Studenti Rēzeknes novadu vēlas radīt par vienu no pasaulē attīstītākajiem novadiem
Konkurss “Radām Novadam” tika uzsākts 2013. gada 17. decembrī, un tā ietvaros talantīgākie un ambiciozākie Latvijas augstskolu studenti sacenšas savā starpā, izstrādājot un īstenojot dažādus biznesa projektus Latvijas novados līdz 2016. gada jūnijam. Konkursā piedalās 18 studentu komandas no 10 Latvijas augstskolām, pārstāvot 18 Latvijas novadus, un viens no šiem novadiem ir Rēzekne. To pārstāv desmit studenti no Rēzeknes Augstskolas, kuri ir apvienojušies vienā komandā „KomandRA”, kas sastāv no pieredzējušiem un atbildīgiem inženieriem, gudriem un zinošiem ekonomistiem un radošiem filologiem humanitārajās zinātnēs. Viņi ir gatavi cīnīties par reģiona labklājību un uzvarēt konkursā. Lai noskaidrotu ko vairāk par pašu komandu, tās mērķiem novada attīstībā un motivāciju uzvarai, piedāvājam sarunu ar komandas kapteini Rolandu Keišu.
Kas jūs pamudināja piedalīties konkursā „Radām Novadam“?
Kas gan var pamudināt cilvēkus piedalīties konkursā? Tā ir vēlme pašrealizēties un parādīt citiem, kas tu esi un ko tu spēj. Nepietiek iestāties augstskolā un visiem teikt, ka tu esi kaut ko sasniedzis. Ir nepieciešams reāls pierādījums, ka tavas zināšanas ir tā vērtas. Piemēram, visi zinām tādas situācijas, kad cilvēki pabeidz augstskolu un beigās tā arī neko īsti savā nozarē nesasniedz, vai pat nemēģina. Mēs droši varam teikt, ka „KomandRA” dalībnieki tādi nevēlas būt. Mēs vēlamies jau studiju laikā uzsākt savu uzņēmējdarbību, kas, mūsuprāt, šī projekta ietvaros ir ļoti reāli, un mums noteikti izdosies.
Kādi ir jūsu mērķi konkursā un ko vēlaties dot jūsu pārstāvētajam novadam?
Mūsu vīzija ir izveidot Rēzeknes novadu par progresīvu un vienu no Latvijā un, nebaidāmies tā teikt, arī visā pasaulē, attīstītākajiem novadiem! Tas nav vienkāršs biznesa projekts, ko komanda ir paredzējusi, bet gan vesels darbību kopums visa Latgales reģiona mērogā. Protams, ka sāksim ar Rēzeknes novadu, kas ļaus to padarīt par modernu vietu, kur ne tikai aizbraucēji vēlēsies atgriezties, bet arī citi centīsies dabūt daļiņu no tā visa jaunā un neredzētā.
Izklausās ieintriģējoši! Vai esat jau izdomājuši, kādā nozarē vēlaties veidot attīstību Rēzeknes novadam?
Mūsu prioritārās nozares, vismaz plānošanas pirmajā posmā, būs informācijas tehnoloģijas un tūrisms.
Kāpēc tieši šīs nozares?
Mūsuprāt, tas nemaz nav jājautā, jo IT ir nākotnes nozare, un Rēzeknes Augstskola par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi tieši Inženierzinātnes, to apliecinot ar jaunās Inženieru Fakultātes celtniecību. Bet tas jau ir tikai sākums, jo mūsdienīga novada tēla izveidei ir jāiegulda līdzekļi visās nozarēs, kaut vai vides apsaimniekošanā, jo bez skaistas vides nevar piesaistīt tūristus.
Vai arī augstskola jūs kaut kā motivē un atbalsta dalībai šajā konkursā?
Protams, augstskola ir mūsu kontaktpunkts. Mēs varam tur jebkurā brīdī kā komanda tikties un mums nekad neatsaka palīdzību, protams, savu iespēju robežās. Piemēram, mēs meklējām vietu, kur varētu izvietot savas ofisa telpas, jeb vietu, kur reģistrēt uzņēmumu. Mūsu plānos sākumā bija Biznesa inkubators, bet tur bija neskaidrības par tā darbībām nākotnes skatījumā (sakarā ar LIAA projektēšanas gada beigām), tāpēc jautājām Inženieru fakultātes dekānei, vai nav iespējams iegūt telpas jaunajās Inženieru fakultātes telpās (cerams, ka drīz tiks pabeigti visi darbi tās celtniecībā), un mums neteica nē. Mums pat piedāvāja dažādus variantus, šobrīd gaidām juridisku apstiprinājumu un to brīdi, kad reāli tur varēsim arī ievākties. Augstskola varētu mums sniegt arī grāmatvežu un cita veida pakalpojumus.
Prieks dzirdēt, ka augstskola ir tik atbalstoša! Ar kādām grūtībām vai neparedzētām lietām jums jau ir nācies saskarties konkursa sākuma posmā?
