Apkopojums par Rāznas ezera pētījumu un tā secinājumiem

2016. gadā pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma nodibinājums “Vides risinājumu institūts” Dr. Biol. Matīsa Žagara vadībā veica pētījumu Rāznas ezerā, lai, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, varētu izstrādāt vides problēmu risināšanas plānu Rāznas ezerā, Rāznas Nacionālajā parkā.
Pētījuma gaitā apkopoti un analizēti pieejamie vēsturiskie dati par Rāznas ezera eitrofikāciju, veikta kontrolzveja, pētītas zivis un ūdensaugi, ezera hidrobioloģija, vērtēti Rāznas ezera eitrofikācijas cēloņi un atjaunošanas potenciāls. Rezultātā ir izstrādātas zinātniski pamatotas rekomendācijas novēroto ekoloģisko problēmu ierobežošanai un ūdenstilpes vides kvalitātes uzlabošanai, kā arī ezera zivju resursu apsaimniekošanai un saglabāšanai.
Galvenās barības vielas, kas nepieciešamas ūdenstilpes ekosistēmas funkcionēšanai, ir slāpeklis un fosfors. Tās pirmprodukcijas norisei izmanto fitoplanktons un augstākie ūdensaugi. Barības vielas Rāznas ezerā nokļūst no ezera sateces baseina lauksaimnieciskās darbības rezultātā (tiek ieskalotas meliorācijas grāvjos un citās ūdenstecēs, kas barības vielas aiznes uz ezeru), kā arī dabiskā ceļā no mežu zemēm un nokrišņiem. Ezera atklātajā daļā 2016. gadā nav konstatēts krasi paaugstināts barības vielu daudzums. Tomēr atsevišķās ezera vietās konstatēts paaugstināts barības vielu daudzums, kas saistāms ar punktveida piesārņojuma avotiem pie Lipuškiem un Dukstigala līcī, kā arī ezera dienvidrietumu daļā un Zosnas līcī.
Barības vielu daudzuma samazināšanai ezerā ieteicams samazināt barības vielu ieplūdi no Rāznas ezera sateces baseina – uzlabot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, novērst tiešu piesārņojuma ieplūdi ezerā no tam pieguļošajām lauksaimnieciskās zemes teritorijām, kā arī rekreācijas vietām. Rekomendēts pieslēgt pēc iespējas vairāk māju un ciemu centrālām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Niedrēm ir salīdzinoši maza loma ezera barības vielu apritē. Līdz ar to no ezera ekosistēmas funkcionēšanas viedokļa nekādas apsaimniekošanas darbības attiecībā uz niedrēm nav nepieciešamas. Tomēr iespējams plānot stratēģisku niedru pļaušanu ezera rekreācijas vērtības palielināšanai vietās, kuras ir apdzīvotu vietu, laivu kanālu, peldvietu un citu piekļuves vietu tiešā tuvumā. Svarīgi uzsvērt, ka pilnīga niedru izpļaušana plašā teritorijā nav vēlama, jo tās pavasara un vasaras periodā veido svarīgu biotopu ūdensputniem un zivīm. Niedru pļaušanu nedrīkst veikt zivju nārsta periodā.
Fitoplanktons ir mikroskopiskas aļģes, kas ieņem nozīmīgu lomu saldūdens ekosistēmās. Ar to barojas galvenokārt zooplanktons (mikroskopiskie vēžveidīgie). Rāznas ezerā 2016. gadā nav novērota pastiprināta aļģu ziedēšana antropogēnas eitrofikācijas ietekmē. Konstatētās zilaļģu Gloeotrichia echinulata kolonijas uzskatāmas par periodisku parādību, nevis pastiprinātas pēdējos gados radušās antropogēnas izcelsmes eitrofikācijas sekām. Tomēr ieteicams veikt ikgadējus novērojumus un reģistrēt zilaļģu Gloeotrichia echinulata koloniju parādīšanos ezerā, vienlaikus analizējot ezerā esošo barības vielu izplatības/daudzuma sezonalitāti, lai izprastu iespējamos iemeslus šīs zilaļģu sugas neregulārai ziedēšanai Rāznas ezerā.
