Par pašvaldības iestāžu – apvienību pārvalžu – darbības modeļa uzlabošanu un iekšējo reorganizāciju
27.oktobrī Rēzeknes novada domes izpilddirektors Jānis Troška sniedza ziņojumu Teritoriālajai pastāvīgajai komitejai par esošo situāciju apvienību pārvalžu darbībā, kur novada domes deputāti izpilddirektoram uzdeva veikt situācijas analīzi. Tika izveidota darba grupa, kura piedāvāja konkrētus risinājumus situācijas uzlabošanai. 1.decembrī Rēzeknes novada domes sēdē, pēc sniegtā darba grupas ziņojuma, tika pieņemts lēmums par apvienību pārvalžu iekšējās reorganizācijas veikšanu, kas jāveic līdz 2023.gada 28.februārim, lai ar 1.martu apvienību pārvaldes uzsāktu darbu jaunā kvalitātē.
Ko paredz darbības modeļa uzlabošana?
Darbības modeļa uzlabošana paredz, ka no nākamā gada 1.marta pārstās funkcionēt pagastu pārvaldes kā apvienību pārvalžu augstākā līmeņa struktūrvienības, bet pagastmājas arī turpmāk kalpos kā pakalpojumu saņemšanas vietas. Iedzīvotājiem nekas nemainīsies attiecībā uz pakalpojumu saņemšanu. Arī turpmāk katrā pagastā varēs saņemt izziņas, iesniegt iesniegumus, apmaksāt komunālos pakalpojumus, veikt nodokļu un nodevu maksājumus, apmeklēt sociālo darbinieku vai bāriņtiesas locekli. Darbu turpinās bibliotēkas, kultūras nami un jauniešu centri. Neviens pagasts nepaliks bez uzraudzības, ikdienas darbs turpināsies. Šobrīd pašvaldības teritorijā darbojas pieci valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC) (Dricāni, Kaunata, Malta, Nautrēni un Viļāni). Tiek plānota šo klientu apkalpošanas centru tīkla paplašināšana.
Ko paredz iekšējā reorganizācija?
Jāatzīmē, ka šobrīd mēs visi dzīvojam digitalizācijas laikmetā, kad daudzas lietas, tajā skaitā arī maksājumus, var veikt neizejot no mājām, tādā veidā uz pagastmāju dodoties tikai tādu jautājumu risināšanai, kurus nevar atrisināt attālināti.
Esošajiem pagastu pārvalžu vadītājiem vajadzēs pārkvalificēties par pārvaldes vadītāja vietniekiem konkrētos darbības virzienos, atsevišķu procesu vadīšanā un kontrolēt tos vai būt vadošajiem speciālistiem kādā no jomām apvienības ietvaros, ja viņi tam piekritīs. Nav plānota darbinieku skaita palielināšana.
Galvenā atšķirība no esošās situācijas – apvienības vadītājs un vietnieki pārvaldīs visas apvienības teritorijas, nevis atsevišķa pagasta teritoriju. Šo pārmaiņu galvenais mērķis – maksimāli efektivizēt pārvalžu darbu, finanšu, cilvēkresursu un tehnisko resursu izmantošanu, lai visā apvienībā būtu vienota pieeja pašvaldības deleģēto uzdevumu veikšanā. Diemžēl, līdz šim bija novērojama situācija, ka apvienību pārvalžu rīcībā esošie finanšu līdzekļi, manta un citi tehniskie resursi netika izmantoti racionāli vienas apvienības ietvaros. Pārvalžu vadītājiem un viņu vietniekiem tiks noteikti pieņemšanas laiki pagastos, lai saglabātu saikni ar iedzīvotājiem.
