Nautrēnu apvienības sakoptākās sētas

21.07.2021

Kultūra

Katrai mājai ir savs stāsts... to dzird, redz un tālāk nes tie, kuri dzīvo šajā mājā, tie, kuri nāk ciemos, iet garām vai atrod ziņas savu atmiņu apcirkņos... Aicinām iepazīt Nautrēnu apvienības sakoptākās sētas.

Ilzeskalna pagasts

Ilzeskalna pagasta “Vecgailumos” atrodas sena, skaista lauku sēta “Vītoli”. No vectēva mantoto īpašumu saimnieki Oļegs un Anna Ruņģi čakli kopj, saglabājot tajā senās Latgales sētas auru un spēku. Apdomīgi izvietotie košumkrūmi blakus vecajām ābelēm, it kā mācās būt stipri, lai ilgi augtu šajā ne īsti vieglajā zemītē. Senie darbarīki nu ir atmiņu glabātāji, bet joprojām godā celti un redzamā vietā likti. Rūpīga saimnieka rokas spēj padarīt skaistu visvienkāršāko lietu. Iztīrītā, nedaudz paplašinātā dīķī mīt vairāku šķirņu zivis. Ir arī zelta zivtiņas. Sēžot uz īpašās laipas dīķa malā un iedomājas vēlēšanos, tā noteikti piepildās...

Ilzeskalna pagasta “Klaugās”, Stogoršņu ezera krastā, 20. gadu simta pašā sākumā tikusi uzcelta māja. Tad arī sākās stiprās, uzņēmīgās Kravaļu dzimtas stāsts šajā vietā. Daļa vietējo iedzīvotāju vēl atceras, ka šeit dzīvoja ezermalas Francis un Gertrūde, kuru saimē izauguši 7 bērni. Nu skaisti – ir kam dzimtas vārdu tālāk nest! Sešdesmitajos gados ugunsnelaimē māja nodega, ģimene to atjaunoja, atbilstoši spēkam un tā brīža rocībai, bet tukša šī dzimtas vieta nav bijusi nekad. Lielāks remonts tika taisīts septiņdesmito gadu sākumā. Tagad “Ezerzemē” dzīvo, saimnieko un saglabā sentēvu dzimtas mantojumu Edgara un Anitas Kravaļu ģimene. Iekopts ābeļu dārzs, gaumīgi izvietoti košumkrūmu stādījumi un puķes. Viss ar apdomu, veiksmīgi apvienota saimnieciskā darbība ar apzaļumošanas, labiekārtošanas un citiem “uzfrišināšanas” darbiem. 

Netālu no Ilzeskalna pagasta robežas ar Vērēmiem, Makašānu ceļa malā, no tālā 1974. gada ar gaišām logu acīm saulē skatās tāda kā nedaudz vientuļa daudzdzīvokļu māja “Plēši”. Laika gaitā kolhozu, sovhozu, pagastu robežas ir “grozītas un vilktas” uz visām pusēm. “Plēšu” māju cēla kolhozā “Pobeda” 1974. gadā, bet jau 1975. gadā viss tika apvienots sovhozā “Gailumi”, tagad vairs nav ne Gailumu, ne Pobedas, bet māja, stalta un braša turpina savu dzīves stāstu. Uzņēmīga un darbība, jauna un strādīga ģimene ir veiksmīgi organizējusi teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbus. Vienmēr jau vajag kādu, kurš iet pirmais un aicina līdzi citus. “Plēšu” mājas pagalmā ir iekopts skaists zālājs, aug bērzi, savu vietu ir atraduši gan košumkrūmi, gan puķes. Novākti veco kūtiņu un šķūnu grausti, uzsākti remontdarbi kopējās kāpņu telpās. Ilona un Igors Mivreniki čakli strādā un aicina līdzi savus kaimiņus, lai gan pagalms, gan māja būtu sakopti un skaisti. Darāmā jau vēl daudz, bet ļoti daudz jau ir arī izdarīts.

Nautrēnu pagasts

Latgalē top Likteņdārzs! Tā droši var sacīt par skaisto un labiekārtoto vietu “Juoņa bārzi”, kuras saimnieks ir Nautrēnu pagasta iedzīvotājs Visvaldis Groznis. Sava vectēva mājas vietā, Nautrēnu pagasta Rasnupļu ciemā, Visvaldis ir iekārtojis skaistu, īpašas auras apvītu atpūtas un atmiņu vietu. Pie daļēji saglabātajiem vectēva mājas pamatiem, kur katram akmenim ir savs stāsts, ir iestādīti augļu koki, teritoriju izdaiļo košumkrūmi un puķes. Šeit aug un zaļo saimnieka stādītie, retāk sastopamie koki, piemēram, dzeltenā kļava. Ir daudz citu, tie vienkārši jāredz. Bet bērzi! Bērzi ne tikai glabā stāstus par bijušo, par tālajiem pēckara gadiem, par tā laika sāpīgajiem notikumiem, bet arī katrā sirdī vieš ticību – viss labi būs, ja saglabāsim gaišas cerības, atmiņas un cilvēcību dvēselēs!

Kas to būtu domājis, bet “Cālēniem” ir savi noslēpumi. Nautrēnu pagasta Rogovkā, “Cālēnu” mājas saimniece Inta Sjomkāne ir mājas pagalmu iekārtojusi tā, ka ik uz soļa katrs ciemiņš ir maza brīnuma gaidās. Aiz ziedoša krūma ir raiblapainas puķes, zem augstām saulmīļu cepurēm, pavēnītī zied tie augi, kuri spilgtu sauli ne visai mīl. Labi koptais puķu dārzs zied un zaļo. Patīkama un dvēseliska vieta. Milzum daudz darba, bet arī tikpat daudz gandarījuma par labi paveikto.

“Puksti 1”. Kolosāla, neatlaidīga darba piemērs Rogovkā. Marija Kaša ir ļoti darbīga, ātra, uzņēmīga saimniece. Viņas māja atrodas salīdzinoši zemā vietā, tāpēc, ilgos lietus periodos, daudzi augi cieš no pārlieku lielā mitruma, daudz kas iet bojā. Marija jau nu nepadosies! Ja viens zudis, vietā tiek iestādīts un aug cits krūms vai puķu stāds. Zied un smaržo rožu stādījumi, vasaras puķes draudzīgi papildina ziemciešu rindas, skaists sakopts zālājs, dīķis, ar tam atbilstošu puķu rindām gar krastiem. Marijai pat ogu un augļu dārzs ir iekārtots tā, ka katrs, ar mīlošām rokām apčubinātais krūms ne vien dod ogas, bet ir ļoti skaists savā vienreizībā.

“Ainas”, Ineses Maģičas lolojums. Neliela, sakopta mājas vieta Rogovkas centrā. Katrs bērnībā ir spēlējis spēli par noslēpumu aizvērtās plaukstās, kad paverot tās, ieraugi kaut ko nelielu, bet interesantu un skaistu. Tā ir ar Ineses mājām – gandrīz daudzudzstāvu māju pagalmā ir savu vietu atradusi privātmāja, kurai apkārt zied un zaļo puķes un košumkrūmi. Šeit vietas nav pārāk daudz, tāpēc jādomā, kā padarīt īpašāku katru krūmu, kas šeit aug. Saimniece ir atradusi veiksmīgu risinājumu, apgriežot, veidojot augu formas, kopskats ir pārsteidzoši labs. Liels darbs, izdoma un talants spēj paveikt ļoti daudz, tāpēc “Ainas” ir viena no skaistākajām mājām ciematā.  

Sētas malā sēd un lielām acīm uzlūko nācējus varena pūce. Tas ir viens no pirmajiem, skaistajiem pārsteigumiem, kas Rogovkā Sandras Belinskas mājās “Pūcītes” iepriecina ik vienu ciemiņu. Labi redzams, ka īpašuma labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi uzsākti jau sen. Katrs skuju vai lapu koks ir pārdomāti izvietots, kopts un lolots. Saskaņota dažādība krāsu izvēlē, košumkrūmiem piešķir īpašu izskatu. Tas ir darbs, kuru nevar padarīt vienas dienas vai gada laikā, tā ir daļa no cilvēka mūža. Cik krāsainu, pievilcīgu un īpašu izdodas izveidot savu pagalmu, ir katra saimnieka ziņā. Sandras paveiktas var būt par paraugu visos laikos.

Bērzgales pagasts

Viensētā “Vītoliņi”, Meirānu ciemā, Bērzgales pagastā, saimnieko Edīte ar vīru Ivaru un dēlu Mārtiņu. Īpašniece ir Edīte Jurča un tās ir Edītes tēva mājas.  Biežs viesis un palīgs celtniecības darbos ir Edītes brālis. Īpašumā esošā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek iznomāta graudu audzētājiem. Mājai piegulošā plašā teritorija tiek izmantota kā atpūtas zona. Teritorijā daudz dažādu gan dekoratīvu kokaugu, gan augļu koku un krūmu. Vieta atvēlēta arī sakņu dārzam. Ierīkots dīķis. Teritorijā daudz pašgatavotu elementu no koka: dīķa krastā uzstādītas lielas dārza šūpoles – atpūtas krēsls. Izveidoti dekoratīvi elementi no koka: ciema nosaukums pie iebraucamā ceļa, mini dzirnavas dārzā, dekoratīvu ietērpu ieguvusi arī aka.

Vērēmu pagasts

Jāņa un Vitas Studenu lauku sēta “Ābeļziedi” atrodas Vērēmu pagastā. Tā ir dzimtas māja un īpašnieki rūpējas gan par piemājas dārziņa uzturēšanu, gan lauku ainavas saglabāšanu un papildināšanu ar akmensdārza un strūklakas ierīkošanu, gan senlatviešu dzīvesziņas izkopšanu kā pirtī iešana (ir pirts), gan amatu prasmju (ir neliela kokzāģētava) pielietošanu gan atpūtas vietu, gan saimniecības ēku būvniecībā, kā arī par daudzveidīgu ogu krūmu, augļu koku un vairāku dekoratīvo augu un ziedu sugu audzēšanā.

Kopš 2018. gada Vērēmu pagasta Zeltiņos, “Saknītēs” saimnieko Andrejs un Inese Pridani. Šis ir paraugs kā lauku ainavā iekļaujas jauna, moderna dzīvojamā māja ar plašu bruģētu pagalmu, lapeni, lielām šūpolēm atpūtai, jaunizveidotu augļu dārzu, labi koptu zālāju. Ir izveidotas neskaitāmas puķu dobes. Ineses sirds pieder ziedu karalienēm rozēm, kas bagātīgi un krāšņi zied, priecē gan saimnieci, gan ciemiņus. Inese, uzņemot konkursa komisiju, atzina, ka ļāvusies pierunāt sevi piedalīties tajā, bet īsti labi “Saknītes” varētu būt sakoptas pēc vairākiem gadiem. Vēl ir daudz ieceru, lai šī lauku sēta atbilstu tās saimnieku izpratnei par skaisto.

Mājas “Ziemas ķirši” Adamovā  pieder  Svetlanai Paņinai ar ģimeni. Idejas mājas un apkārtnes iekopšanā galvenokārt pieder Svetlanai, tās viņa realizē kopā ar vīru Sergeju. Agrāk Svetlana ar ģimeni dzīvoja daudzdzīvokļu mājā, bet tad radās doma pārcelties uz viensētu. Tā tika iegādāts īpašums, kura teritorija ir gandrīz  hektāru liela. Ir atpūtas zona, rotaļu laukums mazbērniem, neliela strūklaka, dīķis. To visu savieno pašu izlikti cementa flīžu celiņi. Veidojot dārza ainavisko vidi, Svetlana izmanto dabas materiālus – dažāda izmēra akmeņus, metāla, koka un māla figūras.

Lendžu pagasts

Uz Lendžu pagasta “Spriguļu” mājām ceļš ved kalnā gar saimnieka Jāņa Dekšņa stādīto bērzu aleju, vectēva stādīto ozolu un lepni plīvojošu valsts karogu mastā. Vectēva māja, celta 1917. gadā, laikam ejot pārbūvēta un renovēta, pilna dzīvības un pozitīvas enerģijas, pateicoties garā stipriem saimniekiem. Īstas dzimtas mājas, kuru saknes ir stabilas, bet zari stiepjas visā Latvijā. Rīkojot dzimtas saietus, radu pulks pārsniedz četrus simtus. Mājas, kurās ir savs Līgo akmens, mājas, kurās mazmeitas stāda liepas nākamajām paaudzēm.

Audriņu pagasts

Māris ir mājas Lidicas ielā 10 Audriņos 1. stāva īpašnieks. Telpās atrodas saimniecības un rūpniecības preču veikaliņš. Iekārtot teritoriju pie īpašuma Māris un Nataļja sāka tikai pirms diviem gadiem. Lielākā daļa košumaugu un mākslas objektu, kurus veidojis pats Māris, ir atceļojuši no ģimenei piederošām lauku mājām “Purvabrieži” Audriņu pagastā.

Foto: Aleksandrs Lebeds
Aprakstus sagatavoja Nautrēnu pagastu apvienības kultūras namu vadītājas:
Anna Višķere
Sarmīte Strupoviča
Daila Ekimāne
Ligita Meļko
Tamāra Smirnova
Inga Vigule

Click to listen highlighted text!