā taču ierasts un pieņemts”. Piemēram, ik dienas pie vakariņu galda vai gulēt ejot pārrunāsim dienas svarīgākos notikumus un pārdzīvojumos, dalīsimies savā pieredzē un mācīsim to bērniem.
    Pat visgudrākie, pacietīgākie un savaldīgākie vecāki kādreiz kļūdās. Bērni zina, ka arī pieaugušie pieļauj kļūdas, tāpēc jo īpaši svarīgi ir prast atvainoties un lūgt piedošanu bērniem. Atzīt savas kļūdas nemaz nav tik viegli, bet tas ir ļoti svarīgi. Tas ir nozīmīgs solis, lai “kļūdu” atstātu pagātnē un spētu dzīvot uz priekšu. Mums jāprot bērniem iemācīt, ka “kļūdas” nav jānes sev līdzi visu dzīvi un pašiem jāspēj pieņemt tās un piedot sev. Atvainojoties, mēs mācām bērniem uzņemties atbildību par nepareizo rīcību.

Kā atvainoties bērniem 

1. Svarīgi atvainoties cik drīz vien tas iespējams. Bērni lietas redz un notikumus uztver tieši. Konfliktus un nesaskaņas spēj analizēt tikai notikuma brīdī, tāpēc svarīgi vēlamo uzvedības modeli realizēt uzreiz.
2. Pat tad, ja šķiet, ka vainīgs vēl kāds, svarīgi atvainoties par SAVU rīcību.
3. Svarīgi atvainojoties izvairīties no “BET”. Gandrīz vienmēr gribas paskaidrot, attaisnot savu rīcību, tomēr tas ir lieki, jo “bet” nomāc un pat noliedz iepriekš pasacīto.
4. Būtiski, lai atvainošanās būtu patiesa un no sirds. Formāli izskanējušas frāzes spēj sāpināt pat vairāk nekā, ja atvainošanās nav izskanējusi nemaz. Pavirša attieksme norāda uz to, ka nepiedāvājam atvainošanos, bet tādējādi arī pasakām, ka bērnam nebija pamata kļūt bēdīgam, aizvainotam vai pazemotam.
5. Ja vien tas iespējams, svarīgi kļūdu izlabot. Izdarīt pareizi!
6. Mācīsim bērniem piedot. Piedošana ir ļoti nozīmīga dzīves mācība. Būsim pateicīgi par atvainošanos un piedosim pāridarījumus mūsu līdzcilvēkiem.

VESELĪBA 
Nepieciešams tikai nedaudz, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, kas padarīs ikvienu ģimenes locekli stiprāku, enerģiskāku un drošāku. Lai to uzturētu, galvenais ir savas ģimenes ikdienā ieviest veselīgus ieradumus: ēdiet veselīgi; nodarbojieties ar fiziskajām aktivitātēm; domājiet un esiet pozitīvi.
Bērna normālai attīstībai pats pamats ir pareizs un sabalansēts uzturs. Lai bērnos veidotu veselīgas ēšanas ieradumus, ir vērts atcerēties dažus veselīgas ēšanas likumus:

• Ēd regulāri! Lai uzņemtu nepieciešamo enerģiju un uzturvielas bērnam jāēd 4-5 reizes dienā, vēlams – noteiktā laikā. Jāatceras, ka našķi – šokolāde, konfektes, čipsi u.c. nevar aizstāt pilnvērtīgu ēdienkarti. Ēdiena porcijas lielums ir katram piemērojams individuāli, neievērojot šo principu var tikt izjaukta sāta sajūta, kas vēlāk draud ar aptaukošanos.
• Dažādo uzturu! Lai bērns pilnvērtīgi augtu un attīstītos, ēdienkarti ik dienas vajadzētu dažādot un censties ēst nesteidzoties. Ēdienkartē jāiekļauj ēdieni no dažādām pārtikas produktu grupām: 1) Maize, putraimi un makaroni, kartupeļi, 2) Dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas, 3) Piens un piena produkti, 4) Dzīvnieku vai putnu gaļa vai zivis, pākšaugi un rieksti.
• No rīta neizej no mājas nepaēdis! Pēc nakts miera enerģijas krājumi bērna organismā ir izsmelti, tāpēc ir svarīgi, lai bērns ēstu brokastis, kas palīdzēs koncentrēties mācībām skolā un rotaļām bērnudārzā vai mājās. Brokastis nedrīkst aizstāt ar saldumiem, konditorejas izstrādājumiem vai ātrām uzkodām pa ceļam uz skolu vai starpbrīdī. Bērnam brokastīs jāsaņem putras, pārslas ar pienu vai jogurtu, graudu vai kliju maize, ola, bet papildus ieteicams siers, augļi un dārzeņi. Brokastīm jānodrošina 25% no dienā nepieciešamā enerģijas daudzuma.
• Ēd graudaugu produktus! Skolas gados bērni strauji aug, tādēļ palielinās apetīte un rodas vajadzība pēc papildus enerģijas. Ēdienus no graudu produktiem maizes, putraimiem, makaroniem, dārzeņiem (t.sk., kartupeļiem), kā arī no augļiem, organisms pārstrādā ilgstošāk, tie rada sāta sajūtu un ir pietiekošs enerģijas avots.
• Katru dienu uzturā iekļauj olbaltumvielas! Olbaltumvielas ir īpaši svarīgas augšanas un attīstības procesos, jo veido, atjauno un aizsargā organisma audus. Tāpēc bērna uzturā ir svarīgi katru dienu iekļaut olas, piena produktus, liesu gaļu, zivis.
• Neaizmirstiet piena produktus! Tas ir nozīmīgākais dabīgā kalcija un fosfora avots. Pienam un piena produktiem ir svarīgākā loma stipru kaulaudu veidošanā, tāpēc ieteicams lietot kopā ar D vitamīnu saturošiem pārtikas produktiem.
• Ēd augļus un dārzeņus, īpaši vietējos, katrā ēdienreizē! Lai nodrošinātu vitamīnu un minerālvielu nepieciešamos daudzumus, bērna uzturā ir nepieciešama augļu un dārzeņu daudzveidība, gan sakņu un lapu dārzeņi un zaļumi, gan dažādi augļi un ogas. Īpaši ieteicami ir vietējie un sezonai atbilstošie svaigie augļi un dārzeņi.
• Pagatavošanai taukvielas lietojiet mēreni! Ar taukiem dienā jāuzņem līdz 35% no kopīgā enerģijas daudzuma, t.sk. 90% jābūt augu izcelsmes taukiem. Nelietojiet pārkarsētus un vairākkārtīgi karsētus taukus bērna ēdiena pagatavošanai. Lai nepārsniegtu tauku ieteicamo normu bērna uzturā, gatavojiet dārzeņu salātus, izmantojot augu eļļu, jogurtu vai augļu (piemēram, citronu) sulu.
• Veselīgas uzkodas starp ēdienreizēm! Lai remdētu pēkšņu izsalkumu bērnam, ieteicams izvēlēties produktus bez krāsvielām, saldinātājiem un zemu tauku saturu, piemēram, augļus, svaigus dārzeņus, nelielā daudzumā arī termiski neapstrādātus, nesālītus riekstus vai žāvētus augļus.
• Uzņemt pietiekošu šķidruma daudzumu! Bērniem ir jāpiedāvā padzerties vairākas reizes dienā. Vislabāk slāpes remdēt ar ūdeni nevis ar dažādiem saldinātiem, krāsainiem un gāzētiem dzērieniem. Ūdens garšu var uzlabot ar citrona, greipfrūta šķēlītēm un piparmētrām.

