Nometne “Spēka vārdi – spēka darbi”
Rēzeknes novada biedrība “Sidrabrasa” jūnija beigās pulcināja tuvākas un tālākas apkaimes sievietes uz divu dienu nometni “Spēka vārdi – spēka darbi”. To realizēja ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai(ELFLA) atbalstu, ko atklātā projektu iesniegumu konkursā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. - 2020. gadam apakšpasākuma: 19.2 "Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju" aktivitātes: 19.2.2 "Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas" saņēma biedrības “Sidrabrasa” izstrādātais projekts.
Pirmo dienu aizsāka Olga Treikule, kura vadīja enerģētiskās prakses nodarbību. Tā bija veltīta veselības un pašapziņas stiprināšanai. Olga stāstīja par to, ka viss mums apkārt ir enerģētiskā prakse: māksla, krāsas, kustības utt. Mēs mācījāmies par to, kā apzināt pašam sevi. Analizējām savas dzīves jomas, emocijas. Mācījāmies, cik nozīmīgi ir sakārtot attiecības…pašam ar sevi! Jo! Ja nav attiecību ar sevi, to nav ar apkārtējiem cilvēkiem un arī ar naudu! Rakstījām vēstuli sev, mācījāmies uzrakstīt 50 teikumus par sevi, kur katram teikumam sākums: “Es gribu…!” Nodarbībā izskanēja atziņa, ka pasaule mums apkārt ir tāda, kādi esam mēs, jo Dievs caur mūsu rokām veido pasauli. Tāpēc ir patiesi svarīgi saprast, kas tu esi, ko tu vēlies, jo, atrodot sevi – patieso, mēs iegūstam īsto dzīves garšu, piepildījumu!
Un tad jau - laiks darboties praktiski. Laura Seņkāne asistēja T-kreklu apgleznošanā. Šī bija iespēja paust radošumu. Apgleznošanas procesā var izmantot dažādas tehnikas un materiālus, trafaretus, švammītes, krītiņus un flomasterus – katrs var izvēlēties savu ceļu. Mēs strādājām ar akrila krāsām. Laura sauca, kādas īpašības mūsos stiprina šis darbiņš: neatlaidību, centību, precizitāti, pacietību, atbildības sajūtu un savstarpējo izpalīdzību. Papildinot savas garderobes mantas ar paša radītu zīmējumu, mēs palīdzam apkārtējai pasaulei – gādīga attieksme pret savām lietām, to pārvēršana ir gan mīlestība pret skaistumu, gan atbildīga attieksme pret vidi, kurā dzīvojam. Laura bija patīkami pārsteigta, ka visas nometnes dalībnieces darbojās ar patiesu aizrautību, katrai bija savs risinājums zīmējumam.
Dienas otrajā pusē laiks tika veltīts vingrošanai ar pretestības gumijām, relaksācijai. Olga Treikule dalījās savā pieredzē par to, cik daudz mūsu ķermenim, muskuļiem sniedz vingrojumi ar gumijas lentām, kas parasti ir izgatavotas no sintētiskas šķiedras, piemēram, lateksa vai gumijas. Tās iespējams izmantot apliekot ap kājām vai rokām, palīdzot radīt lielāku slodzi treniņa laikā. Gumijas lentes var vienkārši izmantot ne tikai sporta zālē, bet arī mājās, dārzā, parkā - gandrīz jebkurā citā izvēlētajā treniņa vietā. Tās neaizņem daudz vietas un neprasa lielus finansiālus ieguldījumus. Parasti nepieciešami lieli līdzekļi fitnesa aprīkojuma iegādei, taču gumijas lentas ir pieejamas visiem. Turklāt gumijas lentām ir raksturīgas arī to daudzveidīgās lietošanas iespējas. Tās ir piemērotas daudz un dažādiem vingrinājumiem, kā arī visām galvenajām ķermeņa muskuļu grupām.
Vakarpusē sadalījāmies grupās un veidojām atziņu “grozus”, bet pie ugunskura, Kristīnei Zeltiņai muzicējot, izdziedājām trīs desmitus Latvijas spēka dziesmu. Un ne tikai! Nometnes dalībnieču vidū bija arī ukrainietes, tāpēc Rāznas ezera krastā skanēja arī ukraiņu tautas spēka dziesmas.
