Kas atbildīgs par ceļu servitūtu uzturēšanu?

Zemes reformas gaitā Latvijas Republikas pilsoņiem tika atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tajā skaitā uz mantojuma zemi. Pašvaldību zemes komisijas, pieņemot lēmumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, lēma arī par servitūta ceļiem. Kopš zemes reformas sākuma ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, bet daudzi zemes īpašnieki vēl aizvien pilnībā nezina, ko nozīmē ceļa servitūts, kam tas jāuztur, tādējādi izraisot ne vienu vien konfliktu starp blakus esošajiem zemes īpašniekiem. Arī novada pašvaldībā bieži vien tiek saņemtas sūdzības.
Mēģināsim īsumā informēt iedzīvotājus par to, kā izvairīties no nevajadzīgiem konfliktiem. Esam pārliecināti, ka liela daļa šajos konfliktos iesaistīto personu nepilda savus pienākumus nezināšanas dēļ, bet pieļaujam, ka daļa īpašnieku savus pienākumus zina, taču tos ignorē.
Pirmkārt, atgādināsim, kas tas ir– servitūts un ceļa servitūts? Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu." (Civillikuma (CL) 1130.pants). Ceļa servitūts ir reālservitūts, jo nodibināts nevis kādai personai, bet konkrētam īpašumam par labu (CL 1156 pants). Servitūta tiesība kļūst par lietu tiesību no brīža, kad tā ir nostiprināta Zemesgrāmatā.
Likuma “Par autoceļiem” 6.¹ pantā ir teikts “Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.”
Kas tad ir kalpojošā īpašuma īpašnieks un kas ir valdošā īpašuma īpašnieks? Saskaņā ar CL, kalpojošā īpašuma īpašnieks ir tas, pa kura īpašumu iet servitūta ceļš, bet valdošā īpašuma īpašnieks ir tas, kurš servitūta ceļu izlieto.
Piemēram, biežāk pastāv strīdi un neskaidrības – kam servitūta ceļš ir jāuztur kārtībā? Zemes īpašnieks sūdzas, ka ar saviem traktoriem to izdangā lietotājs, vai arī pretēji. Atbilstoši CL 1151. pantam ceļš ir jāuztur servitūta lietotājam. Līdz ar to, lietotājam ir pienākums uzturēt ceļu kārtībā. Ja viņš to nedara, zemes īpašnieks var celt pret servitūta izlietotāju prasību tiesā.
Savukārt, ja zemes īpašnieks pats sabojā ceļu, tas var tikt vērtēts kā šķēršļu radīšana servitūta izlietošanai un CL 1140. panta pārkāpums. Servitūta izlietotājs var celt prasību tiesā par kaitējuma atlīdzību.
Kā liecina tiesu prakse, ne vienmēr šādu konfliktu atrisināšanai pietiek ar tiesu darbiem zemes īpašnieka un servitūta izlietotāju starpā. Ir gadījumi, kad strīdniekus var sodīt administratīvajā kārtībā (vainīgajiem uzliekot administratīvos sodus) vai konflikti var beigties ar kriminālprocesa uzsākšanu.
Ko darīt, ja cauri viensētai pa privātu ceļu uz ezeru nepārtraukti brauc mašīnas, visapkārt atstājot sadzīves atkritumus? Privātīpašnieki arvien biežāk izmanto iespēju uzstādīt dažādas brīdinājuma zīmes. Cik tās ir saistošas sabiedrībai?
Ilgākā laikā paciešot neērtības, protams, īpašniekam pirmā doma ir uzlikt kādu ceļa zīmi, lai kaitinošo nejēdzību pārtrauktu. Taču, kā liecina bieži saņemtie jautājumi, cilvēkiem nav īstas skaidrības par kārtību, kā zīmes uzstādāmas, kas ir atļauts un kas ne.
Ceļu satiksmes likuma 4.panta astotajā daļā ir noteikts, ka satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu (tātad – arī ceļa zīmju) izvietojuma atbilstību obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām uzrauga valsts a/s "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Tātad, lai uzstādītu likumīgu ceļa zīmi, kuru ņem vērā policija un par kuras pārkāpšanu var piemērot Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto administratīvo sodu, vienmēr būs jāiegūst LVC speciālistu atļauja.
Pašvaldība ļoti cer, ka novada iedzīvotāji, izlasot šo materiālu, izdarīs atbilstošus secinājumus un ar sapratni iesaistīsies servitūta ceļu uzturēšanā, tādā veidā mazinot vai pat izslēdzot konfliktus savā starpā.
Jānis Troška
Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors