Jūsu Tīmekļa pārlūks nespēj pilnvērtīgi attēlot šo lapu, jo šī lapa ir būvēta balstoties uz moderniem Tīmekļa standartiem. Lai apskatītu šo lapu, aicinām Jūs izvēlēties kādu no modernajiem Tīmekļa pārlūkiem, kas pieejami zemāk.
Bezmaksas pārlūkprogrammas - visas pārlūkprogrammas nodrošina vienādas pamatfunkcijas un ir viegli lietojamas. Izvēlieties, kuru pārlūkprogrammu vēlaties lejupielādēt:
Ančupānu memoriāls nacistiskā terora upuru piemiņai atklāts 1973. gadā. Tā arhitekts ir Alfons Kišķis, centrālās skulptūras "Ābele" autore - tēlniece Rasa Kalniņa - Grīnberga. Vācu okupācijas laikā Otrajā Pasaules karā Ančupānu kalnos tika nogalināti apmēram 2000 cilvēki, tai skaitā ebreji. Ebreju nogalināšanas akcijas Ančupānu kalnos realizētas no 1941. g. augusta līdz novembrim. 1942. gada 4. janvārī šeit tika nogalināta arī daļa Audriņu ciema iedzīvotāju.
Memoriāls ir emocionāli spēcīgs. Ieslēpts starp koku audzēm, tas pārsteidz ar majestātiskumu un varenību. “Viņi mira, lai dzīvotu tu” – melnas krāsas burti jau pa gabalu uzrunā katru pretimnācēju, savukārt garais ceļš līdz tam un kāpnes un memoriāla otro stāvu sagatavo nākamajam pārdzīvojumam – “Mātes ābeles” piemineklim. Notikumi, kurus godinot pieminekļi tiek atklāti, ir dažādi un atšķirīgās ideoloģiskās krāsās krāsoti, taču nevar noliegt to māksliniecisko vērtību.
Tēlniece par pieminekli izteikusies: "Memoriālos vienmēr tiek parādīti vai nu mocekļi, vai protestētāji, vai apraudātāji. Mana “Ābele” stāv Ančupānu silā kā dzīvības apliecinātāja, kā koks, kas ar saknēm ņem sulas no mocekļu asiņu dzirdinātās zemes, bet zaru rokas stiepj pretim nākotnes saulei. Un pati daba – vides reljefs un augu valsts, ko neuzbāzīgi, gandrīz tikko jaušami organizējusi jutīga un saprātīga speciālista acs un roka, palīdz kāpināt manas “Ābeles” radīto emocionālo noskaņu."