Jau ceturto gadu Rēzeknes novada pašvaldība rīko konkursu „Rēzeknes novada uzņēmums”. Šogad konkursam pieteikti 26 pretendenti deviņās nominācijās. Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, visvairāk pretendentu – 11 – pieteikti nominācijā “Gada uzņēmums”, seši pretendenti pieteikti nominācijā “Gada inovatīvu produktu/pakalpojumu ieviesējs”, savukārt pa pieciem pretendentiem pieteikts nominācijās “Gada jaunais uzņēmums” un “Gada tūrisma pakalpojumu sniedzējs”. Jāatzīmē, ka daži no pretendentiem pieteikti vairākās nominācijās.

No oktobra vidus līdz decembrim konkursa vērtēšanas komisija apbraukāja pieteiktos pretendentus, lai izvērtētu uzņēmumu darbību, investīciju piesaisti, jaunu darbavietu radīšanu, ražoto produktu vai pakalpojumu kvalitāti, oriģinalitāti, vides sakoptību un citus aspektus. Konkursa vērtēšanas komisijas darbu vadīja Rēzeknes novada pašvaldības Teritorijas attīstības, plānošanas, tautsaimniecības, vides un infrastruktūras jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Kaspars Melnis. Vērtēšanas komisijā darbojas arī Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Inga Zapāne, Uzņēmēju konsultatīvās padomes pārstāvis un ZS “Tiptops” īpašnieks, titula “Gada uzņēmums – novada VIP 2014” ieguvējs Jānis Kuzminskis, Rēzeknes Augstskolas pārstāve Iveta Mietule, Rēzeknes novada domes deputāts Guntis Rasims, Gaigalavas pagasta pārvaldes vadītājs Voldemārs Vabals un Lendžu pagasta pārvaldes vadītājs Voldemārs Deksnis.

Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Melnis pēc uzņēmumu apmeklējumiem teic, ka ir prieks satikt un iepazīt uzņēmējus, kuri nodarbojas ar lietām, kas viņiem pašiem ļoti patīk un interesē: “Ir patīkami redzēt, kā cilvēku hobijs pāraug uzņēmējdarbībā – tā tas noticis vairākiem šogad apciemotajiem uzņēmējiem.” Kaspars Melnis atzina, ka vērtēšanas komisijai bija iespēja iepazīt uzņēmējus, kas darbojas pārsteidzoši dažādās jomās un pircējiem spēj piedāvāt plašu preču un pakalpojumu klāstu: “Varam lepoties, ka mūsu novadā ikvienam interesentam ir kolosāla iespēja izbaudīt burāšanas prieku Rāznas ezerā, ka pie mums darbojas neoficiālā Latgales karoga autors un tiek ražoti visdažādākie karogi, ka tieši Rēzeknes novadā top inovatīvs siltumizolācijas materiāls “Izoprok”, ka ir izveidojies jauns uzņēmums, kas Latgales reģionā piedāvā unikālu pakalpojumu – metāla, koka un akmens virsmu tīrīšanu ar smilšu strūklu, kā arī ar citiem uzņēmumiem, kas dod darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, veicina ekonomisko izaugsmi un popularizē Rēzeknes novada vārdu.”

Paredzēts, ka 5. janvārī komisija sanāks kopā, lai izvērtētu rezultātus un noteiktu balvu ieguvējus katrā no nominācijām. Taču, kā ierasts, uzvarētāju vārdi tiks atklāti vien 2016. gada 19. martā, kad Latgales vēstniecībā “GORS” notiks “Rēzeknes novada Uzņēmēju diena” un svinīga balvu pasniegšanas ceremonija.

Līdz tam piedāvājam iepazīt konkursā pieteiktos uzņēmējus.

Konkursam „Rēzeknes novada uzņēmums 2015” izvirzītie pretendenti:

Gada mājražotājs:

Z/S „Mētras” (Sakstagala pagasts)

Z/s “Mētras” bioloģiskās saimniecības ražotā gaļa un gaļas produkti (kūpinājumi, desas, ruletes) ir iecienīti ne vien tuvējā apkārtnē, bet tos gaida arī Rīgā, Daugavpilī un citur. Saimniecība dibināta 1991. gada decembrī. „MĒTRAS” nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Saimnieki Ēvalds un Maija Bodži lepojas ar Merino tīršķirnes vācu aitu ganāmpulku, kas ir otrs lielākais Latvijā. Tāpat saimniecībā audzē arī sivēnmātes. Gaļa tiek tirgota gan nepārstrādātā veidā, gan arī pārstrādātā veidā, kulinārijas izstrādājumos. Maija pēc profesijas ir pavāre, šī nodarbe ir pārmantota no mammas un vecmāmiņas, kas arī bijušas apkārtnē izslavētas saimnieces. Žāvējumu receptes izveidojuši saimnieki paši, eksperimentu ceļā tiekot pie laba un garšīga produkta. Nesen piepildījies sen lolotais sapnis par savu gaļas pārstrādes cehu ar saldētavu. Patlaban tiek būvēta jauna kūts aitām, bet pavasarī tiks uzsākta kautuves būve, lai Bodžu ģimenes saražoto produkciju varētu marķēt kā bioloģisku. Rēzeknes novada pašvaldības organizētajā Lauku labumu tirdziņā tieši pie „MĒTRĀM” parasti ir visgarākā pircēju rinda.

Gada amatnieks:

Arnis Začests (Ilzeskalna pagasts)

Arņa Začesta darbnīcā šobrīd var aplūkot gan gatavas koka mēbeles, mājas interjera priekšmetus, gan arī meistara iesāktos darbus. “Gatavoju visu, ko tik pasūta. Vasarā nodarbojos ar lauksaimniecību, ar koka darbiem pārsvarā pa ziemu ņemos,” – saka amatnieks. Pagājušajā ziemā saņemts liels pasūtījums no valsts a/s “Latvijas valsts meži” – putnu būrīši, nācies uzbūvēt ap 400 putnu mājiņu. Ar kokapstrādi Arnis Začests nodarbojas kopš 1995. gada. Par saviem skolotājiem viņš sauc Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas koktēlniecības nodaļas pasniedzēju Jāni Igovenu un nu jau mūžībā aizgājušo Pēteri Gleizdānu. Kopīgi ar viņu izpētīta sakrālā koktēlniecība, krucifiksu darināšana. Šajā jomā Arnim Začestam izveidojies savs, īpašs stils un rokraksts, kuru uzreiz var atšķirt no citiem meistariem. Viņa veidotie krucifiksi ir vairākās vietās Rēzeknes novadā – Nautrēnu pagasta Desetnieku kapsētā, Ilzeskalna pagasta Gailumu kapsētā, arī Rēzeknē, Jupatovkas ielas kapos un Viļānu klostera pagalmā. Viens no jaunākajiem darbiem – atjaunotais krucifikss fotomākslinieka Jāņa Gleizda dzimto māju vietā Ilzeskalna pagasta Vecgailumos.

Gada inovatīvu produktu/pakalpojumu ieviesējs:

SIA “BURU GURU” (Dricānu pagasts)

2015. gada vasarā SIA “BURU GURU” ieviesa jaunu un inovatīvu pakalpojumu, kas būtiski sekmē tūrisma nozares attīstību Rēzeknes novadā – uzņēmums sāka piedāvāt unikālu iespēju kļūt par jūrasbraucēju, turklāt, lai to izdarītu pat jūra nav vajadzīga, jo elegantā sarkankoka buru jahtu “Sea Esta” jūrasbraucējus izvizina tepat, Latgales jūrā – Rāznas ezerā. Tāpat SIA “BURU GURU” piedāvā vēl vienu Rāznas ezera apkārtnē nebijušu pakalpojumu – nakšņošanu uz “Sea Esta” klāja.

Īsā laika posmā „BURU GURU” iekarojis popularitāti un kļuvis par iecienītu tūrisma objektu. Kā pastāstīja burinieka kapteinis Andris Struckis, šogad jau vairāk nekā 200 cilvēki pabijuši uz jahtas klāja: “Vienā braucienā var doties līdz pat 20 cilvēkiem. Burinieks ir noenkurots Čornajas pagastā, Rāznas ezera līcī, sauktā ar “Melno Dukstigalu”, tad caur “Balto Dukstigalu” tiekam līdz “jūras vārtiem” jeb izejai Rāznas ezera plašumos,” par brauciena gaitu stāsta kapteinis un piebilst: “Vislabāk “Sea Esta” iet, kad ezera viļņiem vējš uzšūpo baltas galotnītes.” Runājot par nākotnes plāniem, Andris Struckis teic, ka arī nākamgad paredzēts burāt pa Rāznu. “Būtu ļoti smalki buru jahtu modernizēt, lai bezvēja laikā dīzeļdegvielas vietā varētu izmantot saules enerģiju,” vienu no saviem tālākajiem plāniem atklāj kapteinis.

SIA “BALTIC FLAGS” (Feimaņu pagasts)

Uzņēmums SIA „BALTIC FLAGS” darbību uzsāka 2007. gadā ar nosaukumu „Ltd Karogi”. Uzņēmuma dibinātājs Māris Rumaks ir arī neoficiālā Latgales karoga autors. 2014. gadā, saistībā ar uzņēmuma izaugsmi un jaunu tirgu apguvi, tika nolemts mainīt uzņēmuma nosaukumu uz „BALTIC FLAGS”. Uzņēmums ne vien mainīja nosaukumu, bet arī atrašanās vietu – no Rīgas uz Rēzeknes novada Feimaņiem, līdz ar to Feimaņos sakārtota viena no ciema ēkām, kā arī radušās vairākas jaunas darba vietas. Daudzu gadu pieredze un profesionāli darbinieki, kā arī mūsdienīgu un progresīvu tehnoloģiju izmantošana ražošanas procesā, sadarbība ar vadošajiem Eiropas un pasaules karogu, reklāmas un suvenīru produkcijas ražotājiem nodrošina to, ka „BALTIC FLAGS” produkcija atbilst augstākās kvalitātes prasībām. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni: karogi un visi ar tiem saistītie aksesuāri, suvenīri mājai un birojam, nacionālā un reģionālā simbolika, āra reklāma, izstāžu un tirdzniecības centru aprīkojums. Darbnīcas telpas Feimaņos nu jau ir kļuvušas par šaurām, te pie iekārtām strādā 6 darbinieki.

Māris Rumaks viesiem rāda jaunu banneru pagatavošanas tehnoloģiju, kas ļauj labāk un kvalitatīvāk drukāt attēlu tieši uz auduma. Viņš ir gandarīts par to, ka uzņēmums atrodas tieši Feimaņos. “Vieta laba, ceļa malā. Tagad jau daudzi pārceļ savu ražotni projām no pilsētas. Feimaņi ir arī tūrisma objekts, tepat blakus -- viena no vecākajām katoļu baznīcām, unikāls krucifikss. Man ir paveicies arī ar kaimiņiem, jo mēs kopīgi domājam par vides sakārtošanu, lai tā būtu pievilcīga gan pašiem, gan tūristiem.”

SIA “Brosteam” (Kantinieku pagasts)

SIA “Brosteam” ir jauns uzņēmums, kas Latgales reģionā ieviesis inovatīvu pakalpojumu – metāla, koka, akmens u.c. virsmu tīrīšanu ar smilšu strūklu. Tas ir vienīgais šāda veida pakalpojumu sniegšanas uzņēmums Rēzeknes novadā un otrs Latgales reģionā. Virsmu tīrīšanā tiek izmantots abrazīvais materiāls, kvarca smiltis, kā arī ūdens, līdz ar to darba procesā nerodas putekļi un tehnoloģija ir videi un cilvēkiem draudzīga. SIA “Brosteam” strādā divi darbinieki. Kā stāsta uzņēmuma valdes loceklis Valdis Orskis, darbība uzsākta tikai pirms diviem gadiem. “Ieraudzīju, kā strādā šāds uzņēmums Vācijā, nolēmu ka jāpamēģina pie mums, jo te bija brīva niša. Aizgāju uz Hipotēku banku, izstāstīju ideju, piedāvāja rakstīt biznesa plānu, lai varētu pretendēt uz Attīstības finanšu institūcijas Altum projekta finansējumu. Pieprasījumu, protams, gribētos lielāku, varbūt arī neesam domājuši par lielu reklāmu, tomēr darba pietiek.” Savus pakalpojumus uzņēmums sniedz gan Latgalē, gan Rīgā un arī citos reģionos, piemēram, nesen Ventspilī nācies tīrīt kuģa apakšu.

SIA “THERMEKO” (Mākoņkalna pagasts)

SIA “Thermeko” ir strauji augošs uzņēmums, kas Latvijas tirgū piedāvā pašu izstrādātu un ražotu siltināšanas sistēmu, kas sastāv no siltumizolācijas materiāla “Izoprok” un magnezīta loksnēm, ko var izmantot gan jaunbūvju, gan jau esošu ēku renovācijas un siltināšanas darbos. “Izoprok” ir inovatīvs siltuma un skaņas izolācijas materiāls, kas uzņēmumā tiek ražots gan plātņu, gan termovates veidā.

Kā pastāstīja uzņēmuma Tehniskās nodaļas vadītājs Jurijs Timofejevs, testi uzrādījuši, ka “Izoprok” termovatei siltumvadītspējas koeficients ir pat par 15 procentiem labāks nekā citiem siltumizolācijas materiāliem: “Termovates porainā struktūra dabīgā veidā regulē mitruma apriti starp mājas iekštelpām un ārsienām, tāpēc ēkā nekad nebūs nepatīkama mitruma un sastāvējuša gaisa smaka. Tāpat materiālā neveidojas sēnītes, pelējums vai citi nevēlami mikroorganismi.” Termovate ar laiku nenosēžas un savas labās īpašības saglabā pat vairāk nekā 50 gadu garumā. SIA “Thermeko” Tehniskās nodaļas vadītājs uzskaita arī citas “Izoprok” priekšrocības: “Vate ir ekoloģisks un elpojošs materiāls, tā nerada labvēlīgu vidi grauzējiem, sniedz labus akustiskās izolācijas rādītājus, kā arī tas ir ugunsnoturīgs materiāls, kā struktūra ierobežo uguns izplatību un neuztur degšanu.”

“Izoprok” ražotne atrodas Mākoņkalna pagastā, ēkā, kas 2010. gadā rekonstruētā, savukārt 2014. gadā Klimata Pārmaiņu Finanšu instrumenta finansētā projekta ietvaros nosiltināta ar pašu ražoto termovati. Kā atklāja uzņēmuma pārstāvis, siltināšanas rezultātā panākts CO2 emisiju samazinājums par 101,8 tonnām gadā – tas ir ievērojams “Izoprok” efektivitātes rādītājs. Kopumā pēdējo divu gadu laikā ar Mākoņkalna pagastā ražoto termovati siltināti vairāk nekā desmit objekti, tostarp, deviņstāvu māja Olainē, SIA “Rīgas mēbeļu serviss” ražošanas ēka, kā arī Preiļu slimnīcas un Preiļu pansionāta ēkas. 2014. gadā SIA “Thermeko” neto apgrozījums bija nepilni 598 tūkstoši EUR.

SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ (Ozolaines pagasts)

Četrām nominācijām -- “Gada uzņēmums”, “Gada uzņēmums – novada VIP”, “Gada inovatīvu produktu ieviesējs”, “Gada izglītības mecenāts” izvirzītais SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ , kas ražo augstas kvalitātes metāla detaļas kalnrūpniecības un mašīnbūves (Volvo, Scania) uzņēmumiem, atrodas pašā Rēzeknes pievārtē, Ozolaines pagasta Tēviņos. Uzņēmuma vadītājs Gints Jačuks pie ciemiņiem jau pieradis, arī komisija rūpnīcā nav pirmoreiz. Patiesi, “LEAX Rēzekne” ir īsts novada lepnums, jo stabili turas savās pozīcijās nozares uzņēmumu topā valstī. RSEZ komercsabiedrību gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rezultātiem “LEAX Rēzekne” saņēmis apbalvojumu kā Lielākais eksportētājs, Gada inovācijas, Lielākais nodokļu maksātājs, Gada investīcijas, Straujāk augošais uzņēmums, Gada ražotājs. Tomēr šis balvu birums nav mudinājis uzņēmumu gulēt uz lauriem, bet arvien attīstīties. SIA „LEAX Rēzekne” RSEZ pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā. Galvenie uzņēmuma darbības virzieni ir sērijveida metālapstrādes darbu veikšana, izgatavojot detaļas autotransporta, kalnrūpniecības, instrumentu ražošanas, industriālo un elektroietaišu nozarei. Galvenie sadarbības partneri – kravas autotransporta un komplektējošo detaļu ražošanas uzņēmumi, kalnrūpniecības instrumentu ražošanas uzņēmumi, metālapstrādes instrumentu ražošanas uzņēmumi, kā arī industriālo un elektroietaišu ražošanas uzņēmumi. 2014. gada 15. maijā metālapstrādes rūpnīcā SIA "Leax Rēzekne" Ozolaines pagasta Tēviņos svinīgi atklāts metāla rūdīšanas cehs, kura izbūvē ieguldīti 1,4 miljoni eiro. Uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem Rēzeknes novadā.

Kā informēja RSEZ sabiedrisko attiecību konsultante Skaidrīte Baltace, metālapstrādes uzņēmums SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ 2015. gadā kāpinājis apgrozījuma rādītājus un no 11,13 milj. eiro apgrozījuma pagājušajā gadā prognozē 12,3 milj. eiro apgrozījuma rādītāju šogad. Uzņēmumam 2015. gadā pasniegta Latgales reģiona Uzņēmēju gada balva nominācijā “Lielākais darba devējs”, novērtējot uzņēmuma izaugsmi, darba vietu skaita pieaugumu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību.

Tāpat “LEAX Rēzekne” darbības rādītāji pozitīvi ietekmējuši arī kopējo RSEZ reitingu populārā britu laikraksta “Financial Times” izdevuma “fDi Magazine” veiktajā aptaujā par perspektīvākajām eonomiskajām zonām pasaulē. Šajā aptaujā RSEZ guvusi atzinību divās kategorijās – infrastruktūras attīstība un reinvestīcijas. Pētījumā “Global Free Zones of the Year Awards 2015” tika aicinātas pieteikties brīvās/speciālās ekonomiskās zonas no visas pasaules, aizpildot aptauju par zonas pievilcību, iespējām un piedāvājumu investoriem. Kategorijā par reinvestīcijām RSEZ guvusi atzinību, ņemot vērā komercsabiedrību reinvestīcijas, jo īpaši metālapstrādes uzņēmuma “LEAX Rēzekne” par 1000 kvadrātmetriem paplašināto ražošanas platību.

SIA “VEREMS” RSEZ (Vērēmu pagasts)

SIA “VEREMS” RSEZ ir lielākais rūpniecības uzņēmums Rēzeknes novadā. Uzņēmums nodarbojas ar lielformāta bērza saplākšņu ražošanu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Staris viesus sagaida mājīgā foajē, kur izvietoti augstvērtīgi mākslas darbi, bet stiklotā vitrīnā izliktas daudzas jo daudzas balvas par uzņēmuma sasniegumiem. Tiek izsniegtas atstarojošās vestes, noinstruēti par drošības noteikumiem, un straujā solī rūpnīcas apskate var sākties, vispirms pa plašo uzņēmuma teritoriju, tad pa cehiem, kur ir silts, gaišs, patīkami smaržo koksne. Uzņēmumā strādā 330 cilvēki, apgrozījums ir ap 30 miljoniem gadā, saražo ap 40 000 kubikmetru finierkluču gadā, pārstrādā ap 120 tūkstošu kubikmetru finierkluču. Investējot līdzekļus tehnoloģiju attīstībā, SIA “Verems” RSEZ ražo augstas kvalitātes unikāla izmēra bērza saplāksni, kas ir jauns un inovatīvs produkts, kas sekmē ne tikai uzņēmuma, bet arī attiecīgās nozares attīstību, nostiprinot gan paša produkta, gan uzņēmuma tēlu un atpazīstamību. Produkcija tiek eksportēta ne tikai uz ES valstīm, bet arī uz Japānu, ASV u.c. valstīm. “Mūsu galvenie klienti ir autoindustrija, celtniecība, betonēšana, kuģubūve. Šie konkrētie saplākšņi tiks sūtīti uz Koreju un tad no viņiem tiks gatavoti sašķidrinātās gāzes tankkuģi,” – rāda Jānis Staris.

“VEREMS” RSEZ SIA prognozē, ka 2015. gadā apgrozījuma pieaugums būs 5 milj. un kopējais gada apgrozījums sasniegs 30 milj. eiro. Uzņēmums šogad saņēmis Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balvu 2015 kā labākais darba devējs Latgalē, kā arī Valsts Vides dienesta “Zaļās izcilības balvu”, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Staris Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā iecelts par Atzinības krusta virsnieku par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, īpaši kokapstrādes nozares attīstībā Latvijā un ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā ārvalstīs.

Gada uzņēmums – novada VIP:

SIA “BALTIC FLAGS” (Feimaņu pagasts)

SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ (Ozolaines pagasts)

SIA “VEREMS” RSEZ (Vērēmu pagasts)

Gada jaunais uzņēmums:

SIA “GRAVTEX” (Griškānu pagasts)

SIA „GRAVTEX” dibināts 2012. gada 29. jūnijā. Uzņēmuma ražotnē Griškānu pagasta „Klusajā Vipingā” tiek ražoti koka žogi, vārti un dekoratīvie paneļi, ko var izmantot balkoniem, lodžijām, radiatoru režģiem un citur. “Sākot no vienkāršākajiem līdz pat visinteresantākajiem un neparastākajiem žogiem un krāšņiem paneļiem pēc individuāla pasūtījuma, atbilstoši klienta vēlmēm,” pastāstīja uzņēmuma direktors Juris Bļinkovs. Tāpat uzņēmums sniedz frēzēšanas, gravēšanas, ēvelēšanas un citus pakalpojumus. Neilgā laikā pieaudzis gan uzņēmuma darba apjoms, gan pieejamās tehnoloģijas, gan darbinieku skaits – šobrīd uzņēmumā strādā septiņi cilvēki.

Kopš darbības pirmsākumiem uzņēmuma pamatmērķis ir radīt augstas kvalitātes produktu par saprātīgu cenu. Uzņēmums strādā ar augstvērtīgiem materiāliem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Juris Bļinkovs uzsver, ka SIA „GRAVTEX” īpašu uzsvaru liek uz videi draudzīgu produktu ražošanu, turklāt, ražošanas procesā ievērojot dabai draudzīgas tehnoloģijas. Uzņēmums iesaistās dažādos projektos un piedalās izstādēs, tostarp rudenī Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta ietvaros SIA „GRAVTEX” piedalījās izstādē „Timber Expo” Lielbritānijā, starptautiskajā uzņēmējdarbības forumā Rēzeknē un citur.

Saimnieciskās darbības veicējs Žanis Jesko (Nagļu pagasts)

Apsnigušajā ābeļdārzā pie Žaņa vectēva mājas Nagļu pagasta Dzipšļu ciemā izvietoti ap diviem desmitiem stropu, kur ieziemotas bišu saimes. “Bites nekad neguļ, arī ziemā stropā ir dzīvība. Ja bite guļ, tā ir beigta. Bites izveido dzīvu kamolu, kura centrā ir bišu māte.” Par bitēm un to dzīvi Žanis Jesko var stāstīt tik aizraujoši, kā labu piedzīvojumu romānu. Biškopja darbība aizsākusies 2009. gadā ar diviem spietiem, kurus izdevies saņemt un ielaist vectēva vecajos stropos. Līdz pat 2014. gadam biškopība bijusi kā hobijs, apvienota ar akadēmisko karjeru Latvijas Lauksaimniecības Universitātē Jelgavā, kad tomēr jaunietis izlēmis atgriezties dzimtajā pusē un ar visu sirdi nodoties biškopības nozarei. Patlaban saimniecībā trīs novietnēs – Dzipšļos, Zvejsalās un Nagļos izvietoti vairāk kā trīs desmiti stropu ar 33 bišu saimēm. Izstrādātais biznesa plāns “Biškopības produkcijas ražošanas attīstīšana piemājas saimniecībā “Dzipšļi”” 2014. gadā saņēma 1. vietu Valsts lauku atbalsta tīkla pasākuma “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” konkursā “Laukiem būt!” Nopietns atspaids bija šā gada sākumā saņemtais finansējums Rēzeknes novada nodibinājuma LEARN projektu konkursā uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, par to iegādāti 14 jauni stāvstropi ar metāla paliktņiem, jauna mehāniskā medus sviede, digitālais medus mitruma refraktometrs, kā arī spēcīgas rases bišu mātes. Rezultātā – šogad medus ienesums pārsniedzis 50 litru medus no saimes. Ekoloģiski tīrajā Lubāna mitrāja vidē vāktais medus, kā arī citi bišu produkti – ziedputekšņi, bišu maize, propoliss, tiek realizēti pārsvarā tirdziņos, savukārt jaunajam biškopim ir daudz ideju, kā intensificēt ražošanu un pilnveidot mārketingu, kā arī sens sapnis – atjaunot 1926. gadā būvēto vectēva māju Dzipšļos, lai tur varētu dzīvot.

SIA “Creative S” (Ozolaines pagasts)

SIA Creative S” īpašniece ir enerģiska un izdomas bagāta divu bērnu māmiņa Santa Ostaša. Uzņēmums darbojas divos virzienos – pirmais no tiem ir svētku aģentūra, kas organizē dažādus pasākumus, tostarp ģimenes svinības, savukārt pie otrā Santas ģimene nonākusi tad, kad jau pašiem bijis mazulis. “Meklējām labu autosēdeklīti dēlēnam, nevarējām atrast, iedomājāmies, kāpēc gan nevarētu paši nodarboties ar šādu preču pārdošanu.” Radās bērnu preču internetveikals www.labaslietasberniem.com, kas piedāvā ne tikai kvalitatīvus autokrēsliņus un ratiņus, bet arī visu, kas mazulim var sagādāt prieku – drēbītes, gultasveļu, protams, pašu darinātas rotaļlietas.

Uzņēmuma devīze ir “Labas lietas bērnu drošībai, attīstībai, komfortam un izklaidei”. Produkcijas pagatavošanai piesaistīti labākie vietējie amatnieki, Santa lepojas ar jaunākajiem darinājumiem – suņu vilnas zeķēm un cimdiem. “Zīmols “Labas lietas bērniem” tagad atrodams arī prestižos galvaspilsētas veikalos, kuros prezentē latvisko dzīvesstilu, kā “RIIJA” un “Abra”. Te ir bērnu lietas, šis tas no pasākumu organizēšanas. Apbrīnojami, ka Santas radošās idejas top mazītiņā telpā, kur izvietots arī par Rēzeknes novada nodibinājuma LEARN saņemto projekta finansējumu iegādātā apdrukas iekārta, kur šogad tapuši arī Rēzeknes novadam un pilsētai veltīti suvenīri. “Pārsvarā cenšos visādas interesantas idejas piedāvāt, skaistas un oriģinālas lietas.

Pati taisu apsveikumu kartiņas, noformējuma etiķetes, birkas. Manuprāt tas ir vajadzīgs, lai izstrādājums taptu atpazīstams,” – saka Santa. Jaunajā gadā viņa vēlētos iegādāties ploteri, lai varētu apdrukāt dažādus materiālus. Vēl, protams, sapnis ir maksātspējīgi klienti, jo ideju ir ļoti daudz, izpildīto darbu sortiments ir ļoti liels.

SIA “Agro manufacturing” (Sakstagala pagasts)

Uzņēmums dibināts 2013. gadā, izgatavo plaša profila metāla izstrādājumus – ķēdes, stieples, žogus, kāpnes, mākslinieciski veidotus svečturus, kapu sētiņas, pat smalki metālkalumā darinātus ziedus. Tiek veikta arī metāla un skārda izstrādājumu restaurācija un krāsošana ar pulverveida tehnoloģiju. Ražošanas iekārtas iegādātas par Eiropas projekta finansējumu. Patlaban uzņēmums strādā pie Maltas speciālās internātpamatskolas pasūtījuma – ražo gultu metāla karkasus. Darbinieku skaits ir 3-5 cilvēki. “Šobrīd galvenā problēma – maz pasūtījumu. Mēs esam gatavi izpildīt jebkuru pasūtījumu, mums ir materiāls, cilvēkresursi, iespējas, bet nav pasūtījumu,” saka SIA “Agro manufacturing” vadītājs Andrejs Dauģerts.

Pašnodarbināta persona Edgars Nizins (Silmalas pagasts)

Silmalas pagasta zemnieks Edgars Nizins kā pašnodarbinātā persona reģistrējās 2013. gadā. Viņa saimniecībā ir ap 300 ha zemes, no tiem 120 ha audzē graudaugus, pārējo aizņem zālāji un papuve. Puse zemes platības ir īpašumā, puse tiek nomāta no tiem, kuri nespēj zemi apstrādāt. “Varētu jau apstrādāt vairāk, tehnikas sākt trūkt,” – saka Edgars Nizins. Saimniecībā ir divi graudaugu kombaini, traktori, piekabes u.c. inventārs. Edgars rāda savu lepnumu – nesen par Lauku Atbalsta dienesta atbalstītā projekta naudu iegādātu jaudīgu Belarusj traktoru.

Graudaugu raža šogad bijusi laba -- 4 tonnas no ha. Edgars cer, ka iesākto turpinās dēls, kas Malnavas koledžā apgūst lauksaimniecību. “Vakar viņam bija dzimšanas diena, palika 18 gadi. Varēs saņemt Eiropas fondu atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.”

Gada tūrisma pakalpojumu sniedzējs:

SIA “AVT-V” (Čornajas pagasts) 

Čornajas pagastā, pussalā, ko apskalo Rāznas ezera ūdeņi, atrodas atpūtas bāze “Zīdu kolns”. Lai gan viesu nama piekrastē pietauvots plosts ar biedējošu pirātu karogu, viesu nama īpašnieks Valērijs Brokāns ir viesmīlīgs un laipni aicina apskatīt pievilcīgo ēku. “Līdz 60 cilvēku kompānija te var atzīmēt dažādus svētkus. Pieejama konferenču zāle, baseins, kā arī istabiņas, kur var nakšņot līdz 30 cilvēkiem,” stāsta saimnieks.

Īpašnieks teic, ka viesu nams esot viņa hobijs, nevis peļņas avots: “Nedēļas nogaļu, kad cilvēki vairāk rīko svinības, ir tik, cik ir, līdz ar to arī peļņas laiks ir ierobežots. Sarēķinot visus izdevumus, labi, ja gadu pa nullēm izdodas noslēgt.” Tomēr Valērijs Brokāns uzsver, ka nenožēlo lēmumu līdzās pamatdarbam saimniekot viesu namā, jo arī pats atzinīgi vērtē iespēju atpūsties Rāznas ezera piekrastē.

Z/S “Ezerkrasti” (Čornajas pagasts) 

“Kad tikko pārcēlāmies uz šejieni, sākām nodarboties ar lauksaimniecību. Cilvēki bieži staigāja pa mūsu zemi un meklēja kaut kādu Zelta pludmali. Viss Rāznas krasts bija aizaudzis ar krūmiem, tāpēc pat paši neapzinājāmies, kāda vērtība ir mums blakus,” par atpūtas kompleksa “Ezerkrasti” pirmsākumiem stāsta saimniece Sandra Viša. “Pamazām sākām tīrīt ezera krastu, iekārtojām vagoniņu un atpūtnieki sāka braukt arvien biežāk.”

Šobrīd Čornajas pagasta “Ezerkrastos” ir pieejamas divas banketu zāles svinību un semināru rīkošanai – viena līdz 60 personām un otra līdz 150 personām, viesu māja ar divvietīgiem, trīsvietīgiem vai četrvietīgiem numuriem, kā arī atsevišķa mazā mājiņa ģimenei. Ēku dizains un sienu gleznojumi ir pašas saimnieces radīti: “Kad iekārtojam no jauna vai remontējam kādu telpu, visu laiku domāju par to, kā varētu izskatīties šīs telpas, kādas krāsas labāk piestāvētu, līdz vienā brīdī nosapņoju īsto risinājumu,” atklāj Sandra Viša.

“Ezerkrastos” gaidīti arī aktīvās atpūtas cienītāji, jo apmeklētājus gaida volejbola un futbola laukumi; bērnu rotaļu laukums, kā arī iespējams iznomāt laivu, katamarānu vai vindsērfingu. Atpūtas kompleksā iekārtota arī kafejnīca, kurā atpūtnieki var nobaudīt Latgales kulinārā mantojuma gardumus.

Vasarā, kad ir aktīvākā tūrisma sezona, kāzas vai kādas svinības ir katrā nedēļas nogalē. Ja “klusajā” sezonā Višu ģimene ar darbiem tiek galā pašu spēkiem, tad vasarā tiek meklēti papildspēki. “Pēdējos gados piedalāmies Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajā projektā un vasarā ņemam darba praksē jauniešus. Šovasar pie mums strādāja deviņi jaunieši, kuri mums daudz palīdzēja un arī viņiem tā bija iespēja nopelnīt kabatas naudu, kā arī gūt pirmo darba pieredzi,” teic “Ezerkrastu” saimniece.

SIA “Rāznas līcis” (Čornajas pagasts) 

Latgaliešu viesmīlība, smeķīga virtuve, dabas skaistums un sportiskas aktivitātes gleznainā Rāznas ezera krastā – tas viss raksturo tūrisma pakalpojumu sniedzēju SIA “Rāznas līcis”. “Siena laiks jeb aktīvā sezona mums ir no maija līdz septembrim,” stāsta saimnieks Edgars Teivāns, “Taču arī pavasarī, rudenī un ziemā rīkojam kāzas, korporatīvos pasākumus un dažādas ģimenes svinības.”

Kopš uzņēmuma pirmssākumiem ciemiņiem tiek izīrētas trīs mājas. Lai ērtāk pašiem un arī viesiem vieglāk atcerēties, katrai ēkai ir savs vārds: “Svinību māja ir “Apelsīns”, bet mazā ģimenes mājiņa ir “Ūdzeņa”,” uzskaita Edgars Teivāns. Pēc tam tika uzbūvēts arī “Pīlādzis”, savukārt kā pēdējā pabeigta “Bezdelīgas ligzda”, kas sākotnēji bija domāta kā šķūnis un garāža kuterim, taču “karstajā” sezonā, kad sabrauc vairāk viesu, ciemiņi nakšņo arī tur.

Saimnieks stāsta, ka pirms diviem gadiem ar Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumu tika ierīkota laipa, kā arī nopirkti četri katamarāni un divas laivas. “Šogad arī izveidojām trīs papildus volejbola laukumus, kuri vasarā jau tika iemēģināti vairākās sacensībās.”

Lai atpūstos Rāznas ezera krastā, ciemiņi te brauc gan no tuvējās apkārtnes, gan arī tālākiem novadiem. Visu gadu “Rāznas līcī” strādā četri cilvēki, taču sezonas laikā, kad, piemēram, ir kāds sporta pasākums ar vairākiem simtiem dalībnieku, tiek algoti arī papildus darbinieki.

SIA “Fregate” viesu nams “RĀZNAS STĀVKRASTI” (Kaunatas pagasts) 

Rāznas Nacionālā parka teritorijā Kaunatas pagastā, pārdesmit metru attālumā no Rāznas ezera un smaržīga priežu meža ielokā, atrodas 1993. gadā dibinātais viesu nams “Rāznas Stāvkrasti”. Atpūtniekiem te pieejama lielā māja ar svinību zāli vairāk nekā simts cilvēkiem, “Ezera māja” ar svinību zāli 20 cilvēkiem, kā arī nelielās “Sapņu māja” un “Jauniešu māja”, kur var atpūsties mazāks ciemiņu skaits.

Izrādot plašo viesu namu, saimnieks Anatolijs Kozlovs īpaši uzsver relaksācijas un veselības uzlabošanas procedūru piedāvājumu visa gada garumā: “Ciemiņi var izmantot gan sāls istabu, gan pērļu vannu, gan SPA un infrasarkano staru kabīnes.” Tāpat SIA “Fregate” atpūtas teritorijā pieejamas dažādas iespējas sportisku izklaižu cienītājiem, tostarp peldēšana, volejbols, futbols un izjādes vasarā, savukārt slēpošana, slidošana un zemledus makšķerēšana ziemā.

Kā stāsta Anatolijs Kozlovs, šī gada sezonā “Rāznas Stāvkrastos” Latgales dabas skaistumu un viesmīlību izbaudījuši vairāk nekā tūkstoš ciemiņi ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm, tostarp, Francijas, Norvēģijas, Krievijas, Lietuvas un citām.

Zirgu sēta “Untumi” (Ozolmuižas pagasts) 

Zirgu sēta “Untumi” apmeklētājiem piedāvā izjādes gan sedlos, gan pajūgā, jāšanas sporta nodarbības, reitterapiju, kā arī atpūtu pie dabas. Tas ir viens no visvecākajiem un tradīcijām bagātākajiem tūrisma uzņēmumiem novadā. Saimniece Ligita Harčevska vienlaicīgi arī strādā Rēzeknes un Viļānu novada un Rēzeknes pilsētas Tūrisma informācijas centrā, bet saimniecībā ar zirgiem viņai palīdz kvalificēta trenere Diāna, darbu sastrēgumu gadījumā talkā nāk arī ģimenes locekļi – meita Maija ar draugu.

Trenere Diāna iepazīstina ar Salliju, kura esot gan zirgu sētas zvaigzne, gan fotomodele, uz viņas labprāt fotografējoties līgavas. Tas ir Latvijas šķirnes zirgs, kas var vest gan 150 kg smagu jātnieku, gan pusotru gadu vecu bērniņu. Jāšanu ar Salliju izmēģināja arī drosmīgākie komisijas locekļu – Jānis Kuzminskis un Gaigalavas pagasta pārvaldes vadītājs Voldemārs Vabals.

Pakalpojumi, ko piedāvā z/s “Untumi”, pārsvarā ir saistīti ar zirgiem, trenējas un vizinās gan bērni, gan pieaugušie. Pieprasīts pakalpojums ir reitterapija – rehabilitācija ar zirgu. “Zirgs iedarbojas uz cilvēka organismu pirmkārt ar savu soļu ritmu, jo ir pierādīts, ka zirga soļu ritms ir identisks cilvēka soļu ritmam. Šūnu zemapziņas līmenī iekustina organisma dzīvībai svarīgas lietas. Strādājām ar cilvēkiem ratiņkrēslos, tāpēc ir uzbūvēta estakāde, lai varētu uzcelt zirga mugurā. Maziem bērniem šo uzlabojuma efektu ļoti labi redz, it sevišķi tiem, kuriem ir bijušas kādas dzemdību traumas, nerunā, traucētas kustības, netur galviņu, u.c. tad pēc 8-10 nodarbībām var ļoti labi redzēt uzlabojumu. Zirgs ir tas, kas instinktīvā līmenī liek organismam darboties, uzlabo līdzsvaru,” stāsta Ligita.

Saimniecībā ir uzbūvēts piknika namiņš ar kamīnu, kur var atpūsties vecāki, kamēr bērni trenējas vai vizinās, kā arī svinēt dažādus svētkus. Vasarās interesants pasākums ir stārķu ligzdas vērošana caur kameru, televizorā.

Vasarās “Untumus” iecienījuši kāzinieki, bet nedēļas nogalēs te nereti iegriežas tūristu grupas. “Pie mums pavizināties var visi, kuri grib, gan mazi, gan lieli, gan pamīļot, pabarot, pabužināt zirgu un gūt jaunas emocijas. “

Ligitas sapnis ir uzbūvēt manēžu, lai ar zirgiem varētu trenēties arī ziemas sezonā.

Gada uzņēmums:

SIA “AVT-V” (Čornajas pagasts)

Z/S “Ezerkrasti” (Čornajas pagasts)

SIA “Rāznas līcis” (Čornajas pagasts)

Z/S “Žukovi” (Audriņu pagasts)

Aleksandrs un Valentīna Žukovi ciemiņus sagaida apsnigušajā pagalmā. "Žukovi" ir piena lopkopības saimniecība, kas darbojas no 2004. gada, apsaimnieko 45 ha zemes un kopj 15 slaucamās govis. “Sākām no nulles, visu paveicām saviem spēkiem, bez kredītiem un projektiem. Lēni, bet neatlaidīgi,” -- lepojas Aleksandrs. Viņam ir zelta rokas – pats uzcēlis un iekārtojis divstāvu māju, garāžu tehnikai, patlaban tiek paplašināta kūts. Piens tiek pārdots Preiļu sieram, kā arī Viļānu kooperatīvam. Ar saimniecības tehniku ziemās tiek tīrīti pagasta ceļi.

Žukoviem ir trīs bērni, divi dēli un meita, dzīvo un strādā Rēzeknē, ir jau četri mazbērni. “Nez vai kāds atgriezīsies pie zemes. Varbūt mazmeita, viņai patīk gotiņas. Bet pašiem jau vēl 53 gadi, vēl jau spēks ir.”

SIA “Salna R” (Bērzgales pagasts)

SIA “Salna R” (Bērzgales pagasts) piedāvā kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumus un kokmateriālu realizāciju, kā arī mežizstrādi. Šajā jomā uzņēmums strādā jau 15 gadus. Uzņēmums par saviem līdzekļiem uzbūvējis ražošanas telpas 430 kvadrātmetru platībā, jaunu katlu māju un skaidu novietni. Saimnieciskās darbības modernizācijai tik īstenots projekts, piesaistot ERAF līdzekļus “SIA Salna R ražošanas procesa modernizācija un paplašināšana līdz ražošanas pilna cikla nodrošināšanai”. Paralēli tiek ražoti apdares un grīdas dēļi, kas tiek realizēti gan uz vietas, gan eksportēti uz ES valstīm – Holandi, Beļģiju, Vāciju. Uzņēmuma ražotie apdares dēlīši tika izmantoti arī unikālās Rēzeknes sinagogas restaurācijā. “Ir jau daudz piedāvājumu eksportam, bet tur vajag lielus apjomus. Problēma ir darbaspēks, varētu pieņemt vēl vismaz 10 darbiniekus, bet nav jau kas strādā,” -- saka uzņēmuma īpašnieks Raitis Rancāns.

SIA “Valters & GR” (Griškānu pagasts)

Aleksandrs Valters un Gunārs Ribakovs 2001. gadā dibināja nelielu autorezerves daļu veikaliņu, kas nu jau izaudzis par lielu autoservisu un autorezerves daļu veikalu ar ļoti labu reputāciju un plašu klientu loku. Šobrīd uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 1,5 milj. EUR. “Augam un attīstāmies katru dienu – dibinām jaunus kontaktus, meklējam sadarbības partnerus, piedalāmies konkursos,” stāsta uzņēmuma vadītāji.

2007. gads bija viens no straujākajiem uzņēmuma attīstībā – tad no šaurajām telpām Brīvības ielā “Valters & GR” pārcēlās uz jaunajām mājām Griškānu pagastā, Rēzeknes pilsētas pievārtē. “Šeit mums ir gan milzīga noliktava, lai klientiem nebūtu jāgaida, kamēr rezerves daļas tiktu atvestas no Rīgas, tās lielākoties mums ir tepat uz vietas, tāpat šeit iekārtots autoserviss ar septiņiem pacēlājiem,” plašās telpas izrāda “Valters GR” darbinieki. Servisā vienlaicīgi var remontēt pat astoņas automašīnas, un lielākoties visas vietas ir aizņemtas. Uzņēmuma vadītāji teic, ka klientu netrūkst: “Rinda mums reizēm ir pat divas vai trīs dienas uz priekšu. Brauc ne vien no Rēzeknes novada un pilsētas, bet arī Ludzas, Kārsavas un Balviem.” Uzņēmumā šobrīd strādā 28 darbinieki, no kuriem vairāki te ir kopš pirmsākumiem.

Pateicoties augstajai sniegto pakalpojumu kvalitātei un pieņemamajām cenām, SIA “Valters GR” uzvarējis vairākos iepirkumos un sniedz remonta pakalpojumus tādiem uzņēmumiem un organizācijām kā VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, Rēzeknes novada pašvaldība, Rēzeknes pilsētas pašvaldība, SIA “Rēzeknes Satiksme”, SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”, SIA “ASKO AS” un citiem.

SIA “Maltas Celtnieks” (Maltas pagasts)

SIA “Maltas Celtnieks” piedāvā plašu klāstu pakalpojumu celtniecības jomā: ēku renovāciju, metināšanas, virpošanas un santehnikas darbus. Uzņēmums dibināts 1993. gada uz Līvānu māju būves kombināta iecirkņa bāzes. "Pašreiz mums strādā 24 darbinieki, vasarā bija vairāk, kad sezona. Pa ziemu jau mazāk darba, iekšdarbi, remontdarbi pagastos, skolās, " -- stāsta uzņēmuma vadītājs Jevģēnijs Križanovskis. Šogad uzņēmums strādāja kā apakšuzņēmēji apjomīgajā Maltas vidusskolas rekonstrukcijas projektā. Par objektu uzņēmējs izsakās atzinīgi, tomēr ar šaubām skatās uz projekta īstenošanu. "Ļoti lielas izmaksas fasādes apšūšanai, bet cik tas praktiski būs, kas to lai zina. Koka tur ļoti daudz, bet koks ar laiku ir jākrāso, jāstiprina, jākopj. Darbs viss notika augstumā, dārga bija pacēlāja noma. Tā jau priekš pagasta, novada, tas ir tāds ļoti nozīmīgs objekts."

Z/S “Pujati” (Nautrēnu pagasts)

Z/S “Pujati” galvenā darbības joma ir graudkopība. Tas ir ģimenes uzņēmums, kurā trīs paaudzes kopīgi strādā, lai attīstītu un modernizētu saimniecību. Galvenais saimnieks ir Pujatu ģimenes tēvs Aleksandrs Pujats, saimniecības juridiskā īpašniece ir meita Ruta Krišāne, saimniecībā strādā un ir arī otras zemnieku saimniecības "Māliene" īpašnieks znots Edgars. Mazmeita Madara Krišāne Rēzeknes Augstskolā studē ekonomiku, lai varētu dienās pārņemt saimniecības vadīšanu. Viņas pārziņā ir saimniecības pozitīvā tēla radīšana, kā arī oriģināla un garšīga siera gatavošana pēc vecāsmātes Veronikas un arī savām oriģinālām receptēm.

Saimniecība dibināta 2004. gadā, apsaimnieko 72,2 ha zemes, no kuriem 58,2 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas nav daudz, taču visa zeme tiek izmantota intensīvi. Ruta un aleksandrs lepojas ar saimniecības tehniku - te ir gan traktors T25, kravas automašīna ZIL, kas vēl godam kalpo graudu pārvadāšanā, gan pavisam moderna tehnika -- šogad iegādātais graudu kombains New Holland. "Tas ir mūsu lielākais prieks, uz kuru mēs gājām daudzus gadus. Kombains jau godam nokalpojis pirmo sezonu, tur gan mums vēl bankai jāmaksā kredīts," -- stāsta Ruta.  "Mēģinām realizēt dažādus projektus. 2008. gadā graudu sējmašīna, minerālmēslu kliedētājs, traktors, piekabe.2010. gadā jauns traktors. Šogad – arī pēc projekta – kombains."

Saimniecība audzē kviešus, miežus, tritikāli, šogad ir bijusi raža 4,5 ha no hektāra, kas no šīspuses mālainajām un smagajām augsnēm ir uzskatāma par labu.

"Tā ir strādīga un draudzīga ģimene, kurā darba tikums tiek pārņemts no paaudzes paaudzē. Uz šādiem cilvēkiem jau balstās Latvija," -- par Pujatiem un Krišāniem saka Nautrēnu pagasta pārvaldes vadītāja Līvija Plavinska.

SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ (Ozolaines pagasts)

SIA “Meža saimnieks R” (Pušas pagasts)

Uzņēmums nodarbojas ar īpašumu robežu apsekošanu un atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un jaunaudžu kopšanu, koksnes sagatavošanu un citiem mežniecības darbiem. Piedāvā arī konsultācijas pakalpojumus, lai palīdzētu zemniekiem efektīvāk un ekonomiski izdevīgāk apsaimniekot mežus. Īpašnieks Ilmārs Ratniks komisijai izlēmis parādīt tieši iestādītās meža platības. "Šis ir pavasarī stādītais mežs. Tas ir lielāks lepnums par nocirstajiem kokiem. Katrs kociņš ir svarīgs un katrs kociņš ir apstrādāts, lai pārziemotu labāk, lai kaitēkļi mazāk bojātu. Tā arī strādājam – ne tikai cērtam un ņemam materiālu vērtību, bet arī guldām iekšā nākotnei. Mēs esam atbildīgi par šo mežu ar domu, ka nākotnē tam būs lielāka pievienotā vērtība."

Uzņēmums izkopis ap 250 ha meža, iestādīti 35-40 ha, darbs pārsvarā ir Rēzeknes novadā, arī Lietuvas pierobežā, Ilūkstē, Subatē. Ar programmas "Altum" finansējumu realizēti divi projekti tehnikas iegādē. Uzņēmumā strādā 9 darbinieki, bet, kā atzīst I. Ratniks, varētu nodarbināt vēl vairāk, taču trūkst darbaspēka. 

"Konkurence ir liela. Bet mūsu priekšrocība ir tā, ka esam mazi, mēs varam paņemt arī vienu cirsmu. Mūsu pluss ir arī tas, ka mēs strādājam oficiāli, maksājam nodokļus. Kas grib strādāt, tas strādā. Vai ir cerība? Ja nav cerības, tad nav jēgas dzīvot."

SIA “Kopdarbs” (Stoļerovas pagasts)

SIA “Kopdarbs” Stoļerovas pagastā nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Uzņēmumā tiek apsaimniekoti 500 ha savas zemes un 100 ha iznomātās zemes. “250 līdz 300 ha audzējam graudus, pupas un zirņus, savukārt aptuveni 200 ha atvēlēti liellopu ganībām,” stāsta īpašnieks Pēteris Karacejevs.

“Šogad bija ļoti laba graudu raža – auglīgākajos tīrumos iekūlām pat 9 tonnas no hektāra,” lepojas saimnieks. “Diemžēl graudu iepirkuma cena gan ir pārāk zema, tāpēc pagaidām graudi noglabāti bunkuros, lai sagaidītu labāku cenu.”

Līdzās graudu audzēšanai, “Kopdarbs” nodarbojas arī ar piena lopkopību. Modernajā kūtī mājo Sūniņa, Ripa, Gauja un vēl 110 gotiņas. Izslaukums esot ļoti labs – vidēji 5000 līdz 6000 kg gadā, taču arī piena iepirkuma cenas neiepriecina. “Pirms kāda gada piena iepirkuma cena bija laba – par litru no Lietuvas firmas saņēmām ap 0,35 EUR, tad arī slaucējām varējām atļauties maksāt līdz pat 700 EUR mēnesī, taču tagad piena cena ir nokritusies līdz 0,20 EUR par litru, kas ir pat zemāk nekā pašizmaksa,” atklāj Karacejevs. Ja iepriekšējos gados palīdzējis tas, ka saimniecība ir daudznozaru un zemu graudu cenu izlīdzināja augstāka samaksa par pienu vai otrādi, tad šobrīd neatmaksājas nedz graudu audzēšana, nedz lopkopība. “Redzēsim, kā būs tālāk, bet diemžēl šis gads nesis zaudējumus,” teic uzņēmējs.

SIA “Kopdarbs” nodarbināti 22 vietējie iedzīvotāji. “Darbs ir visu gadu,” atzīmē Pēteris Karacejevs, “ja vasarā dienas paiet tīrumā, tad ziemā darbinieki tīra grāvjus un remontē tehniku. “

Lai gan daba šogad ir kaprīza un lauksaimniekiem nebija labvēlīgs nedz rudens sausums, nedz šī brīža kailsals, Pēteris Karacejevs ir optimistisks: “Ja ir pasēts, tad ir, ko gaidīt! Strādājam pēc labākās sirdsapziņas un cerēsim, ka viss izdosies!”

Gada izglītības mecenāts:

SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ (Ozolaines pagasts)

SIA “VEREMS” RSEZ (Vērēmu pagasts)

Gada kultūras mecenāts:

Z/S “Sveces” (Bērzgales pagasts) īpašnieks Dainis Svece ir sabiedriski aktīvs iedzīvotājs, kurš organizē un sponsorē sporta svētkus un dažādas sportiskas aktivitātes Bērzgales pagastā.

SIA “VEREMS” RSEZ (Vērēmu pagasts)

SAGATAVOJA:
Anna Rancāne, Madara Ļaksa