Latviešu folkloras krātuves 57. zinātniskā ekspedīcija Nautrānu kultūrtelpā: meklējumi un atradumi
2025. gada rudenī Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tika papildināts ar sešiem jauniem elementiem – līdz ar latviešu pirts un talku tradīcijām, nēģu zveju Svētupē un Salacā, garmanes spēli Latgalē un Latvijā radīto spēli – novusu Nemateriālā kultūras mantojuma padome atbalstīja arī Nautrānu kultūrtelpas pievienošanu valsts aizsargājamām nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām. Šis notikums mudināja Latviešu folkloras krātuvi par LFK 57. zinātniskās ekspedīcijas galamērķi izvēlēties tieši šo teritoriju. Ekspedīcija Nautrānu kultūrtelpā – Rēzeknes novada Nautrēnu un Ilzeskalna pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā – norisinājās no 6. līdz 10. jūlijam, un tajā piedalījās neierasti kupls pētnieku pulks (pavisam 20) – līdz ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) Latviešu folkloras krātuves (LFK) pētniekiem uz Rogovku devās arī kolēģi no Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un latgaliešu kultūras kustības “Volūda”.
Lai gan daži LFK pētnieki Nautrēnu pagastā ir iegriezušies arī dažu iepriekšējo zinātnisko ekspedīciju laikā 1958. un 1986. gadā, kultūrtelpas statusa piešķiršana mudināja atgriezties šajā vietā vēlreiz, pie tam šoreiz veltīt visu uzmanību tikai šīs nelielās teritorijas ļaudīm, viņu tradīcijām, pieredzei un zināšanām. Plašāk par ekspedīcijas vietas izvēli un kuplo pētnieku pulku stāsta ekspedīcijas vadītājs, LFMI vadošais pētnieks Sandis Laime: “Kultūrtelpu pieteikumus iekļaušanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā sagatavo paši kultūrtelpu pārstāvji, kas jau pats par sevi liecina, ka vietējie ļaudis apzinās savu cilvēku, savas vietas, sava kultūras mantojuma un vēsturiskās pieredzes savpatību nacionālā mērogā. Mums, pētniekiem, tas ir kā signāls – turp ir vērts doties! Tāpēc varētu teikt, ka šī gada LFK ekspedīcija uz Nautrānu kultūrtelpu bija likumsakarīga, it īpaši tāpēc, ka jaunajā kultūrtelpā vienlaikus bija iespējams īstenot divu LFMI un mūsu sadarbības partneru projektu uzdevumus. Šī iemesla dēļ jūlija sākumā uz Rogovku, ekspedīcijas bāzes vietu, devās neierasti plašs pētnieku un studentu loks – kopā ar kultūrtelpas pārstāvjiem, kas pievienojās ekspedīcijas komandai, mūsu skaits pārsniedza divdesmit cilvēku. Katras jaunas kultūrtelpas izveide Latvijā ir īpašs notikums – gan kultūrtelpas kopienai, gan kultūras mantojuma pētniekiem, gan Latvijas sabiedrībai kopumā. Mūsu ekspedīcijai bija divi mērķi – iepazīt Nautrānu kultūrtelpas cilvēkus, dokumentēt un arhivēt viņu kultūras mantojumu, nodrošinot šo liecību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kā arī izzināt to, kā kultūrtelpas iedzīvotāji uztver šī brīža drošības situāciju un vai ir gatavi kopienas kultūras vērtību glābšanai krīzes brīžos.”