Pats grūtākais, protams, ka ir saprast, ko darīsim un kā darīsim. Pirmajā plānošanas posmā viss šķita tik vienkārši un pārskatāmi, ka gluži tūlīt varam sākt strādāt, bet, kad iegājām dziļāk plānošanas pamatos, apjēdzām, ka varbūt nemaz tik viegli tas nebūs. Tas ir, mēs sākam veikt savas idejas īstenošanai finanšu aprēķinus, domāt par mērķauditoriju, produkta apzināšanu un konkurentu izpēti, kas rada divējādas sajūtas. Tas ir vienīgais tāds apgrūtinājums, ar ko esam sastapušies.
Un kā ir ar pozitīvajām sajūtām? Kas jums jau ir sagādājis patīkamus pārsteigumus?
Pozitīvas sajūtas būtu skaļi teikts. Šobrīd mēs esam priecīgi, ka esam tajā visā iekšā un varēsim cīnīties par naudas balvām, jo tas ir mūsu mērķis - iegūt finanšu līdzekļus, kas palīdzētu attīstīt pašu uzņēmējdarbību. Tāpēc, mūsuprāt, pozitīvās sajūtas ir tieši tāpēc, ka mūs apstiprināja. Būsim priecīgi tad, kad būsim tikuši galā ar rīcības plānu un varēsim to nosūtīt izskatīšanai, jo tas nozīmēs, ka pirmo smago darbu esam izdarījuši, un šīs sajūtas līdzināsies tam, it kā būtu nosūtījuši diplomdarbu, kuru visu nakti būtu veidojuši.
Pastāsti, kādas ir jūsu komandas stiprās puses dalībai šajā konkursā?
Grūti pateikt! Esam jauni! Esam radoši! Esam strādīgi! Varbūt esam īpaši motivēti? Bet tāda varētu būt atbilde gandrīz katrai komandai, tāpēc tieši mūsu stiprās puses formulēt nav viegli. Visi esam studenti un visi esam tajā spējīgākajā vecumā, mēs visi esam vienādi konkurenti. Brīžiem būtu jāatzīst, ka esam pat sliktākās pozīcijās, nekā pārējie, jo tālāk esi no Rīgas, jo grūtāk ir uzvarēt. Te nav tās lielpilsētas kņadas, tās izpratnes, ka viss tev ir apkārt un ka visas iespējas tev ir apkārt. Vienīgā šobrīd izteiktā stiprā puse ir vēlme pierādīt, ka arī reģionālas augstskolas var gūt uzvaras.
Kā jums ir ar kompromisiem? Vai spējat tos rast un nonākt pie kopsaucēja, vienota viedokļa?
Komanda jau nevar pastāvēt bez jēdziena "kompromiss", kaut gan jebkura lēmuma gala rezultāts ir vienas vai vairāku personu viedokļa uzvara. Jo, lai kā arī skatāmies, komanda balstās uz līderiem, bet mēs varam uzreiz piebilst, ka lielus kompromisus šobrīd nav bijis nepieciešams meklēt, jo pārsvarā mūs vada viens mērķis -- attīstīt savu reģionu. Jā, mums ir diskusijas par to, kas būtu labāk komandai, bet nepārvaramu domstarpību nav bijis. Cenšamies meklēt to zelta vidusceļu. Apbrīnojami, bet mēs virzāmies jau no paša sākuma kā labs mehānisms, tikai ar nelielu problēmu tajā motora jaudā.
Kas ir tas, kas jūs motivē sasniegt labākus rezultātus?
Uz šo atbildēsim īsi. Katram ir savi motīvi, katram ir savas vēlmes, katrs grib kaut ko citu. Komandas motivācija ir realizēt katra ieceres un vēlmes.
Jūsu komanda konkursa mājas lapā atklāti sevi piesaka, ka esat gatavi cīnīties par reģiona labklājību un uzvarēt. Kādai, jūsuprāt, ir jābūt komandai, lai uzvarētu šajā konkursā?
Ideālā variantā komandai jābūt jau ar uzņēmējdarbības pieredzi, tajā jābūt cilvēkiem, kuri visi rīkojas viena mērķa labā, kuri ir apvienojušies nevis savu interešu dēļ, bet gan idejas dēļ. Ideāla komanda, protams, nepastāv, bet citādi -- galvenais laikam ir domāt par peļņu. Protams, varam runāt, cik svarīgi ir visi morālie aspekti un labums cilvēcei, bet jābūt atklātiem - jo komandai vairāk interesē naudas iegūšana un savas labklājības celšana, jo vieglāk tai ir cīnīties. Konkursa mērķis ir attīstīt reģionu, bet tu vari nodarboties ar labdarību un to attīstīt, bet tajā pašā laikā to var darīt arī uzlabojot savu finansiālo stāvokli. Kurš variants vairāk apmierinās personu, tas vairāk dos motivāciju strādāt. Pasaule balstās uz naudu, un tas ir jāpatur prātā. Protams, pirmajā gadā, kad ir gatavs tikai biznesa modelis un rīcības plāns, komandu var vērtēt pēc tās cēlajiem mērķiem, bet tas nostrādās tikai pirmajā gadā. Pēc tam un finālā uzvarēs tas, kurš gūs lielāko peļņu.
Interviju sagatavoja projekta „Radām Novadam” sabiedrisko attiecību konsultante Sigita Cepleviča
