Bērzgalē skatāma izstāde par novadnieku Staņislavu Kambalu

Sagaidot Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas 103 gadadienu, Bērzgales pagasta kultūras nama logos skatāma izstāde “Novadnieks Staņislavs Kambala un Latvijas Republikas  dibināšana”. Izstāde sniedz nelielu ieskatu par vienu no daudzpusīgākajām Latgales vēstures personībām Staņislavu Kambalu, kurš ir darbojies kultūras, izglītības, finanšu un politikas jomās, bet sācis savu karjeru ir militārajā sfērā. Vēsturē viņš ir iegājis kā vienīgais Latgales pārstāvis Latvijas Republikas proklamēšanas sēdē Rīgā 1918. gada 18. novembrī.

Dzimis 1893. gadā Rēzeknes apriņķa Kuļnevas pagasta (vēlāk Bērzgales pagasta, tagadējā Lendžu pagasta) Stapuļu sādžā. Uzaudzis septiņu bērnu ģimenē. Mācījies vietējā tautskolā un pēc tam Pēterburgas garīgajā seminārā, ko pabeidza 1914. gadā. Tā paša gada jūlijā iesaukts Krievijas impērijas 52. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kura sastāvā piedalījies Pirmajā pasaules karā. Kopš 1917. gada dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.

Vienīgais no Latgales piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī. Ievēlēts Satversmes sapulcē (1920—1922) no Latgales Zemnieku partijas. Iebalsots par priekšsēdētāja biedru, vadījis latgaliešu frakciju.

Staņislavs Kambala darbojies kā finanšu darbinieks. No 1925. līdz 1926. gadam bija Rēzeknes akciju bankas dibinātājs un direktors-rīkotājs, no 1926. līdz 1936. gada Latvijas Bankas valdes loceklis, bet pēc tam līdz 1940. gadam Kambala bija viens no trim bankas direktoriem.

Līdztekus sabiedriskajai un politiskajai darbībai bijis aktīvs publicists. Rakstījis laikrakstiem „Zemnīka Ziņas” un „Latgolas Vōrds”. 1920. gadā dibinājis un līdz novembrim vadījis laikrakstu „Latgalīts”. Publicējies arī ar pseidonīmu Bute. 1918. gadā iznāca viņa darbs „Atskats par latgaliešu pareizrakstības apspriedi”, 1921. un 1922. gadā — „Latvīšu volūdas gramatika latgalim”.

Staņislavs Kambala miris 1941. gada decembrī Rīgā. Apglabāts Rīgas svētā Miķeļa kapos.

Izstādē izmantoti fotoattēli no A. Rupaiņa muzeja krājuma un interneta, kā arī grāmatas, kas vēsta par Latvijas un Latgales vēsturi.

Antona Rupaiņa muzeja vadītāja Skaidrīte Apeināne

[{"src":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/2011-11-17_dsc_0002.jpg","type":"image","opts":{"text":"","thumb":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/2011-11-17_dsc_0002.jpg"}},{"src":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/2110-rotated.jpg","type":"image","opts":{"text":"","thumb":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/2110-rotated.jpg"}},{"src":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/2336-rotated.jpg","type":"image","opts":{"text":"","thumb":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/2336-rotated.jpg"}},{"src":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/2340.jpg","type":"image","opts":{"text":"","thumb":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/2340.jpg"}},{"src":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/scan10016-11.jpg","type":"image","opts":{"text":"","thumb":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/scan10016-11.jpg"}},{"src":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/Stanislavs-ar-masu-Annu.jpg","type":"image","opts":{"text":"","thumb":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/Stanislavs-ar-masu-Annu.jpg"}},{"src":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/stanislavs-kambala-ar-sivu.jpg","type":"image","opts":{"text":"","thumb":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/11\/stanislavs-kambala-ar-sivu.jpg"}}]