Aicinām piedalīties invazīvo augu un dzīvnieku sugu uzskaitē
Invazīvām sugām ir postoša ietekme uz dabu, ekonomiku, dažreiz pat cilvēka veselību. Invazīva suga var būt jebkura veida dzīvs organisms – augs, dzīvnieks, sēne, baktērija.
Jēdzienu “invazīvs” parasti attiecina uz tām svešzemju sugām, kuras, nonākot jaunās dzīves vietās, var sākt strauji vairoties un agresīvi izplatīties, līdz ar to tiek nomāktas vietējās sugas apdraudēta ekosistēma.
Invazīvās sugas galvenokārt izplatās cilvēku apzinātas, bet biežāk neapzinātas darbības dēļ. Mūsdienās cilvēki spēj ļoti ātri apceļot pasauli, arī preces tiek transportētas no vienas pasaules malas uz citu. Kopā ar cilvēku un transportētajām precēm, no vienas vietas uz citu var pārceļot dažādas dzīvo organismu sugas, piemēram, kukaiņi var pārvietoties ar augu, augļu un dārzeņu sūtījumiem. Tomēr lielāko daļu no invazīvajām sugām cilvēki ir ieveduši paši, īsti nenojaušot, ka no ārzemju ceļojuma ievestais eksotiskais augs vai mājdzīvnieks laika gaitā varētu pielāgoties vietējiem apstākļiem, izkļūt savvaļā un sākt nekontrolēti izplatīties. Par invazīvām sugām var kļūt tīši vai nejauši brīvā dabā izkļuvuši dzīvnieki, piemēram: jenotsuns, sarkanausu bruņurupucis, Amerikas signālvēzis. Plaši izplatīts ciemiņš šobrīd ir kartupeļu lapgrauzis jeb tā sauktā „Kolorādo vabole”, kura atceļojusi no Amerikas. Savu “uzvaras gājienu” sācis Spānijas kailgliemezis.
Nenoliedzami, ka savu lomu spēlē arī klimata pārmaiņas. Vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu daudzuma un intensitātes izmaiņas ļauj dažām dzīvo organismu sugām pārvietoties uz jaunām teritorijām.
Ja ekosistēmā nokļūst jauna suga, tai var nebūt dabisko ienaidnieku vai kādu citu regulējošu faktoru, līdz ar to tā sāk strauji vairoties un pārņem plašu teritoriju. Vietējās savvaļas augu vai dzīvnieku sugas nespēj konkurēt ar strauji ienākušo svešzemnieku par barības resursiem un dzīves platībām, jo vietējām sugām nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai izveidotos aizsardzības mehānismi pret iebrucēju.
Invazīvo sugu ietekmē var notikt izmaiņas ekosistēmas barības tīklā, var tikt izmainīts sugu līdzsvars un ietekmēts ekosistēmu stāvoklis. Piemēram, puķu sprigane mitrās upju un ezeru piekrastēs veido lielas un blīvas audzes, kur vairums vietējo augu iznīkst. Ar laiku šādās vietās aktivizējas krastu noskalošanās procesi, jo vairs nav to augu, kuri ar savām saknēm stabilizēja krastus. Mežos izveidojušās puķu sprigaņu audzes pārmāc jaunos kokus un palēnina meža atjaunošanos. Tāpat daudziem zemju īpašniekiem ir zināms kādu postu var nodarīt Sosnovska latvānis vai Kanādas zeltgalvīte.
Lai varētu veikt invazīvo sugu apsekošanu, uzskaiti, līdz ar to arī esošās situācijas apzināšanu, Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā https://www.daba.gov.lv/ ir izveidota tīmekļvietne Invazīvo sugu pārvaldnieks, kur iedzīvotāji var gan iepazīties ar invazīvo augu un dzīvnieku sugu aprakstu un attēliem, gan izpētīt karti, kurā ir attēlotas konkrēto invazīvo sugu atradņu vietas Latvijas teritorijā. Iedzīvotāji tiek aicināti šajā pašā tīmekļvietnē aizpildīt tiešsaistes anketu, sniedzot informāciju (atrašanās vieta, novēroto īpatņu daudzums, var pievienot fotoattēlu, atzīmēt atrašanās vietu kartē) par novērotajām invazīvajām augu vai dzīvnieku sugām.
Aicinām arī Rēzeknes novada iedzīvotājus uzmanīgāk papētīt apkārt esošos augus un dzīvniekus, un sniegt savu ieguldījumu invazīvo sugu apzināšanā.
Informāciju sagatavoja Biruta Rupaine,
Rēzeknes novada pašvaldības Vecākā vides aizsardzības speciāliste
(tālr. 646 07195, biruta.rupaine@rezeknesnovads.lv).