Ekspedīcijas laikā veiktas gandrīz piecdesmit intervijas ar Nautrānu kultūrtelpas iedzīvotājiem, sarunās izzinot gan viņu dzīvesstāstus, gan vietējās tradīcijas – mantotās zināšanas un prasmes, gan dokumentējot vietējo valodu. “Mutvārdu liecības apliecina, ka vietējie iedzīvotāji par nozīmīgākajiem Nautrānu kultūrtelpas elementiem uzskata katoļticību un ar to saistītās tradīcijas, baznīcu, latgaliešu valodu un pašus kopienas cilvēkus. Ticības tradīcijās joprojām dzīvas zināšanas par Svētās Agates ūdeni un maizi, kas kopienas atmiņās saistās ar aizsardzību nelaimju laikā. Savukārt latgaliešu valoda šeit joprojām ir ikdienas saziņas valoda ģimenēs, darbavietās un sabiedriskajā dzīvē, un vietējie ir pārliecināti, ka to iespējams iemācīt ikvienam,” ekspedīcijā pieredzēto raksturo LKA vadošā pētniece Ieva Vītola un studente Anete Marija Tamane, kurai šī bija pirmā pieredze ekspedīcijās. Par latgaliešu valodu vēl gribētos piebilst – daži ekspedīcijas dalībnieki, kas ikdienā nesaskaras ar latgaliešu valodu, ekspedīcijas noslēguma pasākumā jau runāja latgaliski!
Etnomuzikologu Ievas Vīveres, Valda Muktupāvela, Ilzes Freibergas un folkloras pētnieces Ilgas Vālodzes Ābelkinas mērķis ekspedīcijas laikā bija iepazīties ar Nautrānu kultūrtelpas ansambļiem, kā arī atsevišķiem dziedātājiem un mūziķiem. Ņemot vērā to, ka mūzikas pētnieku interese par Viduslatgales tradicionālo mūziku līdz šim ir bijusi fragmentāra (salīdzinot, piemēram, ar Ziemeļlatgali un Dienvidlatgali) un saistīta galvenokārt ar atsevišķiem mūzikas dokumentēšanas notikumiem, detalizētāka šī reģiona tradicionālās mūzikas stila un dzīves analīze līdz šim nav veikta. Par etnomuzikologu veikto pētījumu rezultātiem plašāk stāsta Ieva Vīvere: “Ekspedīcijas laikā iepazināmies ar Nautrēnu pagasta etnogrāfisko ansambli “Rogovka”, Ilzeskalna pagasta tautas nama folkloras kopu un Mežvidu kultūras nama folkloras kopu – vairāki šīs kopas dziedātāji dzīvo Nautrānu kultūrtelpā. Intervijās tika izzināta Nautrēnu pagasta etnogrāfiskā ansambļa “Rogovka” vēsture – gan tiekoties ar ansambli, gan atsevišķi ar tā vadītāju Annu Garanču un dziedātājām Marutu Belinsku, Genovefu Bogdāni un Antoņinu Sprūdžu. Digitalizēts Annas Garančas 1988. gada piezīmju kalendārs, kas liecina par ansambļa dalību folkloras festivālā “Baltica ’88”. Iegūts priekšstats par mūsdienu apdziedāšanās tradīciju un teiktajām melodijām, kas ar to saistītas. Tika apmeklēts Ilzeskalna pagasta tautas nama folkloras kopas mēģinājums un notika intervija par kopas vēsturi. Apmeklēts arī Mežvidu kultūras nama folkloras kopas mēģinājums. Ziņas par šīs kopas vēsturi tika iegūtas Mežvidu pagasta Ranču bibliotēkā, kurā glabājas ansambļa vēsturei veltīts albums, kas tika pārfotografēts. Notika intervija ar Rogovkas muzikantu Pīteru Belinski, kuru iepriekš apmeklējis arī etnomuzikologs Oskars Patjanko. Piecu dienu pētījums noslēdzās ar sajūtu, ka šis ir tikai pats sākums – atbildot uz sagatavotajiem jautājumiem, klāt jau nākuši jauni.”
Vērtīgi atradumi ekspedīcijas laikā bija arī garīgās mūzikas laukā, par ko vairāk stāsta etnomuzikoloģe Ilze Freiberga: “Intervijā ar dziedātāju Konstantinu Jakuškinu ieskaņotas garīgās dziesmas, kuras jau vairākus gadu desmitus netiek dziedātas vai, kā liecina lauka pētījumi, ir tikušas pārmantotas un saglabājušās vien dažu Latgales dziedātāju repertuārā, piemēram, “Atej, Svāts Gors” (izpilda kāzās), “Jezus bierneņš pīdzims ir(a)” (Ziemassvētku dziesma). Tāpat dziedātāja izpilda dziesmas, kuras nekad līdz šim nav tikušas dokumentētas, piemēram, dziesma Sv. Bārtuļam, dziesma Sv. Jānim.”
Ekspedīcijas laikā tika veikta arī kapu pieminekļu fotodokumentēšana Nautrēnu pagasta Pintānu un Laizānu kapos. Kapu pieminekļi un uzraksti uz tiem Latviešu folkloras krātuves pētniekus interesē divu iemeslu dēļ. No vienas puses, uz tiem atrodami vietējo cilvēku biogrāfijas dati (dzimšanas un miršanas datumi), kas reizēm var palīdzēt papildināt informāciju par bijušajiem teicējiem. No otras puses, folkloristus interesē arī uz kapu pieminekļiem atrodamās epitāfijas, iekaltie attēli un kapu pieminekļu noformējums, kas iekļaujas plašākā pētījumu ciklā par cilvēku apbedīšanu un piemiņas saglabāšanu. Latviešu folkloras krātuves arhīva kolekcijā LFK [2101] “Kapu uzraksti” līdz šim bija dokumentēti tikai Nautrēnu pagasta Sārņu kapu pieminekļu uzraksti.
Viens no ekspedīcijas darbības virzieniem bija arī vēsturisko Nautrānu kultūrtelpas folkloras vākumu un to metadatu (informācijas par teicējiem, attēliem, video un audio ierakstiem) precizēšana un papildināšana. Īpaša uzmanība ekspedīcijas laikā tika veltīta informācijas papildināšanai par Latviešu folkloras krātuves 1986.–1987. gada video ierakstiem un tajos redzamajiem dziedātājiem. Tāpat tika apzināti Nautrānu kultūrtelpas ziemeļrietumu daļas ciemu (Kristiņku, Saukavīšu, Pārkolnu, Rūbežnīku, Pintānu, Kapiņu, Laigolas, Pūramolas) esošie un bijušie vecākās paaudzes iedzīvotāji. Intervijās ar šiem cilvēkiem tika papildinātas ziņas par šī mūsdienās gandrīz pilnībā depopulizētā apgabala vēsturi, nemateriālo kultūras mantojumu un vēsturiskajiem folkloras vākumiem.
Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Zara pauž gandarījumu par lauka pētījumu nedēļu Latgalē un uzsver: “Lai cik rūpīgi plānota un koordinēta, šāda kompleksa ekspedīcija diez vai būtu veiksmīga bez vietējo ļaužu pretimnākšanas. Ekspedīcijas dalībnieki izsaka lielu pateicību visiem atsaucīgajiem Nautrānu kultūrtelpas iedzīvotājiem par sadarbību un Latgalei raksturīgo viesmīlību! Īpaši liels paldies Nautrānu kultūrtelpas pārstāvēm Andrai Zubko-Melnei un Ingai Vigulei par nenovērtējamo palīdzību ekspedīcijas organizēšanā un potenciālo teicēju ieteikšanā! Paldies Nautrēnu vidusskolai un tās direktorei Anitai Ludboržai par laipno uzņemšanu un mājīgo naktsmāju nodrošināšanu! Paldies Rēzeknes novada pašvaldībai par pretimnākšanu un ekspedīcijas uzņemšanu!”
Ekspedīcijas laikā iegūtie materiāli tiks arhivēti Latviešu folkloras krātuves arhīva kolekcijā LFK [2290] “57. zinātniskā ekspedīcija Nautrānu kultūrtelpā 2026. gadā”.
Ekspedīcijas atbalstītāji: Valsts pētījumu programmas “LETONIKA latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts “NAMS. Latviskā identitāte un zināšanu stratēģijas kā sabiedrības noturības resurss” (VPP-IZM-Letonika-2025/1-0008), Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”, Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes novada pašvaldība.
Sagatavoja Sandis Laime, ekspedīcijas vadītājs, LFMI vadošais pētnieks
Foto: Edeite Laime
