Lietuvas pašvaldību pieredze degradēto teritoriju revitalizācijā

Februāra noslēgumā Rēzeknes un Krāslavas novada, Daugavpils pilsētas pašvaldības un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes speciālisti kopā ar biedrības Eiroreģions „Ezeru zeme” pārstāvjiem devās triju dienu mācību vizītē uz Lietuvu ar mērķi gūt pieredzi degradēto teritoriju attīstības plānošanā kaimiņzemes pašvaldībās. Pirmās divas brauciena dienas pašvaldību un organizāciju pārstāvji iepazinās ar Paņevežas pašvaldības, bet trešajā dienā ar Visaginas pašvaldības īstenotajiem projektiem un nākotnes iecerēm. Paņevežas pašvaldība, kas ir piektā lielākā Lietuvā (80 000 iedz.), prezentēja galvenos projektus, kas saistīti ar pilsētvides revitalizāciju:  Pirmais projekts saistīts ar degradētās teritorijas, kas piesārņota ar naftas produktiem un smagajiem metāliem, attīrīšanu, izmantojot speciālas koku šķirnes, kuru efektivitāte ir pierādīta un kas uzņem kaitīgās vielas no augsnes un tās neitralizē. Teritorijā, kas ir 62,3 ha liela un kurā pirms 6 gadiem tika iestādīti 186 600 koki, notiek augsnes monitorings, kas uzrāda piesārņojuma samazināšanos.  Otrs projekts, ar ko tika iepazīstināti pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki, ir projekta “Trans-form” aktivitātes pašvaldībā. Projekta ietvaros Skaistakalnis parka teritorija, kur iepriekš bijusi militārā bāze, kas norobežota ar žogu, tiks pārveidota par pievilcīgu un atvērtu parku ar tam nepieciešamo infrastruktūru (zaļo zonu, puķu dārziem, mazās infrastruktūras elementiem un teritorijas apgaismojumu) – tā veicinot arī radošo industriju attīstību, kas jau darbojas šajā teritorijā, piemēram, Glass Remis stikla mākslas studija.  Trešais projekts ir mākslas centra Stasys izveide, par godu pilsētā dzimušajam pasaulslavenajam māksliniekam/ilustratoram Staņislavam Eidrigevičium (Stasys Eidrigevicius). Pašvaldības projektu koordinatore iepazīstināja ar vizualizācijas konkursa procesu un izvērtēšanas kritērijiem, lai izvēlētos nevis lētāko, bet atbilstošāko variantu. Tāpat brauciena dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Panevežas speciālo ekonomisko zonu, kura ir viena no lielākajām Lietuvā, turklāt viskonkurētspējīgākā. Tās galvenie investori ir Norvēģijas, Vācijas un Francijas uzņēmumi, kas šobrīd saimnieko 19 ha lielā teritorijā no kopējiem pieejamajiem 47 ha. Zonas administrācija ir privāts uzņēmums, kas dod lielākas darbības un attīstības iespējas. Zona potenciālos investorus piesaista trijos veidos: 1) veicot kontaktu meklēšanu un sazināšanos ar e-pastu un telefonzvanu starpniecību, jo potenciālais investors jāspēj ieinteresēt pirmajās 60 sekundēs; 2) piedaloties dažādās izstādēs/gadatirgos, kas gan pēc zonas darbinieka teiktā ir ļoti dārgi, bet nepieciešami, lai reklamētu zonas piedāvājumu un dibinātu kontaktus; 3) pievēršot uzmanību vietējiem uzņēmumiem un piedāvājot savus pakalpojumus tiem, kas strauji aug un vēlas paplašināties. Apmeklējot Visaginas pašvaldību (18 000 iedz.) varēja iepazīties ar diezgan specifisku pilsētu. Visaginas pilsēta bija veidota, lai nodrošinātu Ignalinas atomelektrostacijas darbību, kurā pirms tās slēgšanas 2010. gadā strādāja 5000 no pilsētas iedzīvotājiem. Šobrīd, kad notiek slēgšanas process, to uztur vairs tikai 2000 darbinieku un to skaits pakāpeniski tiks samazināts. Pilsēta saskārās ar lielu ekonomisko triecienu un iedzīvotāju aizbraukšanu. Šobrīd pilsētā jau ir vairāki ražošanas uzņēmumi, kas darbojas kokapstrādē, tekstilrūpniecībā u.c. nozarēs, bet pašvaldība ir ieinteresēta aktīvi attīstīt un atbalstīt uzņēmējdarbību, piemēram, izveidojot Smart Park, kur degradētā teritorija tiek attīrīta un nodrošināta ar komunikācijām un ofisu ēku, lai piesaistītu potenciālos investorus. Pašvaldība arī veic ieguldījumus sporta un atpūtas infrastruktūras attīstībā, tā kā šajā pilsētā iedzīvotāji ļoti aktīvi nodarbojas ar sportu. Projekta “Trans-form” ietvaros Visaginas pašvaldība izstrādā tehnisko dokumentāciju kādreizējās skolas ēkas nojaukšanas darbiem, lai pārveidotu atbrīvoto teritoriju par pilsētas zaļo zonu. Galvenās mācību brauciena atziņas:

