Tautas tradīciju saglabāšana Rēzeknes novada Rikavas pagastā

Kopš šī gada septembra biedrība „Rika” ir sākusi realizēt projektu „Tautas tērps kā materiālās kultūras sastāvdaļa etnogrāfiskā ansambļa „Rikava” darbībā”. Projekts tiek realizēts ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu, izmantojot LEADER pieejas principu un ieviešot biedrības „Rēzeknes rajona kopienu partnerība” attīstības stratēģiju.

Projekta kopējais budžets ir 4737 lati, no kuriem 90% ir ELFLA un Latvijas valsts finansējums, bet 10% - Rikavas pagasta pārvaldes līdzfinansējums.

Biedrība „Rika” aktīvi iesaistās dažādu pasākumu organizēšanā, lai veicinātu kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Tieši tāds mērķis ir arī uzsāktajam projektam, kura rezultātā Rēzeknes novada etnogrāfiskā ansambļa „Rikava” dalībniekiem tiks izgatavota jauna tautas tērpu kolekcija.

Tautas tradīcijas un tautas tērps mūsdienās ir viens no nacionālās identitātes simboliem, kas vieno paaudzes, un to lieliski apliecina arī etnogrāfiskā ansambļa „Rikava” dalībnieki. Ansamblī jau 55 gadus darbojas dažādu paaudžu pārstāvji – sākot no 4-gadīga bērna līdz sirmgalvim cienījamos gados. Rikavieši vispirms vāc informāciju un pēta Latgales tautas tradīcijas, lai pēc tam tās izspēlētu atraktīvos un patiesos stāstos - etnogrāfiskos uzvedumos, piemēram, „Senōs kōzys Latgolā”, „Aizdzereibys”, „Krystobys”, „Večerinka”, „Rudzu tolka” u.c. Ne velti tautas tradīciju kopēju vidū rikaviešus dēvē par folkloras teātri, jo viņi parāda gan latgaliešu nemateriālās (dziesmas, dejas, rotaļas, stāsti, sadzīves un darba ritms), gan materiālās (apģērbs, apavi, sadzīves priekšmeti un darba rīki) kultūras vērtības.

Etnogrāfiskā uzveduma svarīga sastāvdaļa ir kolektīva vizuālais tēls, bet ansambļa „Rikava” tērpi nebija atjaunoti jau 30 gadus, lai gan vienmēr tika uzturēti kārtībā, tomēr daudzreiz situāciju „izglāba” rikaviešu radošā pieeja un amatnieku prasmes – nepieciešamos tērpus vai nu darināja paši vai pāršuva, meklēja savās mājas garderobēs, vai arī iegādājās lietoto apģērbu veikalos. Projekta ietvaros beidzot ir iespēja nolietotos kolektīva tautas tērpus, kas vairs neatbilst izpratnei par tautas tērpa valkāšanas kultūru, nomainīt pret gluži jauniem, pirmo reizi veidojot vienotu tērpu ansambli visam kolektīvam un ņemot vērā gan paaudžu atšķirības, gan uzvedumu tematiku.

Etnogrāfisko rakstus un tērpu piegriezumus kolektīva „Rikava” dalībnieki jau ir izpētījuši, šobrīd notiek aktīva sadarbība ar tautastērpu un apavu izgatavotājiem - SIA „Ludzas amatnieku centrs” un SIA „Kristāla kurpīte”. Projekta noslēgumā etnogrāfiskais ansamblis „Rikava” godam varēs pārstāvēt savu pagastu un novadu jaunajos tautas tērpos gan vietējos, gan republikas un starptautiskajos kultūras pasākumos. Rikavieši ir iecerējuši jauno tērpu demonstrēšanu un nodarbības bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem par tautas tērpu darināšanas un valkāšanas tradīcijām ne vien Rikavas pagastā, bet sadarbībā ar Latgales Kultūrvēstures muzeju arī Rēzeknē.

Etnogrāfiskā ansambļa „Rikava” lielisko tautas tradīciju sniegumu rēzeknieši atsaucīgi novērtēja jau pagājušā gada decembrī Latgales Kultūrvēstures muzeja rīkotajā Ģimenes sestdienā, ieklausoties „Rudiņa vokora” sarunās. Tāpat rikaviešu sniegumu ar sajūsmu atzina arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas muzeju darbinieki, kuri šovasar Starptautiskās Baltijas Muzeoloģijas skolas ietvaros „izdzīvoja” latgaliešu pirtī iešanu uzvedumā „Sastdiņis vokors”. Ja vēlaties redzēt, dzirdēt un izdzīvot kādu no uzvedumiem, aiciniet, un rikavieši noteikti atsauksies.

Aija Dundure,
biedrības „Rika” valdes locekle un ansambļa vadītāja