Jauniešu inovācija tradīciju saglabāšanai: kā top interaktīvā platforma “Latgolas Lizeika”
Latgale nav tikai punkts kartē – tā ir dzīvesveids, sirds zeme un unikāls kultūrvēsturisks mantojums. Tomēr pēdējo desmitgadu laikā reģions ir zaudējis gandrīz 52 tūkstošus iedzīvotāju, un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina par satraucošu tendenci – 2022. gadā tikai 37,1 % (jeb 61,3 tūkstoši) Latgales iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 69 gadiem mājās un ikdienā regulāri lietoja latgaliešu valodu. Reaģējot uz šo izaicinājumu, Kaunatas vidusskolas jaunieši sadarbībā ar biedrību "Miromida" ir apvienojuši spēkus Eiropas Solidaritātes korpusa projektā "Latgolas Lizeika" (Nr. 2025-1-LV02-ESC30-SOL-000346202).
Projekta nosaukums radies radošas prāta vētras rezultātā, kurā jaunieši meklēja skanīgu vārdu latgaliski. Balsojumā uzvarēja vārds "lizeika", kas latgaliski nozīmē "karote". Tas simbolizē iespēju ikvienam "pagaršot" Latgales kultūru, valodu un tradīcijas, kā arī smelties vērtīgu pieredzi. Projekta komanda – Matīss Šķesters, Valērija Livkiša, Ričards Raitis Miķelis, Aleksandrs Fjodorovs, Artjoms Matisāns un Viktorija Garda – rada mūsdienīgu, digitālu un jauniešiem saistošu rīku: interaktīvu mācību platformu latgolaslizeika.com. Tā palīdzēs apgūt valodu caur video, audio materiāliem un aizraujošiem uzdevumiem.
Lai platformu piepildītu ar dzīvu, autentisku saturu un padziļinātu pašu izpratni, jaunieši devās četros aizraujošos izpētes braucienos – ekspedīcijās, kurās tikās ar iedvesmojošiem kultūras aktīvistiem un dokumentēja Latgales vērtības.
Četras ekspedīcijas: no senās vēstures līdz kulinārajam mantojumam
- 1. ekspedīcija: Ludza – kur sākās Latgale
Pirmais brauciens jauniešus aizveda uz senāko Latvijas pilsētu – Ludzu. Jaunieši apmeklēja „Ludzas amatnieku centru”, kur klausījās stāstus par reģiona pirmsākumiem. Viņi uzzināja, ka vēsturiskā Latgale savulaik izaugusi no trim senām pilīm: Jersikas, Tālavas un Latigolas. Tāpat amatnieku centrā tika noskaidrots jautrs fakts – saskaņā ar senajām latgaliešu tradīcijām, ideālai topošajai sievai bija jābūt ne tikai gudrai un strādīgai, bet arī dzīvespriecīgai un labai dziedātājai. Jaunieši nogaršoja tradicionālo vietējo virtuvi – asuškas, skābo kāpostu zupu un sātīgu grūbu putru ar speķi un papriku. Ekspedīcijas noslēgumā radošajā darbnīcā tika apgūta puzuru darināšanas māksla, kas prasa lielu pacietību un precizitāti. - 2. ekspedīcija: Daugavpils un Krāslava – tradīciju un koka kodi
Otrā ekspedīcija sākās Daugavpils Tradīciju namā, kur jaunieši iepazina latgaļu ikdienas dzīvi, mājsaimniecības ritmu un vēsturiskās sētas uzbūvi. Šeit viņi uzzināja vēl kādu amizantu vēsturisku faktu: ja meita prata pati nocirpt aitai galvu (veikt cirpšanu), viņa tika uzskatīta par gatavu laulībām neatkarīgi no viņas faktiskā vecuma! Pēc tam ceļš veda uz Krāslavas pili un ekspozīciju „Koka kods”, kurā tika pētīta koka izmantošana Latgales arhitektūrā. Īpašu uzmanību jaunieši veltīja reģiona bagātīgajam kulinārajam mantojumam, interaktīvā veidā pētot piecu dažādu tautību (ebreju, baltkrievu, krievu, poļu un latgaļu) virtuves tradīcijas, traukus un receptes, tostarp slavenās kļockas. - 3. ekspedīcija: Kroma kolns un Andrupenes lauku sēta – dzīvā vēsture un senie cietokšņi
Trešajā braucienā komanda devās uz Dagdas pusi. „Kroma kolnā” jaunieši burtiski pieskārās vēsturei, apmeklējot patriotisko un izzinošo izlaušanās istabu „Kroma kolna bogoteibas”. Šeit, iejūtoties seno latgaļu karavīru un amatnieku tēlos, tika pētīta 9.–13. gadsimta vēsture un nocietinājumu kultūra. Ekspedīcija turpinājās „Andrupenes lauku sētā”, kur autentiskā 20. gadsimta sākuma vidē tika izzināts Latgales lauku dzīves ritms, māla podu dedzināšanas tradīcijas un maize, kas cepta īstā maizes krāsnī. - 4. ekspedīcija: Preiļi – siera valstība un pils leģendas
Noslēdzošā, ceturtā ekspedīcija aizveda uz Preiļu novadu. Brauciens sākās ar viesošanos pie Kristīnes un Annijas Stašulānēm lauku mājās „Dzeņu mājas”. Jauniešus sagaidīja enerģisks un tradicionāls iepazīšanās rituāls – simbolisks „pēriens” ar jaunām ievu slotām. Saimniecībā komanda ripināja Lieldienu olas, pārrunāja saulgriežu tradīcijas un baudīja pašu gatavotus labumus: sieru, kūku un aromātisku lakšu (meža ķiploku) sviestu, vienlaikus klausoties dzimtas stāstus. Pusdienas sekoja terasē „Arka”, kur jaunieši baudīja Preiļu galveno simbolu – sieru – Čedaras siera zupas formā, kā arī tradicionālos guļbešniekus un asuškas. Dienas izskaņā gida Agra Pastara pavadībā tika apmeklēta atjaunotā Preiļu pils, kur jaunieši uzzināja pils vēsturi, vēroja amatnieku darbu 5D formātā un noklausījās leģendu par Preiļu pils sienās iemūrēto meiteni, kuras spoks joprojām mītot senajās telpās.
Sarunas ar Latgales personībām: valoda, kas dzīvo mūzikā un ikdienā
Viena no lielākajām projekta vērtībām ir intervijas ar cilvēkiem, kuri ikdienā popularizē latgalisko identitāti. Platformas satura papildināšanai jaunieši veica intervijas ar sabiedrībā zināmām personībām:
- Ingars Gusāns (Sovvaļnieks): Mūziķis, pedagogs un latgaliešu rokmūzikas pamatlicējs sarunā ar jauniešiem uzsvēra, ka latgaliešu valoda nav tikai muzeja eksponāts – tā ir moderna, dinamiska un spēj skanēt jaudīgā rokmūzikā, uzrunājot tieši jauno paaudzi;
- Santa Savicka-Drozdova: Latgales kultūras aktīviste, grupas "Bruoļi i muosys" dalībniece, kura dalījās savā pieredzē par to, cik svarīgi ir nodot valodu un tradīcijas ģimenē, saglabājot dabisku valodas plūdumu un lepnumu par savām saknēm;
- Aleksandrs Lubāns: Latgales kultūras entuziasts, aktīvs "Kroma kolna brālistes" dalībnieks un vēstures rekonstruktors sarunā ar jauniešiem atklāja pavisam citu – cīnītāju un amatnieku – latgaliskās identitātes šķautni. Aleksandrs uzsvēra, ka latgaliešu valoda un kultūra nav kaut kas tāls vai domāts tikai grāmatām; tā ir mūsu dzīvā vēsture, kas jāpiedzīvo un jānodod tālāk ar darbiem. Viņš aicināja jauniešus nebaidīties runāt latgaliski un lepoties ar savām saknēm, jo tieši caur šādām praktiskām iniciatīvām kā "Latgolas Lizeika" tiek uzturēts un stiprināts reģiona dzīvais gars un senās tradīcijas mūsdienīgā formā.
Ilgtspēja: kas notiks pēc projekta noslēguma?
Projekts "Latgolas Lizeika" nav tikai īslaicīga aktivitāte. Mācību platforma un tās aplikācija paliks brīvi pieejama skolām, jauniešu centriem un kultūras iestādēm arī pēc tam, kad Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums būs noslēdzies. Biedrība "Miromida" ir apņēmusies segt platformas uzturēšanas un hostinga izdevumus ilgtermiņā.
Jaunieši no Kaunatas vidusskolas tic, ka šis projekts kalpos par pamatu jaunām iniciatīvām – latgaliešu valodas nometnēm, digitāliem kursiem un līdzīgiem solidaritātes projektiem. Paši projekta dalībnieki un iesaistītie jaunieši kļūs par savas valodas un kultūras vēstnešiem, rādot piemēru citiem, ka tradīcijas var iet roku rokā ar mūsdienu tehnoloģijām.
Sekojiet līdzi projekta jaunumiem, video materiāliem un intervijām Kaunatas vidusskolas YouTube kanālā, kā arī biedrības "Miromida” un projekta sociālo tīklu (Facebook un Instagram) kontos!
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Valsts aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli.
Sagatavoja Ināra Paramonova, Kaunatas vidusskolas direktore
