Latgalīšu volūdu un kulturu īpazeist "Atzoluos"
Nu jau septeitū reizi aizvadeitys naformaluos apvuiceibys „Atzolys”, kas nūtyka nu ituo goda 10. juļa leidz 13. juļam, itū reizi – Bieržgalī. „Atzolys” ir izgleitojūša nūmetne, kū reikoj studenti nu bīdreibys „Latgolys Studentu centrs” deļ Latgolys jaunīšim, kam ir gribeišona īsapazeit tyvuok ar latgalīšu volūdu, raksteibu, kulturu i viesturi.
Pyrmuos „Atzolys” nūtyka 2004. godā, i tai sešus godus piec kuortys leidz 2009. godam. Piec 4 godu puortraukuma itymā godā „Atzolys” tyka atsuoktys, deļtuo jaunuos atlasis na tikai pīpiļdieja dalinīku ryndys, bet ari puormeja apvuiceibu organizatorus. Šūgod seminaru vadeja „Latgolys Studentu centra” bīdre Ingūna Semule, kas gon saglobuoja pyrmuokuos tradicejis, gon kūpā ar dalinīkim radeja jaunys.
Bieržgaļs jau ūtrū reizi pījēme atzolīšus sovā aizguodeibā. Īprīškejūs godus „Atzolys” nūtyka Kuorsovā, Baļtinovā, Dagdā, Rogovkā i Preiļūs, kur tai pat kai itūgod Bieržgalī, nanūrymstami skanieja jaunīšu bolsi i dzīsmis. Pavysam apvuiceibys pulcynuoja 16 zynuot grybūšus jaunīšus vacumā nu 17 leidz 22 godim, kas beja sabraukuši gon nu Riezeknis nūvoda, gon nu Baļtinovys, Kuorsovys i Leiksnys.
Kotra dīna atzolīšim suocēs ar reita rūsmi, kū vadieja 2 jaunīši nu dalinīku ryndom. Kotru dīnu tyka puorvālāti gon sportisti (kai mes saucem reita rūsmis vadeituojus), gon cytu omotu pretendenti. Rūsmei sekuoja reityškys, kurys ari naizpalyka bez sovys tradicejis – pyrms kotrys iedīnreizis vysi dzīduoja „Ai gaļdeni, ai gaļdeni”. Reityšku laikā ari tyka puorskaiteitys vysys pyrmuokuos dīnys spļetnis, kas dīnys laikā ar dalinīku paleidzeibu kruojās spļetņu kastī.
Piec reityškom dalinīki tyka pi vuiceišonuos. Īpašs uzsvors itū godu tyka lykts iz latgalīšu rokstu volūdys i gramatikys vuiceišonūs, kū dalinīkim vuicieja Sandra Ūdre. Bet naizpalyka ari bez grupu dorbim, skečim, prezentacejom i pat „Atzolys 2014” logo, karūga i himnys radeišonys, kur dalinīki ari pīlītuoja īgiutuos zynuošonys. Dalinīkim ari beja vareiba izzynuot vaira par Latgolys viesturi Vinetas Vilcānes stuostiejumā.
Beja sareikuota ari ekskurseja pa Bieržgali, kur jaunīši vaira uzzynuoja gon par pošu pogostu, gon par īvārojamim cylvākim, kas tī dzeivuojuši, par pīmāru, Ontonu Rupaini, par kuru ari vāluok vysi draudzeigi nūsavēra kinu.
Dīnys rytumā atzolīši ari sasatyka ar cytim gostim, kab pasaklauseitu jūs stuostus par tū, kai ir byut latgalīšam Latvejā. Tai par vysom nūmetnis dīnom myusus apcīmuoja: Ineta Atpile-Jugane, Guntra Kuzmina i Alvis Bernāns (nu Green Novice). Nadreikst aizmierst ari breineigū daņču vokoru, kuru tik ļusteigu paleidzieja radeit Anna, Vita i Ingrīda Briškas. Paļdis muosom!
Vokorūs vysi nūstyprynuoja īsavuiceitū, spielejūt vuordu spielis i dzīdūt latgalīšu dzīsmis. Kotrys dīnys jaunīvālātuo „krystamuote” vysim skaitieja puosaceņu pyrms likšonuos gulēt i nuokamajā reitā mūdynuoja.
„Atzolys” dalinīki i dorba grupa soka lelu paļdis Bieržgaļs pogosta puorvaļdei par muojeigom telpom, gordom reityškom, pušdīnem i vakareņom i jaukū uzjimšonu. Īpašs paļdis pogosta vadeituojam Arvīdam Dunskim. Ari lels paļdis vysim gostim i vīslektorim, kas apcīmuoja myusus i pasadalieja ar sovim stuostim, muzyku, daņčim i vuiceibom! Miļzeigu paļdis sokom myusu golvonajai lektorei Sandrai Ūdrei!
Vadeituoja Ingūna Semule soka: „Lels paļdis Rutai Ivonei, Renāram Kancānam, Kristīnei Pokratniecei, Artim Loginam, kas paleidzieja pi eistynuošonys, organiziešonys, planavuošonys i finansialajuom lītom.”
Dorba grupa ari soka paļdis dalinīkim par jūs radūšu sporu, aktivitati i latgaliskū patriotismu vysu dīnu guojumā! Sasatiksim cytu godu!
Rokstu sagatavieja Ruta Ivone
