Programmas “Latvijas skolas soma” aktivitātes Gaigalavas pamatskolā 2023./2024. m.g. 1. semestrī
Skolēniem programmas ,,Latvijas skolas soma” ietvaros ir nodrošināta iespēja regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, pieredzot vismaz vienu kultūras un mākslas norisi katrā mācību semestrī.
29. septembrī Gaigalavas pamatskolas 3.-9. klašu skolēni devās uz Alūksni. Alūksnes novada muzejā, kurš darbojas Alūksnes pilī, skolēni guva priekšstatu par Alūksnes pilsētas un apkārtējās teritorijas kultūrvēsturisko mantojumu, kas sniedz daudzveidīgu kultūras un mākslas piedāvājumu. Programmas laikā skolēnus iesaistīja muzeja aktīvā ekspozīciju un izstāžu izpētē, rosinot izpratni par Alūksnes novada kultūrvēsturisko mantojumu. Skolēni iejutās detektīva lomā un risināja dažāda veida uzdevumus, attīstot klausīšanās, skatīšanās, lasīšanas, informācijas meklēšanās un orientēšanās telpā prasmes. Nodarbības sākumā skolēni noskaidroja, kādā ēkā atrodas Alūksnes novada muzejs, kas ir muzejs, kādi ir muzeja darbības virzieni, kas jāievēro, apmeklējot muzeju, tā ekspozīcijas un izstādes. Pēc pārrunām tika izsniegta “Muzeja detektīva” burtnīca (darba lapas), kurā bija dažāda veida uzdevumi, kuri jāveic, iejūtoties muzeja detektīva lomā, patstāvīgi iepazīstot muzeja ekspozīciju un izstāžu zālēs eksponētos krājuma priekšmetus un informāciju par tiem. Meklējot atbildes uz dotajiem jautājumiem, skolēni mācījās orientēties muzeja telpās, nolasīt izstāžu un ekspozīciju anotācijas, atrast nepieciešamo informāciju, būt vērīgiem, attapīgiem un apgūst uzvedības noteikumus muzejā. Noslēgumā notika kopīga iegūto zināšanu pārbaude, pārrunājot veiktos uzdevumus.
Apmeklējot multimediālo ekspozīciju “Alūksnes Bānīša stacija”, skolēni devās virtuālā un mūsdienīgā ceļojumā un atklāja Bānīša stāstu - dzelzceļa vēstures faktus, dzirdēja unikālus 10 staciju stāstus un ieraudzīja, kam Bānītis bijis draugs, palīgs, darba vieta un iedvesmas avots. Skolēniem izglītojošajās nodarbībās tika piedāvāti interaktīvi matemātikas uzdevumi, vērīguma treniņi, erudīcijas testi, aizraujošs ceļojumos grāmatu pasaulē, skolēni iejustās mašīnista lomā, iepazinās ar vēsturiskajiem dzelzceļa priekšmetiem. 2022. gadā Alūksnes Bānīša stacija iekļauta Eiropas 60 labāko, interesantāko muzeju- Eiropas Muzeju gada balvas nominantu sarakstā.
Nodarbībā “Atrodi ceļu uz Alūksni” skolēni piedalījās interaktīvā ekspozīcijā, kurā izpētīja daudzveidīgos tikai dzelzceļam raksturīgos priekšmetus, iepazinās ar vietējo cilvēku stāstiem par vilciena kā nozīmīga pārvietošanās līdzekļa nozīmi viņu personīgajā dzīvē un vietas izaugsmē, izzināja Gulbenes–Alūksnes dzelzceļa nozīmi Eiropas dzelzceļa tīkla kontekstā.
Nodarbībā “Kļūsti par Alūksnes Bānīša stacijas ekspertu” skolēni iepazinās ar ekspozīciju un noskaidroja ekspozīcijas ēkas kādreizējās funkcijas, kā arī bagāžas šķūņa nozīmi stacijas darbības nodrošināšanā. Skolēni paši veica dažādu ar vilcienu pārvadājamo preču sašķirošanu un to piegādi stacijās pēc konkrētām norādēm un pašu sastādīta maršruta, izmantojot ekspozīcijā pieejamo informāciju. Izmantojot erudīcijas uzdevumus, skolēni izzināja katru pieturas punktu dzelzceļa līnijā un noskaidroja katra īpašo stāstu un nozīmi vietējiem iedzīvotājiem.