Otrā diena tika veltīta praktiskām nodarbībām, ko vadīja Anita Matisane. Katrai nodarbībai viņai bija asistentes. Anita lūdza pastāstīt par katras asistentes izaugsmi. Ādas brošiņu gatavošanu palīdzēja koordinēt Alija Protoseviča. Alija iesāka veidot rotaslietas no ādas laikā, kad bija jādomā par to, kā papildināt ģimenes budžetu. Novērtēja godīgi savus resursus, saprata, ka pērļošana, adīšana neies tik viegli, tamdēļ pievērsās mācību materiāliem, kas bija pieejami internetā par to, kā top rotaslietas no ādas. Jā, meistars nedzimst uzreiz, vajadzīgs treniņš. Alija ir tā, kura atturas no atdarināšanas, viņa meklē kaut ko jaunu, domā, piefiksē idejas. Alijas mērķis vienmēr strādāt tā, lai, raugoties viņas darbos, cilvēks teiktu: “Kā meistars zināja, ka es tieši kaut ko tādu jau sen vēlējos!” Tamdēļ meistare vienmēr ieklausās savās sajūtās, ļauj rokām pašām meklēt idejas labāko risinājumu. Alija teic, ka labu darbu iespējams radīt tikai no dabīgās ādas. To var gofrēt, var piedot telpiskumu, pakarsējot virs sveces liesmas. Izmantojot īpašas šķēres, var veidot izteiksmīgas perforētas detaļas. Izstrādājumu var papildināt ar pērlītēm, spalvām u.c.
Anitas Matisanes vadībā apgleznojām dāvanu maisiņus, kas Ziemassvētku laikā tiks piepildīti ar saldumiem, grāmatām, un tad “Sidrabrasas” meitenes dosies apsveikt novada seniorus. Savukārt tējas fermentēšanas nodarbībā, ko vadīja Marija Dubicka kopā ar Rozāliju Mežatuči, kura labprāt atklāja arī savu ceļu tēju fermentēšanā. Pēc nodarbības praksē pārliecinājāmies, ka fermentēšana uzlabo tējas garšu, aromātu, to rada tieši augā esošie fermenti. Visbiežāk fermentē ugunspuķes lapas, ābeļu, aveņu lapas. Ugunspuķu tēja - leģendām apvītais dzēriens ir ļoti garšīgs, sniedz kolosālu enerģijas devu, palīdz cīņā ar stresu un ir apveltīts arī ar daudzām citām veselībai noderīgām īpašībām. Atklājums - ugunspuķes lapas ir labi sabērt uz linu palaga vai linu galdauta, to visu noliek ēnā, lai lapas apžūst. Tālāk seko lapu savirpināšana plaukstās, līdz tās kļūst pakļāvīgas un valgas. Iegūto masu saspiež cieši stikla, emaljētā vai māla traukā un trauku pārklāj ar pārtikas plēvi vai hermētisku vāku. Noliek siltumā uz 5-6 stundām. Pastāv variants, ka liek trauku ar lapiņām siltā ūdens peldē. Kad ugunspuķes masas smarža mainās no svaigi pļautas zāles aromāta uz svaigu augļu, ziedu aromātu, tēju izber no trauka uz cepešpannas, kas izklāta ar cepamo papīru, un liek žāvēties krāsnī, 100 grādos izmantojot ventilatora režīmu. Cepeškrāsns durtiņas nepiever līdz galam, atstājot spraugu, pa kuru izkļūt mitrumam. Tēja ir gatava, kad tās kamoliņi viegli sabirst, pavirpināti pirkstos. Glabā slēgtā traukā. Šādu tēju izmanto ikdienas lietošanai, bet ir viena īpatnība, kas jāņem vērā: vājāks tējas uzlējums ir uzmundrinošs, bet stiprāks, gluži pretēji – nomierinošs. Pie tam tēju var 2-3 reizes atkārtoti uzliet uz tiem pašiem biezumiem, tā nezaudēs savas ārstnieciskās īpašības.
Un tad jau – nometnes izskaņa, kur apmainījāmies ar labajiem un pateicības vārdiem, apmainījāmies ar kontaktiem, idejām. Protams, jautāju biedrības “Sidrabrasa” valdes loceklei Anitai Matisanei, kas viņai liek meklēt iespējas citu cilvēku izaugsmes labā. Viņa teica: “Mūžu dzīvo – mūžu mācies! Esmu pateicīga katrai projekta dalībniecei, kura aktīvi atbalstīja mani nodarbībās, asistēja, atklāja savus pieredzes stāstus! Mums visu laiku jāiemācās kaut kas jauns, jo tā mēs attīstām ne tikai sevi! Reizē pasaule ap mums kļūst labāka. Es negribu vienkārši sēdēt mājās! Brīvo laiku veltu, lai uzrakstītu projektu, lai sameklētu iespēju organizēt kādu semināru mūsu valsts balstam – lauku sievietēm! Lai ir iespēja lauku sievietēm iziet ārpus savas saimniecības, bagātināt savu emocionālo un intelektuālo pasauli! Stipras, gudras lauku sievietes – stipra mūsu valsts!”
Šī gada sieviešu nometne z/s Ezerkrasti, Čornajas pagasta Tilīšos izskanējusi. Biedrība “Sidrabrasa” ir atvērta idejām mūsu kopīgās izaugsmes veicināšanā.
Raksts, foto: Iveta Dimzule