DROŠĪBA 
Vecāki ir atbildīgi par savu bērnu drošību, tāpēc Jums jābūt tiem, kuri bērniem stāsta un māca par drošības pasākumu ievērošanu ikvienā dzīves situācijā. Atcerieties, ka vispirms bērni mācās no pieaugušo piemēra, viņi rīkojas tā, kā to dara viņu vecāki.
Jums jāzina, kur Jūsu bērns atrodas. Vienojieties ar savu bērnu, ka viņš vienmēr informēs Jūs par to, uz kurieni plānots doties, ar ko kopā, kad un cik ilgi plānots uzturēties un kādā veidā Jūs sazināsities.
Drošība uz ūdens un atrašanās pie ūdens ir ļoti stingri uzraugāms pasākums, tādēļ bērniem jāizskaidro iespējamie riski. Neatstājiet bez uzraudzības bērnus peldēšanās laikā un nepieļaujiet, ka pusaudži dodas peldēt vienatnē – kopā ar draugu būs drošāk, kā arī nepieciešamības gadījumā varēs sameklēt palīdzību.
Pārrunājiet ar bērniem Ceļu satiksmes noteikumus. Nereti bērni spēlējoties aizmirst par satiksmes drošību, tāpēc izskaidrojiet, kā droši pārvietoties kājām, braucot ar velosipēdu vai skrituļojot, kad galvā jāliek aizsargķivere un jālieto ceļgalu, elkoņu aizsargi, jāuzvelk atstarojošā veste. Neatstājiet bērnu braucam vienu ar divriteni, kamēr neesat pārliecināts par viņa braukšanas prasmi.
Jāpārrunā briesmas, ko var izraisīt darbības ar uguni. Ugunsdrošības speciālisti atgādina, ka ugunsdrošības galvenie nosacījumi ir – nedrīkst spēlēties ar ugunsnedrošām rotaļlietām, svecēm, sērkociņiem un šķiltavām. Viegli uzliesmojošus priekšmetus turiet bērniem nepieejamās vietās.
Elektrodrošības jautājumos ir svarīgi bērniem atgādināt, ka nedrīkst rotaļāties ar elektrības slēdžiem, vadiem, kontaktiem un elektroierīcēm. Jāmāca, ka jāinformē pieaugušie, ja ir bojāti kontakti vai vadi. Atcerieties atvienot no strāvas un noglabāt drošā vietā elektroierīces. Bērniem dažādas ierīces ir ļoti interesējošas un vajadzīgs pavisam mazs brīdis, kurā nepieskatīts bērns var sevi savainot.
Bīstama ir saindēšanās ar nepazīstamām vielām un indīgiem augiem, tāpēc runājiet ar bērniem par riskiem un māciet atpazīt augus.
Par iemeslu bīstamiem savainojumiem var būt saskare ar svešiem dzīvniekiem (jāņem vērā, ka dzīvnieka rīcība ir neprognozējama).
Bērnus ļoti vilina nepabeigti celtniecības objekti: šķūņu jumti, jaunceltnes, u.c. Šajās vietās bērni sarīko, piemēram, lēkšanas sacensības no augstuma vai izdomā citas spēles, kuru rezultātā var gūt traumas.
Vērsiet bērnu uzmanību uz to, ka nav ieteicams sarunāties ar nepazīstamiem cilvēkiem, sēsties svešās automašīnās. Brīdiniet, ka no svešiem neko nedrīkst ņemt un nekādā gadījumā nedrīkst doties līdzi.
Bērniem jāatgādina, kur meklēt palīdzību dažādos gadījumos, – kad jāiet pie kaimiņiem, kad jāzvana vecākiem un kad jāzvana operatīvajiem dienestiem pa tālruni 112.
Informāciju par to, kā sevi pasargāt, var atrast arī Valsts policijas mājas lapā skolēniem http://www.sargi-sevi.lv/.
Neesiet vienaldzīgi, ja pamanāt, ka ir apdraudēta sveša bērna veselība vai drošība!

PIEDERĪBA DZIMTAI
Kad bērniņš ienāk pasaulē, viņš ne tikai ienāk ģimenē, bet arī dzimtā. Pat ne vienā, bet gan divās dzimtās, kuras ir apvienojusi jaunā ģimene. Bērniņā ir puse ģenētiskās informācijas no vienas dzimtas un puse informācijas – no otras. Piedzimstot cilvēks saņem visu dzimtas pieredzi un vērtības un tur ir gan labais, gan ne tik labais, kas ir bijis šajās abās dzimtās. Tieši vecāki var izvēlēties, ko ar to visu darīt: labo turpināt un ne tik labo pārtraukt, vai arī darīt ko citu.
Tikai apzinot un iepazīstot dzimtas iepriekšējās paaudzes, var veidoties ilggadīgas un spēcīgas dzimtas, jo no paaudzes uz paaudzi tiek nodoti dažādi stāsti, praktiskas lietas, receptes, taču īpaši ir tie stāsti, kas tiek bagātināti ar pārdzīvotām jūtām un emocijām. Tas viss piedod dzimtas dzīves stāstiem īpašu “garšu”, individualitāti.
Lai bērns jau agrā bērnībā sajustu savas dzimtas saites, ir nepieciešams uzturēt kontaktus un zināt pēc iespējas daudz par savu dzimtu.
Ja bērns jūtas mīlēts, saprasts un vajadzīgs savai ģimenei (tātad arī dzimtai), viņā veidojas stipra iekšējā “es” saikne ar ārējo pasauli un apkārtesošajiem cilvēkiem.
Tādēļ atrodiet laiku, lai

• pārlapotu kopā ar bērniem savas dzimtas albumu (ja tāda albuma nav, tad iekārtojiet to kopā);
• pastāstītu bērniem par dzimtu, senčiem, nodotu paaudžu pieredzi;
• kopā ar bērniem iepazītu seno dzīvesveidu, senos arodus, tas bērniem ļaus labāk izprast senču dzīvi, novērtēt šodienas dzīves ērtumu;
• kopā ar bērniem apciemotu sen neredzētus radiniekus;
• kopīgi pētītu un veidotu/ zīmētu savu dzimtas koku. (pēc psiholoģes Ivetas Gēbeles)
• kopā ar bērniem apmeklētu Kapusvētkus, kas ir īpaša svētku tradīcija Latvijas kapsētās vasarā, lai dzimtas lokā atcerētos savus aizgājējus
• sarīkotu ģimenes, dzimtas kopā būšanas svētkus

Materiālu apkopoja Elita Opincāne