Pēc izglītojošajām nodarbībām Alūksnē skolēni apskatīja Alūksnes Livonijas Ordeņa pilsdrupas, uzkāpa Tempļakalna parka skatu tornī un vizinājās ar kuģīti “Marienburg” pa Alūksnes ezeru. Mājupceļā apskatīja Stāmerienas pili.
6. oktobrī 1.-2. klašu skolēni piedalījās Vides izpētes programmā "Pa grāfa Borha piedzīvojumu takām Varakļānos". Muzejpedagoģiskā programma bija izzinošs, piedzīvojumiem bagāts ceļojums ar skrejriteņiem, kura laikā skolēni tiek iepazīstināti ar Varakļānu pilsētas kultūrmantojuma vietām un to nozīmi mūsdienās. Skolēni apmeklēja Varakļānu Novada muzeju, kas popularizē Varakļānu novada kultūras mantojumu un iepazīstina ar grāfa M. Borha un citu ievērojamu personību lomu novada vēsturē. Muzejs atrodas Varakļānu muižas pilī, kas ir viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā, ko Varakļānu muižas īpašniekam, Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham, projektējis un cēlis itāļu arhitekts. Vides izpētes programma sākās ar pils ekspozīcijas apskati un lekciju par pils un Varakļānu pilsētas vēsturi. Nodarbības laikā skolēni tika iepazīstināti ar Varakļānu pils telpām, tajās apskatāmajiem objektiem, lietām, cilvēkiem, pils vēsturi gadsimtu griezumā. Iepazīstot Varakļānu muižas pili skolēni aplūkoja attēlus, klausījās interesantus stāstus, faktus par Grāfa Borha ģimeni. Aplūkojot, Varakļānu muižas pili, bērni iepazinās ar seno laiku priekšmetiem. Kāds zināja priekšmetu pielietojumu, kāds nezināja un uzdodot jautājumus, klausoties saņēma izskaidrojumu par priekšmetu. Lielā zābaka un meitenes spokainais stāsts bērnus ieinteresēja. Pēc tam skolēni ar skrejriteņiem devās uz Varakļānu pilsētas centru un apskatīja Grāfa Borha dzimtas kapeņu kapelu, iepazina saules pulksteni, to aplūkojot, centās noteikt laiku. Tā bija iespēja pārbaudīt savu prasmi braukšanā, izturībā, vērošanā, sadarbībā. Atgriežoties Varakļānu pilī, skolēni izmēģināja loka šaušanu un virvju trasi pār Kažavas upīti. Skolēnu iespaidi pēc nodarbības: ļoti patika pils vēsture; varēja apskatīt daudz dažādu senu lietu un telpu; staigājot pa pils pagrabiem, radās noslēpumainas sajūtas; īpaši aizraujoši bija pārvietoties ar skrejriteni pa pilsētas ietvēm.
11. oktobrī 1.-9. klašu skolēni devās uz Daugavpils teātri, lai noskatītos teātra izrādi “Spreideits”, kura ir paredzēta gan tiem, kuriem latgaliešu valoda ir dzimtā, gan tiem, kuriem kārojas to labāk iepazīt, jo Sprīdīša laimes meklējumi ir labi zināmi gan lielajiem, gan mazajiem, savukārt jaunais skanējums ietērpj tos latgaliešiem raksturīgā sirds siltumā un dzīvespriekā! Nekur nav tik labi kā mājās.
Daugavpils teātra izrādes „Sprīdītis” apmeklējums ir ļoti piemērots pasākums jaunāko klašu skolēniem. Tā kā A.Brigaderes lugu „Sprīdītis” apgūst 5. klasē, 1.-5. klašu skolēniem izrāde galvenokārt pilda izzinošo funkciju: skolēni, lai arī diezgan saīsinātā veidā, tomēr apgūst lugas sižetu, iepazīst tās tēlus. Viens no iespaidīgākajiem bija Sīkstuļa tēls. Tiem, kas zina lugas un mākslas filmas sižetu, izrāde pilda savu mākslas estētisko funkciju. Skaisti noformēta skatuve, gaismas efekti, horeogrāfija, tērpi attīsta estētisko gaumi, radina vērtēt un salīdzināt. Arī Artūra Uškāna mūzika rada vēlamo noskaņu. „Sprīdītis” uz skatuves dzīvo jau gandrīz 120 gadus, ikreiz ir prieks vērot, ko jaunu režisors īstenos, iestudējot tik populāru darbu. Un šoreiz var uzsvērt pozitīvās pārmaiņas: tā ir bērnu auditorijai emocionāli piesātināta luga; stilizēti tēli (Sīkstulis un viņa kalpone, galma dāmas, Pamāte, manuprāt, ir citādi nekā ierasts); izrāde sniedz estētisku baudījumu (scenogrāfija šķietami vienkārša, taču daudzi bērni uzsvēra tieši to, ka mežs izskatījās ļoti dabiski); vairo sava novada patriotisma jūtas, jo izrāde ir latgaliski, tā pastiprina piederību savam novadam. Pēc izrādes noskatīšanās skolēni savās pārdomās dalījās literatūras mācību stundās:
Robertam ļoti patika izrādes horeogrāfija un scenogrāfija. Viņš raksta: „Visvairāk izrādē man patika dejas un skatuves noformējums. Koki izskatījās tik īsti! Un cik liela bija zāle!”
