Ismeru vecticībnieku draudzes dievnams

Ismeru vecticībnieku draudzes dievnama celtniecība Ismeru ezera krastā uzsākta 1912. gadā pēc Vitebskā apstiprināta Nikolaja Sergejeva,  tai laikā Režicas (Rēzeknes) pilsētas mērnieka,  projekta. Pēc šī projekta, vietējie iedzīvotāji ziedojot naudu, kokmateriālus, piepērkot citus darbam nepieciešamos materiālus, uzbūvē dievnamu divu gadu laikā.

Namam ir trīs spārni: ziemeļu, dienvidu un rietumu. Katrā no spārniem durvis ir rotātas ar krustiem. Sienas rotā četri ovāli logi katrā pusē, divi rietumu pusē. Tie izrotāti ar trīsstūrveidīgiem uzliktnīšiem, kas ir bez liekiem rotājumiem. Zem liela kupola atrodas zvanu tornis, ar masīvu metāla krustu galā. 2002.gadā notika nama ārpuses remontdarbi. (Mitrins, 2001)

Pirmais Ismeru lūgšanu nams celts 1862. gadā, bet jau  1887. gadā tas tika slēgts. 1911. gadā tika apstiprināts pašreiz esošā lūgšanu nama projekts, kuru izstrādāja Rēzeknes mērnieks Nikolajs Sergejevs. Lūgšanu nams tika uzcelts apmēram turpat, kur bija vecā ēka, 1913.–1914. gadā. Lūgšanu namu iesvētīja par godu Dievmātes patvērumam un Sv. Nikolajam. Dievnamu cēla par saziedotiem līdzekļiem, tika ziedotas arī ikonas. Dievkalpojumi jaunajā dievnama ēkā sākās 1914. gadā.

Dievnams ir taisnstūra plānojuma ēka, kas ietver lūgšanu telpu un priekštelpu ar abos sānos simetriski izvietotām palīgtelpām.  Lūgšanu namam ir divi torņi. Poligonāls zvanu tornis paceļas virs jumta kores ēkas ieejas daļā, un tā trīspakāpju apjomu noslēdz kupolveidīgs pārsegums ar krustu. 20.gs. pirmajā trešdaļā dievnamam bija četri zvani, no kuriem trīs vēlāk tika noņemti. Šobrīd palicis tikai viens zvans, kas tapis Maskavā, P. Finažidska fabrikā, un to dāvinājuši brāļi Ivans un Pjotrs Petrovi. Ismeru dievnama ēkas austrumu galā izvietots neliels poligonāls tornītis ar kupolveidīgu pārsegumu un krustu.

Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir salīdzinoši bagātīgi dekorēts: logu aplodas augšdaļā noslēdzas ar trīsstūra formas sandrikiem, kas papildināti ar kokā grieztu dentikulu rindu. Ieejas daļas frontons sadalīts trīs daļās ar dekoratīviem, aplikatīviem dēļu rāmjiem. Ieejas frontonā zem dzegas piestiprināta ažūru siluetzāģējumu josla, kas Rēzeknes rajona vecticībnieku dievnamu arhitektūrā reti sastopama.

Nelielajam ikonostasam kreisajā malā ir divas ikonu rindas. Centrā vienā rindā bijušas izkārtotas četras liela izmēra ikonas, kas gleznotas 20.gs. sākumā (ap 1912. g.). Trīs no tām tika nozagtas 2008. gadā, viena – 2009. gadā (dažas ikonas tika atrastas 2011. gadā Igaunijā). Šīs Latgalē tapušās ikonas ar netradicionālo ikonogrāfisko risinājumu ir 20.gs. sākuma Latgales vecticībnieku ikonu glezniecības oriģināli paraugi, kam raksturīgs formu vispārinājums un gleznieciskās valodas sausums. Šāds liela izmēra ikonu vienlaicīgi veidots ansamblis Latgales vecticībnieku dievnamos uzskatāms par retumu.

Ismeru vecticībnieku draudzes dievnama celtniecība tika uzsākta Ismeru ezera krastā 1912.gadā pēc Vitebskā apstiprināta plāna. Cilvēki, ziedojot naudu, kokmateriālus, piepērkot citus darba materiālus, paši pēc projekta uzbūvēja dievnamu divu gadu laikā. 1914.gadā dievnamā jau notika aizlūgumi, izvadīti aizgājēji un kristīti bērni. Pati Ismeru draudze pastāv jau no 1861.gada.
Namam ir trīs spārni: ziemeļu, dienvidu un rietumu. Katrā no spārniem durvis ir rotātas ar krustiem. Sienas rotā četri ovāli logi katrā pusē, divi rietumu pusē. Tie izrotāti ar trīsstūrveidīgiem uzliktnīšiem, kas ir bez liekiem rotājumiem. Zem liela kupola atrodas zvanu tornis, ar masīvu metāla krustu galā. 2002.gadā notika nama ārpuses remontdarbi. (Mitrins, 2001)