Nautrēnu apvienība veiksmīgi apceļota
Laika posmā no 1. līdz 9. jūlijam Nautrēnu apvienībā notika fotoorientēšanās akcija “Apceļoj Nautrānu apvīneibu!”, kuru organizēja Nautrēnu apvienības kultūras pasākumu organizatori un Nautrēnu apvienības pārvalde. Kopā akcijas dalībniekiem bija jāatrod 18 mazāk zināmi vai jauni dabas, kultūras vai infrastruktūras objekti.
Audriņu pagastā:
- Taurinkas tilts - Taurinkas tilts ir vienīgais tilts uz pašvaldības ceļa Nautrēnu apvnienībā. Tilts ir kādreizējo Taurinkas ūdensdzirnavu slūžas. 19. gs. beigās Taurinkas dzirnavas un krogs piederēja muižniekam Marianam Benislavskim, vēlāk Andrivam Borisam.
- V. Seiles piemiņas vieta - Piemiņas zīme ir uzstādīta vietā, kur atradās V. Seiles dzimtās mājas pamati. Valerija Seile (1891–1970) – viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta latgaliešu sabiedriskajām un kultūras darbiniecēm, publiciste, pedagoģe, bibliogrāfe. Pirmā sieviete no Latgales, kas ieguvusi augstāko izglītību, 1916. gadā beidzot Bestuževa Augstākos sieviešu kursus. Piedalījusies 1917. gada vēsturiskā Latgales apvienošanas kongresa organizēšanā un bijusi tā rezolūcijas līdzautore.
- Puderovas vecticībnieku mācītāja māja - 1908. gadā tika uzcelts mazais lūgšanu nams, bet 1923 - 1924. gadā tika piebūvēts klāt ēkas otrs gals kā mācītāja dzīvojamā māja. Patreiz māja tiek renovēta, lai to atkal varētu izmantot kā ziemas mazo lūgšanu namu. Puderovas vecticībnieku kopiena bijusi viena no vecākajām un lielākajām Rēzeknes novadā. Dažādos dokumentos minēti atšķirīgi tās dibināšanas laiki, iespējams, tas noticis 1719. gadā. Dokumentālas liecības par dievnama eksistenci saglabājušās no 1826. gada.
Lendžu pagastā:
- Taudejāņu tilts - Taudejāņu dzelzceļa tilts, kas tika uzcelts 1901. gadā, ir daļa no dzelzceļa līnijas Zilupe – Rīga. Šī ir vienīgā dzelzceļa pārbrauktuve zem dzelzceļa Nautrēnu apvienībā. Taudejāņu tilts ceļa un dzelzceļa infrastruktūrā ir nozīmīgs mezgls vietējo iedzīvotāju dzīvē, kas atvieglo vieglāku piekļuvi dzelzceļa stacijai “Taudejāņi”.
- Cirmas stacija - Caur Nautrēnu apvienības Lendžu pagasta teritoriju iet dzelzceļa līnija Zilupe – Rīga, kas joprojām darbojas. Šī dzelzceļa līnija tika uzbūvēta 1901. gadā kā platsliežu līnija ar 1524 mm sliežu platumu. Tolaik tā bija daļa no privātās dzelzceļa līnijas Ventspils – Maskava. Cirmas stacija ir viena no divām dzelzceļa stacijām, kas atrodas Nautrēnu apvienībā.
- Sarkaņu baznīcas zvanu tornis - Blakus Sarkaņu Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgi ieņemtās Romas katoļu baznīcai atrodas zvanu tornis-kapliča, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas ir kvadrātveida panteons uz 8 ķieģeļmūra kolonnām, pārsegtām ar arkām un četrstūru jumtu. Uz sijām piestiprināti zvani. Zvanu tornis ir neatņemama Sarkaņu baznīcas sastāvdaļa. Ar zvanu torņa zvanu skaņām tiek sagaidīti svētceļnieki, tiek vēstīts par dievkalpojumu sākumu. Zvanu tornis ar atsevišķām izmaiņām, bet augstu autentiskuma pakāpi saglabājies no 19.gs. otrās puses. 2020. gadā tornis tika restaurēts.