Zooplanktons ir svarīga ezeru ekosistēmu sastāvdaļa. Zooplanktona organismi ir nozīmīga visu zivju sugu mazuļu un planktonēdāju zivju barība. Zooplanktona daudzveidība un biomasa pagaidām ir pietiekama, lai nodrošinātu zivju mazuļus un planktivorās zivis ar barību, bet tā samazinās cilvēka darbības ietekmē – tiek izķertas plēsīgās zivis, kas regulē planktonēdāju zivju skaitu. Jāuzsver, ka zooplanktona biomasa salīdzinājumā ar 20. gadsimta 50. gadiem ir samazinājusies.
Zoobentoss jeb bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki, kas apdzīvo ezera gultni, ir nozīmīgs ūdens ekosistēmu elements. Ir zināms, ka bentoss ir nozīmīgākais zivju sabiedrību barības objekts Latvijas un Eiropas ezeros. Zoobentosa organismi, it īpaši gliemenes, bieži identificēti kā pieaugošo plaužu un raudu barības objekts. No pieejamiem datiem var secināt, ka zoobentosa biomasa un daudzveidība pagaidām ir pietiekama, lai nodrošinātu bentosēdājas zivis ar barību. Tomēr iespējama pastiprināta gliemeņu sugu daudzveidības samazināšanās daudzveidīgās sēdgliemenes ietekmē, kas var atstāt negatīvu iespaidu arī uz zivju barības bāzi Rāznas ezerā.
Rāznas ezera zivju sabiedrībā dominē asaris, plaudis un rauda. Kopējā visu zivju sugu biomasa vērtējama kā vidēja, ko varētu skaidrot ar intensīvas rūpnieciskās zvejas ietekmi ilgstošā laika periodā. To netieši apliecina kontrolzvejas lomu vecuma un izmēru struktūra, kā arī nozvejas statistika no 1990.-2016. gadam. Visintensīvāk apzvejoto zivju sugu populācijās, izņemot plaužu, dominē neliela izmēra zivis, kas vēl nav sasniegušas izmērus, kam piemīt augsta komerciālā vērtība. Kontrolzveju rezultāti uzrāda nevienmērīgu zivju izplatību ezerā. Piekrastes daļā dominē nelieli asari, raudas un ruduļi. Dziļuma zonā no 2-6m vairāk sastopami lielāka izmēra plauži, raudas un asari. Savukārt dziļuma zonā no 6-13m ir izteikta asaru, kā arī secīgi plaužu, ķīšu un raudu dominance. Dziļākajā ezera daļā ūdens virsējos slāņos (0-6m) sastopami repši, kā arī noķerts viens ezera salakas indivīds. Pētījumā sniegts zivsaimnieciski nozīmīgo zivju sugu populāciju raksturojums (asaris, plaudis, rauda, repsis, zandarts, līdaka).
Rāznas ezera ūdens kvalitāte ir laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populāciju uzturēšanai. Rāznas ezera ihtiofauna kopumā vērtējama kā cilvēka ietekmēta. Zivju sabiedrības struktūru būtiski ietekmē rūpnieciskā zveja. Tiek izķerti tikai zivsaimnieciski nozīmīgie lielie īpatņi, kas plēsēju gadījumā svarīgi populāciju pašregulācijai un spiediena uzturēšanai uz miermīlīgo zivju populācijām. Īpaši būtiski ietekmēta ir asaru populācija – dominē neliela izmēra zivis, kas savā barībā nepatērē citu zivju mazuļus.
Viens no efektīvākajiem ūdeņu veiksmīgas apsaimniekošanas paņēmieniem ir licencētas makšķerēšanas sistēmas ieviešana. Šādas sistēmas ieviešana pozitīvā gadījumā ļauj palielināt no ezera apsaimniekošanas gūstamo ienākumu apjomu. Tā sniedz iespēju kontrolēt un uzraudzīt makšķerēšanas intensitāti, kā arī iegūt informāciju par makšķernieku lomu apjomu, izmantojot atpakaļ atgrieztās licences. Gūtie ienākumi ļauj finansēt tādus apsaimniekošanas pasākumus kā zivju resursa izmantošanas kontroles pastiprināšana, zivju krājumu papildināšana un makšķerēšanas infrastruktūras attīstīšana.
