Lubāna ezera noslēpumus meklējot, jeb viena diena Varakļānu, Madonas un Lubānas novadā

Arvien lielāku atsaucību Latvijas apceļotāju vidū ieguvusi tūrisma akcija “Lubāna ezera noslēpumi”. No 1. maija līdz 1. oktobrim, apmeklējot Lubāna ezera apkaimē, Rēzeknes, Madonas, Lubānas, Rugāju, Balvu un Varakļānu novadā, esošos tūrisma objektus, var saņemt atzīmi Dalībnieka kartē. Akcijas noslēguma pasākumā 1. oktobrī, ikviens var cerēt uz loterijas balvām, kuras tiks izlozētas, taču vēl jo lielāks prieks un ieguvums ir iepazīt vēl neredzētas un aizraujošas Latgales un Vidzemes vietas, kas cieši saistītas ar Latvijas lielāko, leģendām un dažādiem nostāstiem apvīto Lubāna ezeru!
Maija nogalē Varakļānu muižā pulcējās akcijā iesaistīto novadu tūrisma informācijas centru (TIC) speciālisti, lai izvērtētu akcijas gaitu, savukārt pēc tam kopā ar tūrisma uzņēmējiem dotos nelielā ceļojumā pa Varakļānu, Madonas un Lubānas puses tūrisma vietām.
Varakļānu muiža. Kaut arī Varakļānu novads, tāpat kā Stirniene, Barkava, Murmastiene, Ošupe u.c. tagad voluntāri administratīvi pieskaitītas Vidzemes plānošanas reģionam, etnogrāfiski un kultūrvēsturiski tā ir un paliek Latgale, arī liela daļa no šejienes tūrisma uzņēmējiem labprāt ar ciemiņiem no Latgales runāja dzimtajā, latgaliešu valodā. Tāpat arī grāfu Borhu muiža Varakļānos ilgu laiku bija vienīgā Latgales muiža, kurā ar milzīgām pūlēm saglabāta kaut maza daļa no bijušā krāšņuma. Kaut arī tagad tai pievienojusies atjaunotā Lūznavas muiža, Varakļāni tomēr ir majestātiskāki un senatnīgāki, laikam grāfu Borhu gars te mājo vēl joprojām. Muzeja vadītāja Terese Korsaka rāda pirmajā stāvā iekārtoto ekspozīciju par Borhu dzimtu, tostarp dabas pētnieku un zinātnieku Mihalu Borhu. Šajā telpā ir atjaunotas dažas skaistas freskas, bet šur un tur atklātie fragmenti liecina, ka šādi zīmējumi ir bijuši uz sienām visā pilī. Diemžēl to restaurācijai arvien pietrūkst līdzekļu. Pagājušā gadsimta 50. gados, kad pilī bija izvietota Varakļānu vidusskola, ar direktores pavēli tikušas izlauztas un iznīcinātas greznās podiņu krāsnis un parketa grīda. Muzeja darbinieces smej, ka arī apaļās čuguna krāsnis tagad jaunās paaudzes ekskursantiem ir sava veida eksotika, taču – skumji iedomāties, ka Varakļānu pils labākos apstākļos un ar lielākiem līdzekļiem varētu būt vēl greznāka par Rundāli! Tomēr cerību vieš tagadējo saimnieku uzņēmība un ticība – pilī atjaunota arī katoļu kapella, kur izvietota svētbilde vēl no Borhu laikiem. Tūristiem tiek piedāvāta pils un parka apskate, savukārt greznajā zālē var padzert kafiju un nogaršot kulinārā mantojuma meistardarbus.
Pils iela 29, Varakļāni, tel. 6486162, +371 29359242.

 “Raibais asaris”. Ērtā vietā – Rīgas šosejas malā – vilināt vilina zivju dīķi. Te var makšķerēt karpas, karūsas, līņus, līdakas un citas zivis, jau trešo gadu tiek piedāvāta kafejnīca, kur var pasūtīt pusdienas arī lielākām tūristu grupām. Pieejamas arī naktsmītnes un pirts.
Tornis, Stradiņi C, Varakļānu nov. tel. +371 29126648.

 “Šķesteri”. Lai gan izlepušus tūristus var atbaidīt brauciens pa putekļainajiem zemes ceļiem, galamērķis – krāšņais daiļdārzs un laipnie saimnieki šīs pūles atsver. Te var iegādāties dažāda veida medu un bišu produktus, vaska sveces, bet jūlijā un augustā priecē bagātīga dienziežu kolekcija (ap 300 šķirnēm!). Medus ir lielisks – varbūt tāpēc, ka visi stropi ir apgleznoti, to paveikuši saimnieka audzēkņi, skolēni.
“Šķesteri”, Murmastienes pag., Varakļānu nov., tel. +371 29275738.

 “Skalbjudambji”. Murmastienes ciema centrā ieteicams apmeklēt brīnišķīgās Latgales liriķes, dzejnieces Martas Bārbales (1933 – 2003) dzimtās mājas. Vēl dzejniecei šaisaulē esot, pateicīgie novadnieki iestādījuši Martas birzi, kas tagad jau sakuplojusi. Dzejnieces māsas meitas Margaritas Selickas stāsts par Martu Bārbali, par savu dzimtu vēstures līkločos, par Murmastienes vēsturi ir skaists un emocionāli patiess. Ne par velti dzimta pratusi no paaudzes paaudzē saglabāt gadsimtiem senus “Dīva žielesteibys vuordus”, kas arī kā liels dārgums tiek rādīti tūristiem. Birztalā atjaunoti dīķi, kur tīrā ūdenī atkal aug skalbes, tā attaisnojot māju nosaukumu.
Muižas iela 1, Murmastiene, tel. +371 29988601.

“Aļņi”. Pēc garšīgām un lētām pusdienām Barkavas arodvidusskolas ēdnīcā, dodamies uz z/s “Aļņi”. Aļņu gan te nav, arī liellopu ganāmpulks pārāk neļaujas tuvākiem kontaktiem ar tūristiem, taču senatnīgajās mājās uz Vidzemes un Latgales robežas, saimnieko vairākas paaudzes. Jaunie saimnieki Mārcis un Dace stāsta par to, kā ar darbu, optimismu un uzņēmību tomēr var veiksmīgi īstenot savas idejas arī tālu no galvaspilsētas. Šeit audzētais steiks ir varen pieprasīts pie Rīgas kundēm, liellopi tiek pārdoti arī izsoļu namā uz Turciju. Tūristi var atpūsties pārvadājamā mucveida pirtī, bet rudens pusē te uzplauks ap 140 šķirņu gladiolas. Saimniecība pagājušajā gadā ir saņēmusi Madonas novada pašvaldības grantu jaunajiem uzņēmējiem “Madona var labāk”, par ko iegādātas iekārtas gaļas apstrādei.
“Aļņi”, Ošupes pag. Madonas nov., tel. +371 28893026

“Liepsalas” – piemiņas memoriāls Latvijas nacionālās armijas pirmajam komandierim, pulkvedim Oskaram Kalpakam (1882 – 1919) būtu jāapmeklē jebkuram savas valsts patriotam. Te apvienota oficiālā parādes pompozitāte ar tādu zemniecisku pamatīgumu un latvisku sentimentu – gludi nopļauts mauriņš, bruģis un milzīgi ozoli, kas vēl atceras lauku zēnu ar vijoli, mākslinieciski trauslu un emocionālu, kas kļuva par spēcīgu karavadoni, spējīgu iedvesmot savus kareivjus cīņai par Latvijas brīvību. Piemiņas vietas saimnieki – pulkveža Kalpaka fonds, viņa radiniece ASV, Aizsardzības ministrija un Ošupes pagasta pārvalde.
“Liepsalas”, Ošupes pag. Madonas nov., tel. +371 26400999

 “Zīles”. Turpat netālu atrodas aitkopības saimniecība, kur zaļā pļavā ganās vairāki simti Latvijas tumšgalvaino tīršķirnes aitu. Saimnieks Armands Kozulis labprāt dalās pieredzē par aitu audzēšanas noslēpumiem, aitiņas var apmīļot, paglaudīt, kas sevišķi patīk mazajiem apmeklētājiem.
Ošupes pag., Madonas nov., tel. +371 26138020.

 “Kodoli”. Te jābrauc tiem, kam sirdslieta ir pirts un ar to saistītie rituāli. Pirtniece Daiga stāsta par zāļu tēju vākšanu, slotiņu siešanu, par dažādu augu izmantošanu kosmētisko eļļu un skrubju pagatavošanā. To visu te var izbaudīt, iegādāties, pasūtīt gan pirtiņu, gan arī pērienu, kas palīdzēs atgūt veselību un mundrumu. Tobrīd sagatavota sieviešu pirts – uz lāvas reibinoši smaržo ceriņi un ābeļziedi.
Ošupes pag., Madonas nov., tel. +371 29331268.

 “Rozas”. Šajā lauku sētā var aplūkot visdažādākos spārnaiņus, bet visinteresantākie, nenoliedzami, ir strausi! Lielie putni iegādāti tikai pirms diviem gadiem, bet nu jau tie ir iedzīvojušies Indrānu pagasta klajumos, labprāt ēd zāli gluži kā govis, mirkšķina lielās acis ar garajām skropstām (izrādās, ka šīs skropstas arī izmanto - kosmētisko otiņu pagatavošanai) bet savu špetno raksturu strausu tēviņš jau parādījis, apskādējot saimniekam Jānim ribas. Tagad strausu vīrs ieslēgts atsevišķā voljērā, lai nomierinās un pārdomā dzīvi, bet saimnieks netur ļaunu prātu un stāsta visaizraujošākos stāstus par strausu dzīvi. Te pirmoreiz mūžā nogaršoju strausa olu, tā ir vārīta 50 minūtes, pēc garšas gan neko daudz neatšķiras no vistu dējuma, taču dažādos cepumos un tortēs strausu olas dodot īpašu pufīgumu. Lielo strausu ēnā palika pāvi, pērļuvistiņas, pudeļpīles un citi eksotiskie putni, kas nemaz nav mazāk aizraujoši objekti.
Indrānu pag., Lubānas nov., tel. +371 28378516, +371 29178584.

Vecais Ceplis, operdziedātāja Jāņa Zābera (1935 – 1973) muzejs, kas iekārtots viņa dzimtajās mājās. Jānis Zābers nenoliedzami ir visu laiku labākais latviešu solodziedātājs, viņa unikālā balss vairākām paaudzēm ir viena no latviskajām pamatvērtībām. Muzejā sakrātas J. Zābera piemiņas lietas, skatuves tērpi, mūzikas instrumenti, fotogrāfijas, vēstules, daudz stendu, kuru pētīšanai parasti tūristiem neatliek ne laika, ne gribēšanas. Vairāk gribējās klausīties dziedātāja balss ierakstus, uzkavēties Zābera ozolu paēnā, lai nesteidzīgi pārdomātu, kādi izcili cilvēki ir bijuši mūsu tautai, kas Eiropā būtu bijis Jānis Zābers, ja toreizējie PSRS funkcionāri neliktu šķēršļus viņa radošajai darbībai slavenajā Milānas "La Scala", ja viņa mūžs smagas slimības dēļ neaprautos tik agri…
Indrānu pag., Lubānas nov., tel. +371 29355123, 64829652.

Lubānas novada tūrisma un amatnieku centrs. Lubāna ir mājīga un senatnīga pilsēta Aiviekstes upes krastā. Senatnīgā ēkā iekārtots arī tūrisma un amatnieku centrs, pirmajā stāvā var iegādāties raibu raibos suvenīrus un amatnieku izstrādājumus, pašiem izmēģināt roku pie stellēm, aužot segas un zāļu paklājus, bet otrajā stāvā – mūsdienīga ekspozīcija par Lubānas novada vēsturi, kultūru, tradīcijām, izcilākajiem cilvēkiem -- dzejnieci Broņislavu Martuževu; operdziedoni Jāni Zāberu; dzejnieku Jāni Gavaru; mākslinieku Rūdolfu Pinni; folkloristu un mācītāju Mārtiņu Celmiņu; politiķi Hugo Celmiņu; fotogrāfu Alfredu Grāveru; Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku Oskaru Kalpaku.
O. Kalpaka iela 4-3, Lubāna, tel. +371 27821974, +371 26153249.

Aborieši. Lubānas apvidus bijis apdzīvots jau mezolītā, 10. gt. pirms mūsu ēras. No 1938. līdz 1999. gadam Lubāna līdzenumā, ezera apkaimē, veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atklātas ap 30 mezolīta un neolīta, kā arī vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta apmetnes. Lubāna ezera mitrāja arheoloģisko nozīmīgumu raksturo pirmo iedzīvotāju parādīšanās toreizējā Latvijas teritorijā pēc ledāju atkāpšanās uz ziemeļiem. Tas notika tad, kad Rīga vēl bija zem Ledus ezera ūdeņiem, --- tā vēstīts Lubānas novada mājas lapā. Šīs vēstures elpa jūtama arī akmens laikmeta apmetnē, kuru Aiviekstes krastos ierīkojuši vēstures entuziasti. Viens no tiem, Māris Valainis, mūs māca, kā apieties ar loku un bultām, kā mest šķēpu, aizraujoši ir pašiem pasēdēt slietenī, iedomāties sevi senā cilvēka ādā pirms vairākiem gadu tūkstošiem, pacilāt traukus, ieročus, mājsaimniecības piederumus. Izrādās, ka Latgales puses tūrisma uzņēmējas mērķī šauj trāpīgi!
Tel. +371 26649344

“Vaidavas”. Te noslēdzās garā un raibā ceļojuma diena. Akmeņu parks “Vaidavas” ir viens no lielākajiem Latvijā, te apskatāmi ap 4000 akmeņu, saimnieks Vilnis Strautiņš aicina ieklausīties, izjust akmeņu stāstu, to apbrīnojamo mieru, jo šajā dārzā esot tikai viens akmens ar negatīvu enerģiju – dzelzs lavas gabals. Spoku namiņā – minerālu un gliemežvāku kolekcijas, kā arī paša saimnieka darinājumi -- veidojumi no koka saknēm. Izrādās, ka var kolekcionēt arī krūzītes – saimniekam to ir ap diviem tūkstošiem! Dažādu senu un dīvainu priekšmetu kolekciju patlaban ir daudz, bet šī izceļas ar paša saimnieka personību – viņš prot stāstīt par saviem priekšmetiem un lietām ar mūžības mēru un elpu.
Indrānu pag., Lubānas nov., tel. +371 26565071

Brauciena dalībnieki šķīrās jau ap saulesrietu. Protams, tūristiem tik sasprindzināts un piesātināts maršruts vienas dienas ekskursijā nebūtu vēlams, bet katru no Madonas un Lubānas pusē redzētajām vietām vajadzētu apskatīt, izbaudīt, izgaršot un izjust lēnā garā un skaisti. Katrā no tiem ir Lubāna ezera noslēpums. Ne par velti zīmītē, ko mums piedāvāja izvilkt “Aļņu” saimniece, blondā un bižainā Dace kā savdabīgu orākulu, es izlasīju sev veltītas ļoti zīmīgas rindas, kas būtu jāatceras ikvienam tūristam vai tūrisma gidam: “Viena piedzīvojumiem bagāta diena ir tūkstoš reižu vērtīgāka nekā viena bezrūpīga un ērtību nodrošināta diena” (Paulu Koelju).
Anna Rancāne
Autores foto