Izveidots jauns tūrisma maršruts un interaktīvā izstāde Lūznavas muižā
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rēzeknes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Noslēgumam tuvojas starptautiskais projekts “Latvijas un Krievijas pārrobežu tūrisma maršruta “Sekojot inženiertehniskajām idejām” izveide”, kas tika uzsākts 2019.gada nogalē. Projekta rezultātā izveidots jauns 620 km garš tūrisma maršruts, kas ved caur Rēzeknes novadu (Lūznavā), Pleskavas apgabalu (Pļusā) un Ļeņingradas apgabalu (Lugā), kas būs interesants gan vietējiem ceļotājiem, gan tiem, kuri dodas ceļā no Eiropas uz Sanktpēterburgu.
Tūristi var iepazīties ar 19. gadsimta beigu Latvijas un Krievijas industriālo mantojumu, tādējādi labāk izprotot sabiedrības attīstību un vēsturi. Jaunais maršruts apliecinās, ka tā laika inženiertehniskie risinājumi bijuši tik progresīvi, ka tiek lietoti arī mūsdienās.
Raksturojot idejas tapšanas un realizācijas gaitu, projekta vadītāja Sintija Batare norādīja, ka jau 2017. gadā Rēzeknes novada pašvaldības un Lugas rajona padomes (Krievija) pārstāvji tikās Sanktpēterburgā projektu partneru meklēšanas forumā un saprata, ka abām pašvaldībām ir daudz kopīgu projektu ideju. “Tomēr pats galvenais - abu pašvaldību pārstāvji, runājot par 19.gadsimta beigu industriālo mantojumu, varēja teikt “mūsu Kerbedzs” un “mūsu Kerbedza” projektētie tilti, jo poļu izcelsmes inženieris Staņislavs Kerbedzs (1810–1899) bija saistīts gan ar Lūznavas muižas īpašumu, kuru bija iegādājies, gan bija studējis un strādājis pie inženierbūvju projektiem Krievijā un ne tikai,” pauda Batare.
Projekta partneri jaunā tūrisma maršrutā izpētei atlasīja informāciju gan Latvijas informācijas avotos, gan Krievijas arhīvos. Ir zināms, ka pēc dzimtbūšanas atcelšanas Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē cilvēki varēja brīvi pārvietoties, attīstījās pilsētas un rūpniecība. 1860.–1870. gados sākās apjomīga dzelzceļa tīkla un tiltu būvniecība starp Krievijas impērijas guberņām un Baltijas jūras ostām. Viens no tā laika pazīstamākajiem inženieriem bija tieši Kerbedzs. Projekta laikā tika pētīta Lūznavas muižas īpašnieka, dzelzceļa būvju inženiera un profesora S.Kerbedza darbība šajās valstīs. Viņa projektētos tiltus joprojām var redzēt gan Rēzeknē, gan Sanktpēterburgā.
Tāpat tūristiem ir iespēja apskatīt projekta laikā izveidotos un atjaunotos objektus Krievijā – par godu pulksteņmeistaram Pāvelam Burē (1810-1882) izveidots skvērs Pļusā, savukārt, uzsverot inženiera un zemūdeņu projektētāja Nikolaja Kudrjavceva (1857-1900) veikumu, labiekārtota atpūtas zona pie Čeremeneckas ezera.
Viens no projekta rezultātiem un tūrisma maršruta objektiem – interaktīvā izstāde “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”, kas atrodas Lūznavas muižas cokolstāvā. Pastāvīgā izstāde tika svinīgi atklāta 4.decembrī, piedaloties gan izstādes koncepta autoram Didzim Jaunzemam, gan izstādes realizētājiem dzīvē SIA “SOLAVI”. “Mēs esam lepni, ka mums ir Lūznavas muiža, kurā joprojām jūtams Kerbedza gars un kuras darbinieki ir ļoti ieinteresēti saglabāt vēsturiskās liecības par to laiku, kad šeit dzīvoja un strādāja inženiera Kerbedza ģimene,” atzina Batare.
Interaktīvās izstādes Slavas zālē var iepazīties ar inženiera Kerbedza projektiem un sasniegumiem. Hologrammas telpa ir vieta, kur 360 grādos var redzēt dažādus objektus un tēlus, kas saistīti ar Lūznavu un inženierbūvēm. Savukārt Klases telpā, gluži kā neparastā fizikas vai vēstures mācību stundā, apmeklētāji var iepazīties gan ar tiltu, tuneļu un dzelzceļa būvēšanas aizsākumiem, gan ar fizikas likumiem, kas ietekmē būvniecību, gan ar grūtībām, ko nācās pārvarēt inženieriem. Klases telpā ikviens interesents ir aicināts pārbaudīt savu atjautību inženiertehniskajās jomās, kā arī prasmes tiltu un citu konstrukciju veidošanā.
Muižas pārvaldniece Iveta Balčūne uzsver, ka Lūznavas muiža ir zināma ar jaunām pieejām: “Esam novatori, kā kādreiz bija Kerbedzs, šī izstāde apvieno STEM jomu, tehnoloģijas, uzņēmējdarbību un dizainu. Aicinām skolotājus un skolēnus piedzīvot vēsturiskā mantojuma un inženiertehnisko zinātņu apvienojumu, kas pieejams šajā izstādē!”
Projekts ir tapis, sadarbojoties Rēzeknes novada pašvaldībai ar Autonomo bezpeļņas organizāciju “Resursu centrs “VERA”” un Pļusas rajona administrāciju no Krievijas.