Rāznas ezerā licencētās makšķerēšanas sistēmas izveidošanai nepieciešama vietējo iedzīvotāju, pašvaldību un DAP ieinteresētība un atbalsts. Bez visu iesaistīto pušu līdzdalības un piekrišanas licencēto makšķerēšanas sistēmu izveidot nav iespējams. Ezers šāda apsaimniekošanas modeļa izveidei vērtējams kā piemērots. Galvenās makšķerniekus interesējošās zivju sugas kā līdaka, asaris, plaudis, ezerā jau sastopamas. Papildus vērtību un interesi varētu izraisīt zivju resursu stāvokļa uzlabošanās, kas primāri panākams, samazinot rūpnieciskās zveja apjomu.
Neskatoties uz to, vai tiek ieviesta licencētā makšķerēšana, ieteicams veikt šādas darbības, kas uzlabos ezera, kā makšķerēšanas tūrisma galamērķa, vērtību:

• apsaimniekotāja ieceres un plānotās darbības ezera apsaimniekošanā apspriest ar ieinteresēto sabiedrības daļu (vietējie iedzīvotāji, makšķernieki, zvejnieki pašvaldības u.c.
• organizēt atklātas diskusijas par ezeru apsaimniekošanu kopumā un iespējamajiem scenārijiem Rāznas ezera apsaimniekošanā,
• ap ezeru uzlabot makšķerēšanas infrastruktūru - izveidot laivu bāzes, laivu nolaišanas vietas, piebraukšanas punktus, makšķerēšanas laipas,
• sistemātiski informēt sabiedrību par apsaimniekotāja darbībām.

Komerciālās zvejas spiediens uz Rāznas ezera zivju resursiem ir uzskatāms par augstu. Ietekmētas ir visu zivju populācijas, īpaši plēsīgo zivju, kā rezultātā ir izjaukts balanss plēsēju un miermīlīgo zivju starpā. Kā vienu no risinājumiem Rāznas ezera zivju krājumu stāvokļa uzlabošanai Vides risinājumu institūts iesaka apsvērt rūpnieciskās zvejas ierobežošanas pasākumus, piemēram, tīklu zvejas liegumu sestdienās, svētdienās un svētku dienās, kas, vērtējot pieredzi citos ezeros, pozitīvi kontrolētu makšķernieku pieplūdumu; rūpnieciskas tīklu zvejas limitu ierobežošanu vai zvejas aizliegšanu vispār, aizstājot to ar pašpatēriņa zveju vai murdu izmantošanu tīklu vietā, kas ļauj veikt selektīvu zveju, tādējādi ļaujot saudzēt plēsīgās zivis.
2017. gada 21. martā plkst.13:00 Dabas aizsardzības pārvalde dabas izglītības centrā “Rāzna” (Skolas ielā 3, Lipuškos, Mākoņkalna pagastā, Rēzeknes novadā) organizē publisku informatīvo pasākumu, kurā aicināti piedalīties vietējās pašvaldības pārstāvji, makšķernieki un zvejnieki, kā arī ikviens interesents.
Tikšanās pirmajā daļā plānota “Vides risinājumu institūta” pārstāvja Dr. Biol. Matīsa Žagara prezentācija par veikto pētījumu un tā rezultātiem, Dabas aizsardzības pārvaldes prezentācija par dabas aizsardzības prasībām un veiktajiem pasākumiem Rāznas Nacionālajā parkā, Valsts vides dienesta prezentācija par piesārņojumu Rāznas ezerā. Savukārt otrajā daļā plānota atklātā diskusija, ļaujot ikvienam paust savu viedokli, dalīties novērojumos un ieteikumos Rāznas Nacionālā parka dabas vērtību saglabāšanai. Plašāka informācija par plānoto pasākumu tiks izziņota atsevišķi.
Dabas aizsardzības pārvalde ir sagatavojusi apkopojumu par Rāznas ezera pētījumu un tā secinājumiem un nosūta publicēšanai laikrakstā “Rēzeknes Vēstis”. Ar pētījumu pilnā apjomā var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapas sadaļā Tēmas ĪADT  Nacionālie parki  Rāznas Nacionālais parks
(https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/ZIN_P_Raznas_ez_izpete_2016.pdf)
 
 
Informāciju sagatavoja: Elīna Ezeriņa,
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja
Tālr.: 26789874
elina.ezerina@daba.gov.lv
Vairāk informācijas: Regīna Indriķe,
Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja
Tālr.: 29139677
regina.indrike@daba.gov.lv