Pasniegta “Gada balva kultūrā 2025” Rēzeknes novadā -

Rēzeknes novada pašvaldības iestāde “Kultūras un tūrisma pārvalde” jau trešo reizi rīkoja konkursu “Gada balva kultūrā 2025”, lai izceltu, popularizētu un godinātu nozīmīgākos un spilgtākos kultūras notikumus, iniciatīvas un personības Rēzeknes novadā.

Konkursa mērķis ir veicināt Rēzeknes novada kultūras daudzveidību, potenciālu un attīstību, godinot 2025. gada nozīmīgākos un spilgtākos kultūras notikumus un cilvēkus. Vienlaikus konkurss kalpo kā iespēja apkopot sabiedrības viedokli par aizvadītā gada nozīmīgākajām kultūras norisēm, izcelt aktīvākos kultūras jomas pārstāvjus un stiprināt kopienas līdzdalību kultūras procesos.

Kopumā konkursam tika iesniegti 48 pieteikumi dažādās nominācijās, kas apliecina novada kultūras dzīves plašumu un daudzveidību – no profesionālās mākslas un amatierkolektīvu sasniegumiem līdz iniciatīvām, kas stiprina vietējo identitāti un sabiedrības saliedētību. Konkursa norise, pretendentu pieteikšana, izvērtēšana un apbalvošana tika organizēta atbilstoši nolikumam, nodrošinot caurspīdīgu un strukturētu izvērtēšanas procesu. Īpaši izveidota vērtēšanas komisija noteica nominantus un laureātus septiņās nominācijās.

Svinīgā apbalvošanas ceremonija notika 2026. gada 28. februārī plkst. 18.00 Viļānu kultūras namā, pulcējot kultūras darbiniekus, māksliniekus, sadarbības partnerus un kultūras cienītājus no visa Rēzeknes novada.
Vakara gaitā tika godināti laureāti:

Mūža ieguldījums kultūrā – Jānis Lubka
Jānis Lubka ir metālkalējs, kurš vairāk nekā piecdesmit gadus mērķtiecīgi kopis un attīstījis latviešu etnogrāfiskās kalējmākslas tradīcijas. Dzimis Nautrēnos, amata prasmes viņš apguvis un pilnveidojis Rīgā, vadot tautas mākslas studiju “Zīle”, kur tika izkopta metālkalēju meistarība, pētīti tautas ornamenti un stiprināta saikne ar folkloras un etnogrāfijas mantojumu. Kopš 1992. gada viņš darbojas dzimtajā pusē, Zaļmuižā ierīkotajā darbnīcā, kur top gan sadzīves priekšmeti un mākslinieciski kalumi, gan darbi pēc individuāliem pasūtījumiem – svečturi, spoguļu ietvari, margas, vārti, pakaramie un citi metāla izstrādājumi latviskā rokrakstā.
Meistara darbi izstādīti Latvijā un ārvalstīs, bet viņa nozīmīgākais veikums ir arī Rogovkas 200 gadu jubilejai veltītais piemineklis. Par ieguldījumu tautas mākslas attīstībā un latviskās ornamentikas skanējuma saglabāšanu Jānis Ļubka saņēmis daudzas atzinības un goda rakstus. Vienlaikus viņš vienmēr atvēris savu darbnīcu apmeklētājiem, ļaujot pašiem izkalt naglu vai pakaviņu un iepazīt metālkalšanas pamatus, tā apliecinot, ka kalēja amats viņa dzīvē ir ne tikai profesija, bet misija – saglabāt un nodot tālāk dzīvu latviešu kalējmākslas tradīciju.
Gada inovācija/debija kultūrā – Erasmus+ projekta “DIGI” dalībnieki: Mārtiņš Dzindzuks, Kristaps Višs, Emīls Logins
Projekta “DIGI” ietvaros Viļānu mūzikas un mākslas skolas piederīgie skolotāji Mārtiņš Dzindzuks, Kristaps Višs un absolvents Emīls Logins aranžēja un instrumentēja sešus dažādu tautu tradicionālās mūzikas skaņdarbus, izmantojot digitālās mūzikas programmas. Jaundarbi tika atskaņoti vairākos koncertos Latvijā un ārpus tās.
Gada sniegums kultūrā – Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai
Sarkaņkalns pēdējos gados kļuvis par nozīmīgu kultūras un sabiedrisko norišu vietu Rēzeknes novadā, kur līdzās aktīvās atpūtas un vides izglītības pasākumiem notiek arī koncerti, koncertlekcijas un kopienas tikšanās brīvā dabā. Šīs iniciatīvas īsteno Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai, mērķtiecīgi veidojot Sarkaņkalnu kā daudzfunkcionālu telpu, kur kultūra, izglītība un sabiedriskā līdzdalība papildina viena otru un stiprina vietējās kopienas dzīvi.
Gada kultūras mantojums – dziesmu ieraksts “Ontona Matvejāna mantojums - dziesmas dvēselei” (biedrība “Maziča”)
Projekta “Ontona Matvejāna mantojums - dziesmas dvēselei” realizācijas rezultātā skaņu ierakstu studijā tika ierakstītas piecas Ontona Matvejāna komponētās dziesmas, piedaloties Dricānu pagasta kultūras nama vokālajam ansamblim "Almus" un solistiem mākslinieciskā vadītāja Jāņa Veļičko vadībā. Projekta ietvaros dziesmai “Nu aizmežim” tapis arī videoklips Īdeņas purva ainavā, godinot dzejnieku Romonu Spaitānu, kurš šogad svinētu savu simto dzimšanas dienu.
Gada latgaliskā identitāte - psalmu dziedāšanas tradīcija Dekšāres pagastā
Psalmu dziedājumi ir nozīmīga latgaliskās identitātes izpausme. Tā ir garīgās kultūras tradīcija, kas ir dzīva un joprojām tiek praktizēta arī Dekšāres pagastā. 2025. gadā šo notikumu organizēja Dekšāres pagasta iedzīvotāju padome kopā ar pagasta aktīvistiem no dažādiem ciemiem, pulcējot vietējos iedzīvotājus kopīgā lūgšanā. Šī iniciatīva stiprina latgalisko identitāti, kopienas saliedētību un nemateriālā kultūras mantojuma redzamību mūsdienu publiskajā telpā.
Gada cilvēks/komanda kultūrā – Lūznavas muižas komanda
2025. gadā atjaunotajai Lūznavas muižai apritēja desmit aktīvās darbības gadi. Pateicoties komandas saliedētajam darbam, muiža ir kļuvusi par aktīvu kultūras mantojuma vietu, kas apvieno tradicionālās un laikmetīgās mākslas pasākumus, literārās sarunas, kamerkoncertus, festivālus, kā arī starptautiskus projektus. Lūznavas muižas plašajā apbalvojumu sarakstā ir arī valsts mēroga apbalvojums «KULTŪRVIETA 2020». Lūznavas muižas komandā no atjaunošanas pirmsākumiem darbojas nemainīgā sastāvā un ciešā sadarbībā.
Gada notikums kultūrā - Jāņa Pujāta simtgadei veltītie pasākumi (TLMS "Rēzeknes apriņķa pūdnīki", Tradicionalūs Zineibu tureitoju bīdreiba "Pūdnīku skūla", Latgales Kultūrvēstures muzejs)
Atzīmējot 45 gadus kopš aizsāktas Latgales podnieku dienu tradīcijas, svētku cikls tika veltīts izcilajam mākslas zinātniekam un Latgales keramikas atdzimšanas veicinātājam Jānim Pujātam, godinot viņa simtgadi. Visa gada garumā notikumi kļuva par pateicības apliecinājumu cilvēkam, kuru pelnīti dēvē par Latgales keramikas tēvu. Pasākumu sarakstā bija izstādes, lekcijas, sarunu vakars, cepļa kurināšana, darbnīcas un citi notikumi. Pasākumi notika arī iniciatīvas “Satiec savu meistaru!” ietvaros, atverot darbnīcu durvis Rēzeknes novadā, Krāslavā un Daugavpilī. Notikumi gada griezumā apliecināja, ka Jāņa Pujāta iedibinātās vērtības joprojām ir dzīvas – mālā, cilvēkos un kopienā.

Ceremonijas māksliniecisko programmu veidoja daudzveidīgi un izteiksmīgi priekšnesumi, kas atspoguļoja kultūras nozares radošo spēku un plašo spektru. Par muzikālo un skaņu noskaņu rūpējās mūziķis un skaņu rīku meistars Aleksandrs Maijers, kameransamblis “Delicia”, dejotāja Vanda Gibovska un tekstu autore Zaiga Lāce. Īpašu akcentu vakaram piešķīra eksperimentālās mūzikas projekta “VAAKS / VAKUUMS” performance un elektroniskās folka mūzikas duets “ZeMe”, ko veido kokles virtuoze Laima Jansone un elektroniskās mūzikas producents un turnteiblists DJ Monsta (Uldis Cīrulis).

“Gada balva kultūrā” kļuvusi par nozīmīgu tradīciju Rēzeknes novadā, nodrošinot konkursa ilgtspēju un pēctecību. Tā ne tikai godina paveikto, bet arī iedvesmo turpmākām iniciatīvām, stiprina kultūras nozares redzamību un veido piederības sajūtu novadam. Pasākums vēlreiz apliecināja, ka kultūra Rēzeknes novadā ir dzīva, daudzveidīga un balstīta cilvēku radošumā, entuziasmā un kopdarbā.

Sagatavoja Daiga Miščenko, Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja