Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks fotoizstādē godina savus novadniekus
5. oktobrī Latgales Kultūrvēstures muzejā tika atklāta ceļojošā fotoizstāde “Latgales baltajos lielceļos sastaptie”, kurā latgalietis, fotogrāfs Pēteris Korsaks publiskai apskatei piedāvājis savā dzīvē svarīgu personību, Latgales vēstures un dabas mirkļu iemūžinājumus. Kopumā skatāmas 59 melnbaltas fotogrāfijas.
2017. gadā, sagaidot 80. jubileju, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā bija skatāma fotoizstāde «Personības manā dzīves ceļā», kurā arī bija daudzu P. Korsaka dzīvē svarīgu cilvēku portreti. Nu pienācis laiks latgaliešiem! Sagaidot savu 85. jubileju, mūsu novadnieks vēlējies viesoties dzimtajā Latgalē ar savu atmiņu stāstu. Latgales sirdī Rēzeknē viņš ir ar fotoaparātu rokās ir izdzīvojis pieminekļa “Vienoti Latvijai” atdzimšanas mirkļus, seši no kuriem arī redzami izstādē. Tāpat šajā izstādē redzam viņa iemūžinātas Latgales debesis, lielceļus, ainavu ar zirgiem, pirtiņu, rokas, kurās runā māls…
Bet pāri visam – personības – gan latgalieši, gan Latgalē sastaptie cilvēki. Šķiet, ka Korsaka kungs slepus veidojis savu “personību galeriju” un daudzi no izstādes “varoņiem” par to uzzinājuši īsi pirms atklāšanas. Tāpēc vietā būs minēt tos, kas redzami fotogrāfijās: Jāzeps Korsaks, Irēna Baufale, Pēteris Reiniks, Andrejs Rudzinskis, Andris Grūtups, Andrejs Jansons, Anta Rugāte, Dainis Īvāns, Jānis Bulis, Laura Pliča, Juris Laizāns, Jānis Klīdzējs, Pēteris un Valentīna Zeiles un tēlniece Valentīna Zeile, Vitālijs Skudra, Jānis Jašs, Jānis Gleizds, Jāzeps Pīgoznis, Skaidrīte Svikša, Anna Rancāne, Juris Soikans, Ēriks Zlatkus, Hercs Franks, Anita Ludborža, Miķelis Gruzītis, Broņislava Martuževa, Jurģis Skulme, Igors Pličs, Heinrihs Strods, Pēteris Alunāns, Romualds Ancāns, Alberts Sarkanis, Anna Stafecka, Janīna Kursīte, Andris Kazinovskis, Helēna Hofmane, Broņislavs Spridzāns, Romualds Laizāns, Anatolijs Danilāns, Anna Egliena, Eva Mārtuža, Renāte Lazdiņa, Ginta Kraukle, Ingūna Lipska, Lūcija Ķuzāne, Henrihs Soms, Broņislavs Pavlovskis, Veronika Tenča-Goldmane, Jānis Jaudzems, Arvīds Jaudzems, Juris Krompāns, Jānis Seiksts, Andris Slapiņš, Evalds Vasilevskis, Pēteris Gailums, Kārlis Šadurskis. Tā ir Pētera Korsaka savdabīga atmiņu galerija, kuru veidojušas 57 minētās personības! Arī izstādes atklāšanā bija klāt daudzi no fotogrāfijās iemūžinātajiem, pārstāvot Rēzekni, Balvus, Maltu, Varakļānus, Preiļus utt. Bet pats fotogrāfiju autors bija ieradies no Sējas novada, kur kopš 90. gadiem ar dzīvesbiedri Ināru dzīvo viņas atgūtajās tēva mājās.
Izstādē īpaša vieta atvēlēta P. Korsaka dzimtajam Maltas pagastam, no kura prom viņu aizvedusi dzīve, pareizāk sakot – laikmets un līdzi gājušais dzimtas likteņu traģisms. Tāpēc ciemošanās Latgalē katrreiz ir kā veldze dvēselei un domu sakārtošana. Mērķtiecīga darba rezultāts un svarīgs notikums viņam bija paša iniciētā pieminekļa atklāšana nacionālajiem partizāniem “Maltas Lūši” (2018. gada 11. novembrī pie Rozentovas kapsētas), viņu sakarnieces V. Tenčas-Goldmanes personīga iepazīšana un tikšanās, kurās abi atmiņās kavējās bērnībā, jaunībā, dzimtajā pusē. Pateicoties P. Korsaka gādībai, tika izdota viņas grāmata “Vējos izkaisītie” (sabiedriski vēsturisks stāsts par Latgales novada ļaužu dzīvi 20. gs.). Pēc literātes nāves P. Korsaks sastādīja un izdeva arī viņas dzejas izlasi “Sirmā stundā”. Tāpat Korsaka kungs ir sniedzis vērtīgus materiālus grāmatai “Maltas pagasts pētījumos un atmiņās” (2018) un apkopojis pieejamo informāciju par fotogrāfiem, kuri darbojās Maltā. Arī Maltas vēstures muzejam viņš ir nodevis glabāšanā vairākas savas fotogrāfijas. Savu dzimtās puses mīlestību viņš ir apliecinājis arī vairākos plenēros, kā arī kopdarbos ar fotomākslinieku Igoru Pliču. Saikne tiek uzturēta arī ar vectēva Ādama Laizāna bērnības pusi Silmalas pagastā, apmeklējot kapsētu Pustinkā. Ar šo sādžu viņu saista arī atmiņas par mātes māsas ģimeni (vīrs bija kalējs Koņuševskis), kuri 1945. gadā pēc tēva aresta palīdzēja Korsaku ģimenei ar pārtiku.
Dzīve pagājusi šķirti no dzimtās puses, bet ar saviem darbiem viņš atgriežas tajā, lai stāstītu savas dzimtas stāstu un vēl iemūžinātu vietas, notikumus un cilvēkus – novadniekus. Veselību, Jums, godātais māksliniek un vēsturniek. Jūsu jubilejas gadā mēs, latgalieši, lepojamies būt jūsu uzmanības centrā! Jūs vienmēr esat gaidīts Latgalē, kur Vertukšnē, Glužņevā, Maltā u.c. reiz jaunībā gājāt uz večerinkām; kur tradicionāli 1. maijā atklājāt peldēšanas sezonu Maltas upē, Jūs laipni sagaidītu arī Pustinkā un Zviedriņos, kur zeme glabā Jūsu tuvinieku pēdas.
«Padūmojit, kas jius asot, pīminit, nu kurīnes nōkat, un kū ar sovu vōrdu grybat pasacēt Latvijai!” šie fotovēsturnieka, latgalieša Pētera Korsaka vārdi lai ir kā vēlējums katram šīs izstādes apmeklētājam. Izstāde "Latgales baltajos lielceļos sastaptie" nu ceļos pa Latgali. Jau zināms, ka no Rēzeknes novembrī tā dosies uz dzimto Maltu, kur sagaidīs izcilā novadnieka jubileju!
Pateicībā par sadarbību un izrādīto cieņu – novadniece Skaidrīte Svikša (jeb S nu P)
Foto: Igors Pličs
Pēteris Korsaks dzimis Maltas pagasta Višķeru ciema «Londā» 1937. gada 15. decembrī. Pēc Maltas vidusskolas pabeigšanas 1958. gadā Rīgā apguvis elektrosakaru mehāniķa, tad ekstrūzijas mašīnu operatora specialitāti. 12 gadus strādājis Olaines Plastmasas pārstrādes rūpnīcā, tad Brīvdabas muzejā bijis izdevniecības un reklāmas sektora vadītājs, Latvijas Institūtā – fotoeksperts un līdz pat 2008. gadam – Fotogrāfijas muzeja galvenais speciālists. Ir pirmais Spīdolas balvas stipendiāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Gaismas balvas īpašnieks par mūža ieguldījumu fotogrāfijā, apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja dibinātājiem un pastāvīgās ekspozīcijas «Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839–1940» autors. Vairāku grāmatu autors un līdzautors, jaunākās no tām “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki” (2019), “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gs.” (2021) , “Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda” (2022) u.c.
Izstādes atklāšanā Rēzeknē Igors Pličs uzsvēra, ka P. Korsaku sauc par tēvu, kolēģi un draugu vienlaikus, uzsverot abu auglīgo sadarbību un apbrīnojot viņa 50 gadus ilgo uzticību un uzcītību fotovēstures pētniecībai. Sveicēju vidū bija literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule, kura uzsvēra melnbaltās fotogrāfijas kā vērtību ar dziļumu un to, ka P. Korsaks ir arī Latgales vēstures līdzveidotājs. Savukārt diplomāts Alberts Sarkanis atzina, ka izpētot izstādi, viņam prātā nākusi Livonijas Indriķa hronika un simboliski P. Korsaku viņš nosauca par mūsdienu Livonijas Indriķi, jo viņa veikums ir milzīga vērtība, ko apzināsimies ar laiku. Savukārt podnieks vecmeistars Leonards Vincevičs P. Korsaka daudzo apbalvojumu klāstam pievienoja māla medaļu. Fotomākslinieku sveica arī Rēzeknes pilsētas kultūras pārvalde, savukārt Rēzeknes novada kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Pleikšne pateicās par ieguldījumu un pauda cerību tikties jaunos fotoplenēros Rēzeknes novadā.
