Maltā aizvadīts Eiropas mēroga pasākums – kultūras mantojuma dienas
17. septembrī Latvijas Maltas vēsturē tika ierakstīta vēl viena skaista lappuse, ko rotās ar transporta tēmu saistītas lietas un simboli: pasta baloži, zirglietas, pajūgu zvaniņi un retro automobiļi. Protams, vienmēr sakoptā Maltas zirgu pasta stacija (kā maģistrāles “Sanktpēterburga – Varšava sastāvdaļa) un dzelzceļa stacija “Malta” (reiz “Antonopole” kā dzelzceļa “Pēterburga – Varšava” punkts). Eiropas mēroga pasākums tika nosvinēts, Maltas vēstures muzejam (MVM) sapulcinot viesus no Rēzeknes, Daugavpils, Krāslavas (simboliski sasaistot nozīmīgos zirgu pasta ceļa objektus) un apstājoties vairākās tematiskās “stacijās”.
Diena sākās ar 21 pasta baloža spārnu švīkoņu debesīs no zirgu pasta stacijas pagalma 1. Maija ielā 44, kas kā simbolisks vēstījums par seno gaisa pastu devās uz Rēzekni (seno Režicu). Svētku vēstneši izlidoja no baložu audzētāja Antona Dekšņa sievas Anastasijas, Maltas pagasta pārvaldes vadītāja Vitālija Skudras, zirgu pasta stacijas ēkas īpašnieces Sandras Kudles un citu klātbijušo rokām, lai, svinīgo misiju izpildījuši, jau pēc pusstundas atgrieztos savās mājās.
“STACIJAS”
Maltā pasākumu programma turpinājās pēcpusdienā, kad vēsturiskās ēkas pagalmā ikviens varēja apmeklēt ar dažādām transporta tēmas variācijām saistītas “stacijas”.
Ar zirglietām iepazīstināja Irēna Baufale no amatu darbnīcas “Apkalnmājas” Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (uz maza koka zirdziņa demonstrēja un stāstīja par tēmu “Zirga loka aizjūga piederumi un to pielietošana”). Radošajā darbnīcā Irēna piedāvāja pašu rokām izgatavot no ādas sagatavēm “Laimes pakavus” Viņas piedāvātajos materiālos īpaši interesanti bija ādu veidi (izrādījās, ka stirnas ādā paliek nospiedumi no visiem kukaiņu kodumiem, bet aitas vilna ir maiga, bet nepakļāvīga).
Pajūgu zvaniņus, ar zirgu tematiku apgleznotus dekoratīvos šķīvjus, zirgu kaklarotas/siksnas no savas kolekcijas izrādīja Mākoņkalna pagasta iedzīvotāja Ludmila Merkulova, kurai senākais pajūgu zvaniņš ir no 1874. gada. Savukārt bronzas zirdziņu kolekciju piedāvāja apskatīt viņas meita Jeļena Hočeva – pirms EKMD par godu MVM izsludinātās Zirglietu un Pastlietu akcijas dalībniece.
Aleksandrs Maijers no Krāslavas, kurš jau vairāk nekā 20 gadus kolekcionē, izgatavo un popularizē senos mūzikas instrumentus (kolekcijā vairāk nekā 200 skaņu rīku!) piedāvāja darbnīcā uzmeistarot katram savu žvūrgzdynu, bet vēlāk demonstrēja gan pašdarinātos rīkus (tostarp no māla – zvaniņus, svilpauniekus ar četriem caurumiem), gan, piemēram, krāmu tirgū reiz nopirktu metāla zvārguli, kas imitē zirgu zvana skaņas. Patiešām pārsteidza viņa talants veidot mūzikas instrumentus no visdažādākajiem priekšmetiem, virstoņu stabuli no ūdensvada caurules, svilpaunieku no valrieksta čaumalas (ar to viņš pasākumā nospēlēja “ES himnu”). Aleksandru un viņa instrumentus varēja dzirdēt arī koncertstāstā “Latgales gredzens” un uzvedumā “Latgales freska”.
Tāpat interesenti izmantoja iespēju izveidot ar transportu un Maltu saistītus darbiņus grafikas darbnīcā “Senais zirgu pasts”, ko vadīja māksliniece Jana Indričāne. Gan bērni, gan pieaugušie aizrautīgi darbojās ar grafikā izmantojamiem priekšmetiem – pašas Janas veidotās linogriezuma klišejās tapa dažādu krāsu nospiedumi uz papīra. Katrs pats savām rokām varēja izveidot suvenīru (zirgu pasts, pasta karietes, Maltas zirgu pasta stacija ar versts stabiem un zirgu pāri; pasta ceļu, dzelzceļu un vilcienu, kā arī Maltas pagasta ģerboni).