• Paņevežas pašvaldības prioritāte ir saglabāt pilsētas vidē dabas vērtības, veicināt šo zonu pievilcību apmeklētājiem un piemērot uzņēmējdarbības attīstībai. Paņeveža ir reģions, kas tikai pēdējos gados atklājis savu potenciālu ārvalstu investoru piesaistē un ES finansējuma piesaistē infrastruktūras projektiem uzņēmējdarbības un tūrisma attīstībai.
• Kopumā Paņevežas degradēto teritoriju attīstības projekti ir diezgan iespaidīgi un vienoti kopējā attīstības vīzijā – attīstīt zaļo zonu gar Nevežas upi ar dažādiem tūristus piesaistošiem objektiem. Kā informēja projektu koordinatore, tad iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā pašvaldība diezgan kūtri izmantoja pieejamo finansējumu, tas savukārt ir krasi mainījies šajā periodā – pašvaldība bieži vien projektus finansē arī 50% apmērā (10-15% vietā), tā kā par mērķi ir izvirzīta projektu un materiālu kvalitāte.
• Kaut arī Paņevežas pašvaldībā strādā 9 projektu vadītāji, pašvaldība algo papildus profesionālu projektu vadīšanas komandu, kas nodarbojas tieši ar lielo infrastruktūras projektu izstrādi un pieteikumu iesniegšanu. Kad projekts jau ir uzsākšanas posmā, tas tiek nodots pašvaldības speciālistiem realizācijai. Ļoti interesants šķita arī tas, ka piesaistītā projektu vadītāja divas dienas nedēļā strādā Paņevežā, bet pārējās trīs darba dienas attālināti, jo dzīvo Viļņā. Var secināt, ka šāds darba grafiks ir diezgan efektīvs, ja nepieciešams piesaistīt dažāda veida augstas klases profesionāļus, ko, iespējams, var nebūt uz vietas pašvaldībā.
• Paņevežas pilsētā liels uzsvars tiek likts uz iedzīvotāju iesaisti. Lai iesaistītu iedzīvotājus pilsētvides attīstībā, projekta “Trans-form” ietvaros degradētās teritorijas speciāli iedalītā zonā tiks izveidots “Community Garden” jeb iedzīvotāju veidots dārzs, kur katram interesentam tiks ierādīts savs zemes gabaliņš, ko tas varēs apstrādāt un iekārtot.
• Kā tika secināts, apmeklējot Paņevežas Speciālo ekonomisko zonu, tad šāda zona pat ar nodokļu atlaidēm un labiekārtotu infrastruktūru pati par sevi vien nespēj piesaistīt investorus – tieši pilsētas potenciāls un pieejamie resursi (īpaši cilvēkresursi) ir noteicošie. Zonas pārstāvis arī atzina, ka pēc pirmā Norvēģijas investora piesaistes, zona vieš lielāku uzticību nākamajiem investoriem.
• Ļoti svarīga ir infrastruktūras objektu funkcionalitāte. Apmeklējot mākslas galeriju, Paņevežas projektu koordinatore arī atzina, ka ne vienmēr projekta īstenošanā viss notiek gludi. Kā piemērs tika minēts galerijas izstāžu telpas paplašināšanas projekts – tika uzbūvēta piebūve, taču būves arhitekts nebija ņēmis vērā izstāžu telpas specifiskās prasības un funkcionalitāti. Izstāžu telpas vidū ir izveidots lifts, kas to padara par nepietiekoši funkcionālu eksponātu izvietošanai. Tika gan secināts, ka arī no kļūdām ir iespējams gūt ļoti labu mācību, tāpēc šobrīd, veidojot infrastruktūras projektus, īpaši tiek uzsvērta to funkcionalitāte.
• Visaginas pašvaldībā īstenots interesants projekts, pārveidojot slēgtās vidusskolas ēku par kultūras centru. Lielākajā daļā bijušās skolas telpu ar ES fondu atbalstu  veikts kosmētiskais remonts un šobrīd telpas tiek nodrošinātas 38 dažādiem kolektīviem no visas pilsētas, kas parāda, ka jau esošu infrastruktūru var uzlabot un efektīvi izmantot citiem mērķiem.

Projektu īstenošana gan Latvijas, gan Lietuvas pašvaldībās ir ļoti aktuāla, lai spētu veicināt pašvaldību attīstību un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un tūristiem. Iegūtās zināšanas un pieredze kalpos, tupinot un plānojot attīstības projektus nākotnē un veidojot sadarbību ar Lietuvas partneriem.
Projekts LLI-386 Trans-form tiek īstenots Interreg V-A Latvijas- Lietuvas programmas 2014.- 2020.gadam ietvaros. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma apmērs projektam: 442 296,58 EUR.
Sintija Batare, projekta koordinatore Rēzeknes novada pašvaldībā
Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Rēzeknes novada pašvaldība, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.  Programmas tīmekļa vietne: www.latlit.eu Oficiālā ES tīmekļa vietne: www.europa.eu