Ievu sajūsmināja specefekti. Viņa raksta: „Manuprāt, specefekti bija ideāli. Vienkārši brīnumaini! Izrāde bija kolosāla.”
Visplašāk braucienu un tā laikā gūtās zināšanas un izjūtas savā atgriezeniskajā saitē apraksta Renards: „Mēs iegājām teātrī. Uzreiz nokļuvām plašā, pasakainā telpā. Vispirms mēs nodevām garderobē virsdrēbes un izstaigājām plašo U veida koridoru. Kad mums atļāva ieiet zālē, elpa aizrāvās no plašuma un krāšņuma. Drīz sākās izrāde. Jau pirmās ainas bija interesantas, mēs vērojām Sprīdīša strīdus ar pamāti un sapratām, kāpēc viņš sadusmojās un gāja pasaulē laimi meklēt. Man ļoti patika Vējamāte. Žēl, ka Sprīdītis nevarēja aizturēt visus vējus, taču viņš tāpat dabūja dāvanu – Vējamāte par labu darbu un centību iedeva viņam stabuli. Tā noderēja, kad Sprīdītis glāba bērnus no milža. Mežamāte uzdāvināja Sprīdītim sprunguli. Sākumā man likās, ka tas ir parasts koka gabals, bet vēlāk es sapratu, ka tas ir maģisks. Kad Sprīdītis ieradās kādā mājā pārnakšņot, viņam bija jāsargā durvis. Sprīdītis ielaida kādu vecu vecīti, un mājas saimniekam tas nepatika. Viņš lika Sprīdītim izpildīt 3 smagus uzdevumus, lai vecītis varētu palikt. Sprīdītim šajā mājā palīdzēja sprungulis. Vecītis Sprīdītim uzdāvināja gredzenu. Vēlāk Sprīdītis nonāca pilī un pieveica velnu. Viņam par to vajadzēja dabūt pusi no karaļvalsts un princesi Zeltīti. Taču Sprīdītis izvēlējās nonākt atpakaļ mājās. Izrāde bija burvīga. Man ļoti patika.”
Evelīnu sajūsmināja specefekti: „Kad Sprīdītis gāja pie Vējamātes, visapkārt bija dūmi, jāņtārpiņi spīguļoja. Ļoti skaļi un īpaši ieradās velns, visu apspīdēja sarkana prožektoru gaisma. Un Mežamāte! Viņa bija tik skaista! To visu panāca ar specefektiem. Aktieri bija tik talantīgi! Viņi gāja cauri zālei, kur sēdējām mēs, tas lika mums sajusties kā daļai no teātra. Šodien es piedzīvoju daudzus neaizmirstamus mirkļus.”
12. decembrī 1.-9. klašu skolēni Latgales vēstniecībā GORS piedalījās Kino stundā ar GORU, vērojot piedzīvojumu filmu “Ēriks Akmenssirds”. Klašu audzinātāji sarunās pēc filmas noskatīšanās ar skolēniem pārrunāja par fantāzijas žanra likumībām, attiecībām ar reālo pasauli un kā sākas jaunas pasakas. Katram no mums jābūt gatavam fantazēt, risināt tālāk stāstu, par pirātiem, piedzīvojumiem un spoku mājām, gan par būtisko – draudzību, vientulību. Filma apliecina, ka mazā puisīša sirds nav akmens un draudzība, atbalsts ir svarīga.
Paldies programmai “Latvijas skolas soma” par lielisko iespēju skolēniem bez maksas apmeklēt daudzveidīgus pasākumus! Programma “Latvijas skolas soma” ir nozīmīga sasaiste ar mācību procesu, iespēja skolēniem iegūt jaunas zināšanas, paplašināt savu redzesloku. Skolēni ar nepacietību gaida nākošā mācību semestra programmas aktivitātes.
Direktores vietniece izglītības jomā Ineta Kruste