Ilzeskalna pagastā:
- “Ilzītes muižiņa” - Reiz, sensenos laikos Ilzeskalnā bijusi skaista muiža. Blakus muižai debesīs skatījies liels, augsts kalns. Kalna galā, mazā kalpu mājiņā, dzīvojusi visskaistākā meitene vārdā Ilze. Muižkungs reiz Ilzi saticis un uzreiz iemīlējies viņas skaistuma un laipnības dēļ. Muižkungs apņēmis par sievu skaisto kalpu meiteni Ilzi un, viņai par godu, lielo kalnu savas muižas priekšā, nosaucis par Ilzeskalnu. Tas viss bija sen, tik sen…, šodien muižas vairs nav, bet ir palikusi daļa no muižas parka, saimniecības ēka, muižas dīķis. Visvairāk apmeklēts, bērnu čalām izrotāts, ir parks, tāpēc tagad to dēvē par Ilzītes muižiņu.
- Teuvo Tulio piemiņas vieta - Teuvo Tulio (Teodors Tugajs), īstajā vārdā Teodors Turlajs, dzimis 23.08.1912 Ilzeskalna pagasta Šķerbinieku sādžā. Līdz desmit gadu vecumam zēns audzis vecmammas paspārnē, dzīvojis lauku mājā, braukājis ar riteni (tas gan tajos gados bija reti sastopams pārvietošanās līdzeklis, ko varēja atļauties nopirkt ne visi). Pēc pamatīgas izskriešanās pa pļavām un laukiem, puikam paticis gulēt uz muguras zālītē un vērot mākoņus debess klajumā. Vēlāk, kad Teuvo Tulio dzīves ceļi aizveda uz Somiju, kur viņš ir izglītojies un sācis apgūt režisora darba iemaņas, viņa filmās bieži vien parādās mākoņains debess jums. Kā teicis pats režisors, tādas debesis un mākoņi ir tikai Latvijā. Šeit saskatāma līdzība ar mūsu mīļā Latgales Boņuka sacīto – tādas debešu puses vairs pasaulē nav nekur… Piemiņas zīme novietota blakus mājām, kur savas bērnības vasaras pavadījis ievērojamais somu kinorežisors.
- Kipļuku krucifikss - Krucifiksu tradīcija un vēsture Latgalē ir gadu simtiem sena, tautā iesakņojusies, sirma, bet dzīva. Krusti un krucifiksi ir tikuši uzstādīti ceļmalās, krustceļos, pie mājām, kā arī ir bijuši ciemu krucifiksi. Kipļukos ir atrodams krustceļos uzstādīts ciema krucifikss, kuram šogad apritēja jau 125 gadi. Senāk Kipļuku ciemā bija daudz māju, dzīvojušas kādas desmit vai vienpadsmit spēcīgas ģimenes. Ciema ļaudis sanākuši kopā un izlēmuši uzstādīt krucifiksu ceļu krustojumā uz sava ciema robežas. Senāk, kad Kipļukos un vēl pāris tuvākajos kaimiņu ciemos bija vairāk iedzīvotāju, maija mēnesī šeit skanēja dziedājumi Jaunavas Marijas godam. Tagad ir citi laiki, dziedātāju mazāk, laika arī šķiet mazāk, bet sakopts, ar ziediem rotāts un cieņā turēts šis senatnes liecinieks ir vēl šo baltu dienu.
Vērēmu pagastā:
- “Oduma meitys” - Rēzeknes novadā, pie gleznainā Adamovas ezera, ir radīts kaut kas unikāls un emocionāli piesātināts – arhitekts Ints Pujāts ir izveidojis vides objektus “Oduma meitys” (Ādama meitas), kas ir vairāk nekā piecus metrus augsti. Šis ir Inta Pujāta ieguldījums Latgales identitātes veidošanā. Kā mēdz teikt pats idejas autors, “šis ir mans veltījums tiem, kas devušies pasaulē laimes meklējumos. Oduma meitys ir kā gaismas simbols ceļam mājup.” Objektu nosaukums “Oduma meitys” ir iedvesmots no senas Adamovas ezera teikas, kas stāsta par māsām, kuras, turēdama izgaismotu elementu, ir palīdzējušas brālim neapmaldīties pasaulē. Pujāts šo stāstu ir interpretējis savā veidā un radījis emocionālu pārdzīvojumu, izmantojot gaismas elementus, kuri simbolizē Mēness gaismu un ceļu caur tumsu.
- L. Rancānes Makašānu amatu vidusskola - Makašānu Amatu vidusskola atrodas senā vēsturiskā centrā 10 kilometrus no Rēzeknes. Makašānu skola pastāv no 1886. gada. 1992.gadā tā tika pārveidota par amatu vidusskolu. Skolā mācās audzēkņi no visiem Latgaes rajoniem, kā arī no Vidzemes un Rīgas. Laba meistara darbs allaž ir turēts godā. Šodien amatniecība atdzimst jaunā kvalitātē. Pasaulē arvien vairāk tiek pieprasīti oriģināli izstrādājumi no dabīgiem materiāliem, attīstās lauku tūrisms. Tādēļ amata prasmes apgūšana iegūst ļoti svarīgu vietu lauku cilvēku eksistences nodrošināšanā. Īpaši tas ir attiecināms uz Latgales reģionu, kur ir lielākais bezdarbnieku procents visā valstī. Ņemot vērā to, ka arĪ Latgalē ir sācis attīstīties lauku tūrisms un tiek atjaunots bagātīgais kultūras mantojums, esam pārliecinājušies, ka mūsu skolai arī nākotnē būs nozīmīga loma Latgales lauku jauniešu izglītībā un tradicionālās kultūras popularizēšanā.
- Ančupānu skatu tornis - Pacelties 121 pakāpienu tuvāk debesīm un novērtēt krāšņo Rēzeknes novada un pilsētas ainavu – šāda iespēja ir Ančupānu skatu torņa apmeklētājiem.Ančupānu skatu tornis ir viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijas valsts mežos. Ar AS „Latvijas Valsts meži” un Rēzeknes novada domes atbalstu 28,5 metrus augstais koka skatu tornis izbūvēts Ančupānu meža augstākajā pakalnā, teju 200 metrus virs jūras līmeņa. Jāpiebilst, ka atrast skatu torni nemaz nav grūti – jau izbraucot no Rēzeknes pa Rīgas ielu, tornis manāms tālumā virs koku galotnēm. Neapmaldīties palīdzēs arī vairākas ceļa norādes, no kurām pirmo var redzēt jau tūlīt aiz Rēzeknes pilsētas zīmes, Makarovkas krustojuma kreisajā pusē. Lieliska vieta pastaigām mežā, atpūtai un piknikam. Pagaidām gan skatu tornis ir slēgts.
Nautrēnu pagastā:
- Nautrēnu pagasta vietvārdu karte - 2022. gada 30. novembrī notika Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta informatīvās kartes latgaliešu valodā svinīgā atklāšana. Nautrēnu pagasta vietvārdu karte ciema centrā ir unikāls mutvārdu vēstures materiāls, kur iekļauti no paaudzes paaudzē nodoti un saglabāti aptuveni 920 mikrotoponīmi, turklāt to rakstībā saglabāta Nautrēnu puses izloksne un līdz šim tas ir vienīgais šāda veida materiāls visā Latvijā. Tos kartogrāfe Andra Zubko-Melne izzināja piecpadsmit gadu garumā, veica iedzīvotāju aptaujas un apkopoja, piemēram, Pokrotnīku dzimtas pierakstus par šīs puses vietvārdiem no pagājušā gadsimta 70. gadiem. Kartes mērķis ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, piefiksēt vietvārdu atrašanās vietu, kā arī ārtelpā atspoguļot latgaliešu valodu, kas ir neatņemama Nautrēnu pagasta sastāvdaļa.
- Ruduku piemiņas zīme - 2002. gadā Antons Kūkojs uzstādīja piemiņas zīmi kaimiņam keramiķim Jānim Rudukam (1952–1995), kas dzimis Rudukos. J. Ruduks no 1982. g. bija Tautas Daiļamata meistars. Podniecības prasmes apguvis pie mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta. J. Ruduks pazīstams kā monumentālu trauku autors. Rudukos dzīvoja arī pats Antons Kūkojs (1940–2007) - dzejnieks, dramaturgs, stāstnieks, publicists, mākslinieks, režisors, aktieris, pedagogs, kultūras un sabiedriskais darbinieks. 2016. gadā zīme tika renovēta, saglabājot uzrakstu “RUDUKI” no pirmās piemiņas zīmes, kā arī piemiņas plāksne tika papildināta ar ierakstu par Antonu Kūkoju. Akmeņus, kas ir pie piemiņas zīmes, Antons Kūkojs atvedis no savu saimniecības ēku pamatiem.