Apvienību pārvalžu struktūrvienību sadalījums
Kā jau iepriekš tika minēts, tad pārvalžu iekšējās reorganizācijas rezultātā tiek plānots izveidot šādu struktūru: Pārvaldes vadība, lietvedības, grāmatvedības, saimniecības un tehniskā atbalsta nodaļas un citas struktūrvienības, atkarībā no deleģētās funkcijas. Jaunajā pārvaldes struktūrā vairs nebūs iedalījuma pagastu pārvalžu līmenī, piemēram, vairs nebūs komunālās saimniecības katrā pagastā, bet gan viena struktūrvienība – saimniecības un tehniskā atbalsta nodaļa – kurā būs visi šīs struktūrvienības darbinieki, tai būs viens vadītājs. Šajā sakarā pārvalžu esošie darbinieki Darba likumā noteiktajā kārtībā un termiņā tiks informēti par grozījumiem darba līgumos, bet esošo pagastu pārvalžu vadītāji tiks izvērtēti kā potenciālie esošo pārvalžu vadītāju vietnieki.
Jaunais Pašvaldību likums nosaka arī to, ka no jaunā gada darbinieki darbā tiks pieņemti vai nu pārcelšanas kārtībā no vienas pašvaldības iestādes uz citu, vai arī atklāta konkursa kārtībā.
Darba grupas secinājumi par apvienību pārvalžu darbību
Rēzeknes novada četras apvienību pārvaldes, kuru struktūra nedaudz atšķiras no Viļānu apvienības pārvaldes, ir nostrādājušas gandrīz četrus gadus. Pa šo laiku ir novērots, ka ne viss iecerētais ir sasniegts. Apvienību pārvalžu darbībā ir redzami vairāki trūkumi, kuri neveicina šo teritoriju vienmērīgu attīstību un operatīvi nerisina saimnieciskas dabas jautājumus.
Darba grupa, kura analizēja apvienību pārvalžu darbības modeli secināja, ka apvienības aizvien ir sadrumstalotas, notiek nevienmērīga saimniecisko procesu plānošana un attīstība apvienību ietvaros. Atvēlēto budžeta līdzekļu izlietošana tikai konkrētā pagasta ietvaros (neskaitot atsevišķus gadījumus). Apgrūtināta pagastu pārvalžu vadītāju rīcība ar pašvaldības mantu un finanšu kontrole no apvienības vadītāja puses, kas notiek iestādes vadītāja lielās noslogotības dēļ. Četru bijušo Rēzeknes novada pašvaldības pagastu apvienību struktūra atšķiras no Viļānu apvienības pārvaldes struktūras, kas ir uzskatāms par traucējošu faktoru vienādas pieejas un apvienību struktūras izveidošanā. Nepietiekoša koordinācija starp pagastu pārvaldēm apvienību ietvaros vairāku saimniecisko jautājumu risināšanā, piemēram, pašvaldības ceļu uzturēšanā, kurināmā sagādē, pamatlīdzekļu iegādes plānošanā kopīgu uzdevumu veikšanai, ūdenssaimniecību attīstībā, skolēnu pārvadājumu veikšanā, kultūras pasākumu organizēšanā, iedzīvotāju iesaistīšanā viņiem svarīgu jautājumu risināšanā. Tika secināts arī, ka esošais struktūrvienību iedalījums augstākā un zemākā līmeņa struktūrvienībās neatbildīs jaunā Pašvaldību likuma prasībām. Turklāt nav efektīvs pārvaldes modelis, kad apvienības pārvaldei, gan pagasta pārvaldei ir viena lietvedības sistēma un grāmatvedības uzskaite. Darba grupa arī novēroja, ka vairākos gadījumos iztrūkst atgriezeniskās saites starp apvienību pārvaldēm un pašvaldības Centrālo administrāciju un tās struktūrvienībām.
Pirmā reorganizācija notika 2019.gadā
Atgādinām, ka 2019.gada janvārī Rēzeknes novada pašvaldībā tika veikta esošo 25 pagastu pārvalžu reorganizācija, kā pašvaldības iestādes, izveidojot četras pagastu apvienības: Dricānu apvienības pārvalde, Kaunatas apvienības pārvalde, Maltas apvienības pārvalde, Nautrēnu apvienības pārvalde.
