Diskutē par Rāznas ezera pētījumu un apsaimniekošanas jautājumiem

21. martā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centrā “Rāzna” norisinājās publisks informatīvs pasākums, kura mērķis bija iepazīstināt ieinteresēto sabiedrības daļu ar Rāznas ezera pētījumu un esošo situāciju un organizēt diskusijas par ezeru apsaimniekošanas jautājumiem. Pasākumā piedalījās Zemkopības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes, Rēzeknes novada pašvaldības un pagastu pārvalžu, nodibinājuma ”Vides risinājumu institūts” un zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvji, zvejnieki, makšķernieki un vietējie iedzīvotāji.
Tikšanās pirmajā daļā Dagnis Vasiļevskis (Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija) akcentēja sugu un biotopu aizsardzību Rāznas ezerā, īpašu uzmanību pievēršot niedrājiem un īpaši aizsargājamām sugām, Rāznas ezera aizsardzības un zivju resursu kontroles jautājumiem.
Niedrājiem ir būtiska loma arī ainavas ekoloģisko nišu dažādošanā, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības radīto barības vielu noteces mazināšanā. Tie ir nozīmīga dzīvesvieta vairākām aizsargājamām putnu sugām, piemēram, lielajam dumpim, niedru lijai, mazajam ormanītim, bārdzīlītei un Seivi ķauķim. Ezeros ligzdojošajiem putniem un zivīm nozīmīga ir mozaīka – slēgtas un atklātas ūdens virsmas platības, kas samazinās ezeru aizaugšanas dēļ. Lai nepieļautu lielu vienlaidus niedrāju masīvu rašanos un atklātas ūdens virsmas apjoma sarukšanu, niedrājus ir nepieciešams apsaimniekot. Rāznas ezerā mīt arī īpaši aizsargājamas ierobežoti izmantojamas zivju sugas - repsis, sīga un zutis. Uz Dabas aizsardzības pārvaldes pastiprināto kontroles darbu norāda gan izņemto nelikumīgo zvejas rīku skaits, gan pie administratīvās atbildības saukto personu skaits. Šī gada pirmajos trīs mēnešos pie administratīvās atbildības saukto personu skaits ir gandrīz tikpat liels kā visā 2016. gadā.
Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Terēzija Kruste informēja par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanu Rāznas ezerā laika periodā no 2010. līdz 2017. gadam. Uz 2017. gadu zvejas tīklu limits Rāznas ezerā ir 17 175 m, no kuriem 13 740 m (80%) paredzēti komerczvejai, savukārt 3 435m (20%) – pašpatēriņa zvejai. Šobrīd ar komerciālo zveju Rāznas ezerā nodarbojas 17 komersanti.
Visvaldis Noviks (Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālā vides pārvalde) analizēja ūdenssaimniecības Rāznas sateces baseinā un to radīto ietekmi uz ezera ūdens kvalitāti. Rāznas ezerā nonāk notekūdeņi, kas tiek savākti un attīrīti Čornajas un Lipušku ciematu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, virszemes noteces ūdeņi no lauksaimniecības un meža zemēm, notekūdeņi no individuālajām saimniecībām. Aktuālākie jautājumi, kuriem jāvērš uzmanība, ir privātā sektora notekūdeņu apsaimniekošana, kā arī esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektīva darbība.
Matīss Žagars (nodibinājums “Vides risinājumu institūts”) informēja par veikto pētījumu un secinājumiem ( pētījuma kopsavilkums publicēts “Rēzeknes vēstīs” 17. martā, Rēzeknes novada mājaslapā www.rezeknesnovads.lv, kā arī pilnā apjomā ar to var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/ZIN_P_Raznas_ez_izpete_2016.pdf).
Galvenās rīcības, kas ieteiktas Rāznas ezera aizsardzības un apsaimniekošanas jautājumu risināšanai, ir notekūdeņu ietekmes no ciemiem mazināšana, maluzvejniecības novēršana, makšķerēšanas industrijas attīstīšana un rūpnieciskās zvejas ierobežošana. Matīss Žagars uzsvēra, ka Rāznas ezera apsaimniekošanas jautājumu risināšanai nepieciešama vietējo iedzīvotāju, pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes ieinteresētība un atbalsts.
Makšķernieki un zvejnieki, kuri piedalījās pasākumā, aktīvi iesaistījās diskusijās. Viņi uzdeva jautājumus, kas viņiem ir svarīgi, piemēram, par kaitējumu, ko zivju resursiem rada jūraskraukļi (kormorāni) un kā tos ierobežot, par limitiem rūpnieciskai zvejai u.c. Tika izteikts priekšlikums attīstīt Rāznas ezeru kā makšķerēšanas tūrisma objektu, samazināt rūpnieciskās zvejas limitus, pārskatīt atļauju pārvietoties ar kuģošanas līdzekli, izmantojot iekšdedzes dzinēju, skaitu un sadalījumu starp rūpnieciskās zvejas veicējiem un tūrisma pakalpojuma sniedzējiem.
Zemkopības ministrijas pārstāve Inese Bārtule norādīja, ka ierosinājumu zvejas tīklu izmaiņām tiesīga iesniegt pašvaldība, un, ja tāds ierosinājums būs, tas tiks izskatīts.
Dabas aizsardzības pārvalde ir atzīmējusi galvenos jautājumus, kuru risināšanai pievērsīsies uzreiz pēc sanāksmes:
1) Iestāde konsultēsies ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību jūraskraukļu jautājumā un sniegs informāciju par iespējamiem risinājumiem un rīcībām sugas ierobežošanai.
2) Rāznas ezera pētījums tiks nosūtīts zinātniskajam institūtam “BIOR” izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Nepieciešamības gadījumā tiks lūgts nodibinājumam “Vides risinājumu institūts” precizēt pētījumu.
3) Sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību meklēs iespējami labākos risinājumus un kompromisus Rāznas ezera apsaimniekošanai un informēs sabiedrību par procesa virzību.
Dabas aizsardzības pārvalde izsaka pateicību visiem sanāksmes dalībniekiem par aktīvu līdzdalību, viedokļu un ieteikumu sniegšanu Rāznas ezera dabas vērtību saglabāšanai.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Ezeriņa,
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja, Tālr.: 26789874 elina.ezerina@daba.gov.lv
Vairāk informācijas:
Regīna Indriķe,
Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja, tālr.: 29139677
regina.indrike@daba.gov.lv

 Foto: Anna Rancāne