19. gadsimta gaisotnē ļāva ieskatīties Daugavpils kluba “Dinaburga 1812” pārstāvji, kas popularizē 19. gadsimta sākuma tērpus un dejas (vadītāja Irina Kondrašova). Tāpat noskaņai pie zirgu pasta stacijas ieejas vārtiem bija uzstādītas kamanas un līnijdroškas, ko restaurējusi māksliniece Svetlana Skačkova-Marčenko. Bet īstenu laikmetu sasaukšanās sajūtu radīja Svetlanas un viņas vīra Aleksandra izveidotā “Latgales Retro Auto kluba“ astoņi spēkrati – automašīnas, kuru īpašnieki bija ieradušies no vairākām Latgales vietām: Andrejs Jermolajevs (Preiļi); Andris un Lolita Beitāni (Andrupene); Deniss Leonovs (Rēzekne); Vitālijs Munda (Rēzekne); Aleksandrs Kašerins un Indra Kucina (Daugavpils); Roberts Zunda un Irēna Zdanovska (Rēzekne). Sākumā spēkrati bija apskatāmi stāvlaukumā 1. Maija ielā 70, bet pēc tam izbrauca goda apli pa Maltu – pa Franča Trasuna ielu līdz dzelzceļa stacijai “Malta” un tad pa Stacijas ielu (pirmo ielu kādreizējā Borovajā) līdz EKMD pasākuma norises centrālajai vietai – Zirgu pasta stacijai, kur sveicinot visus dalībniekus ar skaņas signāliem, spēkrati sarindojās zālājā, kur ar saviem krāsaini vijīgiem siluetiem aicināja atskatīties vai apstāties ziņkārīgos.
Par saikni ar laikmetiem liecināja arī izzinošā vides orientēšanās spēlē bērniem un jauniešiem “Nākotnes pastnieki”, kurā bija jāizzina ceļa posms no dzelzceļa stacijas līdz zirgu pasta stacijai, apstājoties kontrolpunktos (vēsturiski nozīmīgas ēkas, objekti). Kopumā bijušas piecas komandas (1. vietā "Gudrie Rūķīši" – Egija Terēze Babre un Viktorija Grigorjeva, 2. vietā "Volga" - Marks Tučs un Daniels Rutkovskis, 3. vietā "Jaunie pastnieki" – Una Pranča un Jūlija Razumejeva, 4. vietā "Aboba" – Artūrs Kolosovs un Adrians Kurmeļovs, 5. vietā "Zilie leopardi" – Aida Doroščenoka un Nikola Tkačenko). Zirgu pasta stacija bija pēdējais orientēšanās kontrolpunkts un šeit svinīgi tika sagaidīti un apbalvoti visi dalībnieki. Aktivitāti muzejs organizēja sadarbībā Maltas bērnu un jauniešu centru, aktivitāti vadīja metodiķe Inta Bule, uzrunā uzsverot, ka “nākotnes pastniekiem” nebija tik viegli “nogādāt vēstules” 16 adresātiem, kas šodien ir jau aizmirsti un izzuduši no cilvēku atmiņām. Bija interesanti, bet grūti, un gribētos arī pieaugušos iepazīstināt ar uzdevumiem, jo tie tik daudz ļauj uzzināt par Maltu”.
SVINĪGĀ DAĻA
Maltas vēstures muzeja vadītāja Silvija Pīgožne, atklājot pasākumu, uzsvēra, ka “senā Maltas zirgu pasta stacija ir ļoti labi saglabājusies ēka, kas lieliski papildina priekšstatus par Eiropas transporta attīstības sistēmu: “Tā ir arī vieta, kur šodien satiekas pagātne, tagadne, nākotne. Paldies Sandrai un Ivanam Kudļiem par saudzīgo un skaisto šīs vēsturiskās vietas uzturēšanu, par sadarbību vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.”
Svinīgā pasākumā ievadā uzrunu teica Rēzeknes novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne, uzsverot, ka “ceļš, pārvietošanās sabiedrībai vienmēr ir bijuši ļoti svarīgi. Un Malta ir bijusi ļoti svarīgs objekts maģistrāles “Sanktpēterburga-Varšava” posmā un ieguvusi sev atpazīstamību un novadā Malta mums ir svarīga ar savu vēsturisko mantojumu. Šī pieturvieta ir svarīga arī Latvijas un Eiropas kultūras mantojumā. Patiess prieks, ka Malta – pagasta vadība, kultūras darbinieki – ir sapratuši un saglabājuši šo mantojumu.”
Rēzeknes novada pašvaldības iestādes “Maltas pagastu apvienība” struktūrvienības “Maltas pagasta pārvalde” vadītājs Vitālijs Skudra pateicās visiem, kas šajos svētkos ir kopā ar maltēniešiem un īpaši tiem, kas šajā vēsturiskajā objektā rāda sevi, savus darbus, domas, iespējas: “Savulaik šis objekts tika privatizēts un paldies saimniekiem, kas uztur šo objektu. Tas arī ir jāuztur kā senu laiku liecība, jo, ja paskatāmies uz jaunatni, tad viņi nezina, kas ir segli, loks viņiem saistās ar šaujamo. Mums tas viss jāsaglabā, lai to redzētu mūsu bērni, mazbērni. Mums ir jāgādā, lai nekas nepazustu.
Sasaistot vietas, kur agrāk atradās zirgu pasta stacijas, uz pasākumu Maltā bija ieradies arī sengaidīts ciemiņš no senās Dinaburgas – Daugavpils Universitātes profesors Henrihs Soms, kurš sniedza īsu ieskatu vēsturē:
“Mēs cienām lokālo, reģionālo vēsturi, bet ir arī globālā vēsture. Ir patīkami, ka globālo ieraugāms savā lokālajā un mūs ierauga globālajā. Kultūrvēsturiskajām vērtībām ir audzinoša nozīme no paaudzes uz paaudzi. Vislabāk jauno paaudzi audzina vietējais materiāls, tas, ko mēs stāstām viens otram, caur šiem priekšmetiem, lietām jaunā paaudze aug. Tas mantojums šodien tik daudzveidīgs. Mans novēlējums – lai šādi objekti tiešām pastāvētu. Visu nevar saglābt, bet atmiņā tiem jādzīvo. Šie objekti kā cilvēki – kamēr tos atceras, tie dzīvo.”
Visiem “staciju” saimniekiem un goda viesiem tika pasniegts Maltas keramiķa Aleksandra Visocka darinātais Laimes pakavs ar simbolisku pajūga zvaniņu un seno Maltas uzrakstu “Borovaja”. Ar šo zvaniņu tika radīta īpaša tā īpašnieku saskandināšanās melodija, kas arī vairoja kopības gaisotni.
Pasākuma kultūras programmu skaistināja: kapela “Malta” (vadītājs Normunds Štekels) ar dziesmām “Skaista, skaista tei muižeņa” un “Pīci bāri kumeleni”, deju kopa “Lūznava” (vadītāja Iveta Alika) ar dejām “Rotā, saulīt, rotādama” un “Pieguļnieku dancis”.
Zirgu pasta stacijas ēkas tuvumā šovasar durvis vērusi kafejnīca “Borovōs krūgs” (saimnieki Oskars Babris un Lāsma Drozde). Tās nosaukums simboliski popularizē seno kultūras mantojumu, kad pie zirgu pasta stacijām veidojās krogi. Sadarbībā ar MVM krājuma glabātāju Janu Indričāni četrās dienās tapa sižetisks sienas gleznojums uz šīs ēkas, atspoguļojot senās zirgu pasta stacijas atmosfēru. Māksliniece piebilst: “Kroga īpašnieki bija ļoti ieinteresēti izveidot uz vienas no fasādes sienām kādu gleznojumu, kas radītu attiecīgā senā laika posma atmosfēru. Rezultātā – gleznojumā attēlota pasta kariete ar zirgiem un kučieri, kā arī verstu stabs ar blakus stāvošu Borovas iedzīvotāju. Šis bija mans pirmais gleznojums uz kādas ēkas fasādes sienas, lai gan iepriekš biju veidojusi sienu un griestu gleznojumus Aglonas Bazilikas iekštelpās.”
MVM bija sagatavojis EKMD dalībnieku anketas. Lūk, dažas no atsauksmēm: “Spilgtākie iespaidi no Maltas apmeklējuma: “Tikšanās ar labiem dāsniem, interesantiem cilvēkiem”; “Sakopta pasta stacijas vide”; “Malta tagad ļoti skaista un sakopta!”, “Apbrīnojam cilvēkus, kas atstāj savu dvēseles gabaliņu pasākumā”; “Žēl, ka nevar noorganizēt arī laikapstākļus, jo bija pavēss. Kā nekā rudens. Bet viss bija pārdomāti, pozitīvā aura bija stiprāka par vēju. Paldies organizatoriem.”
Ar zīmīgu fotosesiju pie jaunā vides objekta noslēdzās EKDM dienas Maltā, aicinot pakavēties pagātnē, bet piepildīt tagadni un uzdrīkstēties darīt lietas, kas paliks nākotnei. Lai mainās laiki, mainās transporta veidi, bet paliks apdzīvota vieta Malta. Un tikai no mums atkarīgs, ko saviem viesiem vēl pēc gadiem stāstīs tie nākotnes pastnieki, krodzinieki, tirgotāji, kas saimniekos šajās krustcelēs…
Pasākumā klātbija un notikumus fiksēja Skaidrīte Svikša.