2019. gadā reorganizācijas rezultātā tika samazināts grāmatvedību skaits no 22 uz četrām. Grāmatvedību reorganizācijas rezultātā tika samazināti izdevumi par aptuveni 180 tūkstošiem EUR gadā. Vairākās pagastu pārvaldēs (augstākā līmeņa struktūrvienībās – pagastu pārvaldēs) uz divām pagastu pārvaldēm tika nozīmēts viens pārvaldes vadītājs (Malta-Puša, Kaunata-Mākoņkalns, Sakstagals-Kantinieki, Dricāni-Stružāni, Gaigalava-Nagļi, kopš 2021.gada aprīļa arī Vērēmi- Bērzgale). Šīs reorganizācijas rezultātā tika samazināti izdevumi aptuveni 35 tūkstoši EUR gadā.
Jaunā Pašvaldību likuma 23. panta pirmā daļa nosaka, ka, lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, pašvaldības dome izveido pagasta vai pilsētas pārvaldi vai teritoriālā iedalījuma vienību apvienības pārvaldi. Pašvaldības dome var izveidot teritoriālā iedalījuma vienību (pagastu vai pagastu un pilsētas) apvienības pārvaldi, ja pašvaldības nolikumā noteiktais novada teritoriālais dalījums ietver teritoriālā iedalījuma vienību apvienību, nodrošinot šā panta trešajā daļā minētos pakalpojumus katrā apvienību veidojošā teritoriālā iedalījuma vienībā. Vēršam uzmanību, ka apvienības pārvalde ir apvienota pagastu pārvalde, kuras darbības teritorija aptver vairākas teritoriālās vienības.
2021. gada 1.jūlijā Rēzeknes novada Pagaidu administrācija apstiprināja Rēzeknes novada pašvaldības nolikumu, kurš noteica, ka pašvaldības teritorija iedalāma piecās teritoriālajās vienībās – pagastu apvienībās, bet šo teritoriālo vienību pārvaldīšanu nodrošina piecas apvienību pārvaldes, tās ir: Dricānu apvienības pārvalde, Kaunatas apvienības pārvalde, Maltas apvienības pārvalde, Nautrēnu apvienības pārvalde un Viļānu apvienības pārvalde. Apvienību pārvaldes ir pašvaldības iestādes ar savu budžetu, grāmatvedības uzskaiti un mantu, tās darbojas saskaņā ar iestādes nolikumu. Apvienību pārvaldes ir nodokļu maksātāji, tās ir reģistrētas Publisko personu un iestāžu sarakstā.
Pakalpojumi, kurus sniedz apvienību pārvaldes
Pašvaldību likuma 23.panta trešā daļa nosaka, ka apvienību pārvaldes nodrošina vismaz šādus pakalpojumus:
1) izsniedz izziņas atbilstoši pašvaldības kompetencei un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem;
2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;
3) izmaksā pašvaldības sociālos pabalstus;
4) pieņem iesniegumus un organizē atbilžu sniegšanu attiecīgajām personām;
5) nodrošina informācijas pieejamību par domes pieņemtajiem lēmumiem.
Kā redzams no likuma, tad pārvaldes sniegto pakalpojumu klāsts nav tik plašs, kā to mēs redzam ikdienā. Tas ir tādēļ, ka pašvaldības dome apvienību pārvaldēm ir deleģējusi arī citus pienākumus, tādus kā komunālo pakalpojumu sniegšanas, pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanas, pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, skolēnu pārvadājumu un citu saimnieciska rakstura darbību veikšanas pienākumus. Tāpat apvienību pārvaldēm šobrīd ir pienākums rūpēties par kultūras dzīves un jaunatnes darba organizēšanu pagastos.
Jebkuras pārmaiņas sabiedrībā vienmēr tiek uzņemtas ar kaut kādām šaubām vai pat bailēm, jo sākotnēji var likties nevajadzīgas un līdz galam nesaprotamas. Bet pašvaldībai ir jādomā ne tikai par šodienu, bet arī jāskatās nākotnē, jāorganizē pašvaldības darbs tā, lai ar tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem un mantu tiktu sasniegti maksimāli labāki rezultāti. Esam pārliecināti, ka mums visiem kopā viss izdosies!
Sagatavoja: Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška.