Jezupa Trasuna 125. jubilejai veltīta izstāde
Šogad politiķim un publicistam Jezupam Trasunam – 125. jubilejai par godu F. Trasuna muzeja “Kolansāta” kamīnzālē no muzeja krājuma materiāliem un nesenajiem jaunieguvumiem – Jezupa Trasuna no izsūtījuma rakstītajām vēstulēm, izveidota izstāde, kas vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts laika politiķa, publicista, sabiedriskā darbinieka dzīvi.
1898. gada 19. janvārī Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagasta Rubuļniekos zemnieku Donata un Valērijas Trasunu ģimenē pasaulē nāca dēls Jezups.
Mācījās Sakstagala pamatskolā, Rēzeknes tirdzniecības skolā, Ivanovozņesenskas reālģimnāzijā, Pēterburgā Ceļu inženieru institūtā un karaskolā, no kurienes revolūcijas laikā tika iesaukts armijā, aizstāvēja Ziemas pili. Kopš 1918. gada dzīvoja Rīgā, Latvijas Universitātē studēja tautsaimniecību.
Jau agrā jaunībā Jezups Trasuns iesaistījās politikā. Darbojās Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē, Latvijas Tautas padomē. Kopā ar tēvoci Franci Trasunu (pārstāvot dažādus politiskos spēkus) bija Satversmes sapulces deputāts, kā arī bija pirmo četru Saeimu deputāts (1922.- 1934.).
Jezups Trasuns līdzīgi kā tēva brālis Francis Trasuns domāja un strādāja Latgales un Latvijas labā. Dibināja Latgales Darba partiju Būdams gados jauns, izglītots un enerģisks Jezups Trasuns bija Latvijas Valsts Bankas padomes loceklis, Latvijas Lauksaimnieku Centrālā kooperatīva valdes priekšsēdētājs, Saeimas budžeta komisijas sekretārs, kā arī sociālo lietu, ārlietu un pašvaldību komisijas loceklis, Latvijas kultūras fonda loceklis, Kultūras biedrības “Latgales tautas pils” valdes priekšsēdētājs, Latgales teātra valdes loceklis Rēzeknē, Latvijas IV Vispārējo Dziesmu svētku organizācijas loceklis, Latgales studentu biedrības “Montania” vadītājs, kā arī Sakstagala pagasta padomes loceklis.
Pēc Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma Jezups Trasuns pārtrauca savu politisko darbību, strādāja Rīgas Kredītbankā.
Paralēli politiskajai darbībai Jezups Trasuns darbojās kā publicists (pseidonīms Vasars), bija laikraksta “Jaunō Straume” redaktors, publicēja rakstus par Latgales un Latvijas politisko un kultūras dzīvi.
Laikā, kad notika mēģinājums iznīcināt Latvijas inteliģenci - 1941. gada 14. jūnijā Jezupu Trasunu kopā ar ģimeni deportēja uz Sibīriju, ceļā tika šķirts no sievas un meitas.
Esot izsūtījumā, Sibīrijā iespēju robežās sarakstījās ar Latvijā palikušajiem radiem. Pirms pāris gadiem muzejam tika uzdāvinātas vairākas Jezupa Trasuna rakstītās vēstules. Lasot vēstules, atklājas Trasuniem raksturīgais sīkstums un dzīves mīlestība, kaut arī reizēm ir ļoti grūti, dzīvojot ļoti skaudros apstākļos, Jezups spēj saņemties un ieraudzīt gaismas stariņu tuneļa galā un visu laiku nezaudē cerību nākotnē vēl satikt savus radus. Dzīves uzliktais pārbaudījums ir gana smags, taču tas ir jāpārvar. Reizēm Jezups savās pārdomās kļūst filozofisks un tad, lai argumentētu savu viedokli, piesauc arī pasaulslavenos domātājus. Korespondence, kas nāca no dzimtenes bija kā “zāles” izsūtījumā esošajam Jezupam Trasunam, tas arī palīdzēja izturēt smago pārbaudījumu un saglabāt spēkus, lai atgrieztos dzimtenē pie saviem radiem.
Pēc atgriešanās no Sibīrijas Jezups Trasuns dzīvoja Rīgā un strādāja par kancelejas darbinieku. Savas dzīves laikā ir sarakstījis vairākus liriskus dzejoļus, to starpā arī “Saruna ar Franci”, kur velk paralēles starp savu un tēva brāļa Franča Trasuna dzīves gājumu.
Miris 1978. gadā, apbedīts Ogres kapos blakus brālim Stanislavam.
Inta Deksne
F. Trasuna muzeja “Kolnasāta”
krājuma glabātāja
foto no muzeja krājuma