- A. Jūrdža un P. Miglinīka akmeņi - 1976. gadā sāka darboties Imanta Ziedoņa DAGeri (Dižkoku Atbrīvošanas Grupa), iesaistoties mežkopim Staņislavam Saliņam un dabas pētniekam Guntim Eniņam. Kā viens no viņu darbības laukiem bija arī Zaļmuižas parkā augošo dižkoku atbrīvošana. 1981. gadā kopā ar I. Ziedoni Nautrēnos ieradās kaluma meistars Jānis Martinsons, skulptors Vilis Titāns un citi aktīvisti. Entuziastu grupa kopā ar nautrēniešiem izcirta eju mūra valnī, kas iekļauj parku un iekala vietējo apgaismotāju un zemnieku aizstāvju Pītera Miglinīka un Andriva Jūrdža vārdus.
Bērzgales pagastā:
- Pareizticīgi lūgšanu namiņš - Lūgšanu namiņš atrodas 3km no Bērzgales uz Ludzas pusi. Namiņu uzcēla mājamatnieks – klūgu pinējs Konstantīns Bindju. Konstantīns pēc tautības ir rumānis un viņiem ir tradīcija - ja uzskati, ka dzīvo labi, tad ir jāuzceļ lūgšanu namiņš pateicībā Dievam. Lūgšanu namiņš ir pieejams apmeklētājiem cauru diennakti par ziedojumiem.
- Meirānu ezera publiskā pludmale - Šī pludmale ir vienīgā publiskā pieeja Meirānu ezeram. Tās labiekārtošanā un uzturēšanā tiek ieguldīti Rēzeknes novada Vides fonda līdzekļi. Pludmalē ir uzstādīta pontonu laipa, ģērbtuve, labierīcības, ugunskura vieta un grils.
- Bērzgale atspulgā / “Bieržgaļs atspaitā” vides objekts - Ieskatoties spoguļos, gan pagasta iedzīvotāji, gan viesi sajutīsies kā neatņemama Bērzgales sastāvdaļa. Tie aiz sevis redzēs brīnišķīgo Bērzgales dabu ar saullēktu, saulrietu, mākoņiem, pļavām un ceļiem. Vides objekts “Bērzgale atspulgā” izgatavots no alumīnija kompozītmateriāla “Sudraba spogulis”, lāzergriezts, uzstādīts 2024. gadā. Tajā attēloti bērzu stumbri un zari, kuri ir savstarpēji savienoti. Attēlu papildina Bērzgales pagasta logotipa - bērza lapas - siluets.
Atsaucība dalībai akcijai bija ļoti aktīva – visus 18 objektus apceļoja 43 komandas, kas bija gan ģimenes, gan kolektīvi, kā arī individuālie braucēji. Rēzeknes novada dienas Nautrēnu apvienībā pasākumā, kas notika š.g. 12. jūlijā Lendžu brīvdabas estrādē, tika godināti visi akcijas dalībnieki. Tika pasniegtas arī specbalvas – dāvanu kartes z/s “Lavandrūtas”:
- Jeļenai Kozulei – pirmā, kas izbrauca visus objektus;
- VPDK “Kūzuls” – par oriģinalitāti objektu fotografēšanā;
- komandai “Četras lopsas” - par oriģinalitāti objektu fotografēšanā.
Savukārt Rasma Lopsa pierādīja, ka Nautrēnu apvienību ir iespējams apceļot ar sabiedrisko transportu un kājām ejot. Tieši šādā veidā Rasma apceļoja visus 18 objektus, par to saņemot specbalvu enerģijas atjaunošanai – dāvanu maisiņu ar z/s “Liepkalns” ražoto produkciju.
Galvenās balvas, kuru sarūpēja SIA “AQUA Bērzgale” – brauciens ar laivu māju pa Meirānu ezeru - ieguvējs tika noskaidrots izlozes veidā. Veiksmīgā loze krita komandai “Dekteri ruļavoj!”.
Pateicamies par aktīvu dalību visiem dalībniekiem, iepazīstot Nautrēnu apvienību!!!
Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule
Foto: Ilze Čudare-Sergejeva