Pašvaldības zemju nomnieku ievērībai

15.09.2021

Pašvaldība

Rēzeknes novada pašvaldība savus īpašumus pārvalda un lieto Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā. Zemesgabalu iznomāšanas vispārējos noteikumus un atsevišķus nomas līgumā ietveramos tipveida nosacījumus reglamentē:   likums “Par pašvaldībām”,  “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums”, “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”, likums “Par nodokļiem un nodevām”, Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 644 “Noteikumi par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību”, 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”  u.c. normatīvie dokumenti.

Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 644 “Noteikumi par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību”    apstiprina lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumu, nosaka būtiskos līguma nosacījumus, līgumu slēgšanas  kārtību un nomas maksas aprēķināšanas kārtību,   Šie noteikumi attiecināmi  uz pašvaldībā noslēgtiem lauku apvidus zemes nomas līgumiem, kuri noslēgti par visu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi vai par šīs zemes daļu, kur pirmtiesīgā persona ieguvusi nomas pirmtiesības saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu. Informāciju  par  personām, kuras ir ieguvušas zemes nomas pirmtiesības, pašvaldība  iegūst Valsts zemes dienesta reģionālajā nodaļā. 

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” nosacījumiem, pašvaldība nodod nomā pašvaldībai piekritīgo zemi šādiem mērķiem:  

  1. Personīgās palīgsaimniecības vajadzībām:
  • zeme tiek iznomāta personām, kuras dzīvo valsts vai kooperatīvu dzīvokļos, kā arī personiskajos dzīvokļos vai mājās, ja viņu pastāvīgajā lietošanā nav lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (ar šo saprotami - sakņu dārzi, lauksaimniecības dzīvnieku uzturēšanai paredzamās platības) un šādas zemes lietošana nav galvenais nomnieka eksistences avots, bet daļēji papildina iztiku ar izaudzētiem lauksaimniecības produktiem;
  • zemes nomas līgums tiek noslēgts pamatojoties uz personas iesniegumu, piemērojot zemes nomas maksu, kas nav mazāka kā 4  EUR gadā.
  1. vju uzturēšanai:
  • zeme tiek nodota nomā esošās būves īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam, pamatojoties uz nomnieka iesniegto pieteikumu;
  • ja uz zemes vienības atrodas būve, kura nav ierakstīta zemesgrāmatā, persona iesniedz dokumentus, kas apliecina attiecīgās būves tiesisku iegūšanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, vai dokumentu, kas apliecina personas lietojuma tiesības uz attiecīgo būvi, vai pašvaldības izziņu par to, ka būve atrodas personas lietošanā un attiecināma uz šīs personas mājsaimniecību;
  • ja par apbūvēta zemesgabala nomu nomnieks atsakās slēgt zemes nomas līgumu, iznomātājs tiesīgs būves īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam nosūtīt maksāšanas paziņojumu vai rēķinu, norādot zemes platību, nomas maksas apmēru, samaksas termiņu un samaksas kārtību;
  • zemes nomas līgumā būvju uzturēšanai tiek piemērota zemes nomas maksa 1,5% no zemes vienības kadastrālās vērtības, saskaņā ar noteikto tā nedrīkst būt mazāka par 28 EUR/gadā;
  • pašvaldība nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5 ja uz zemesgabala atrodas tiesiskā valdītāja būves, kuras saskaņā ar likumu ir ierakstāmas kā patstāvīgi īpašumu objekti, bet nav ierakstītas zemesgrāmatā. 
  1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme:
  • nomnieks tiek noskaidrots rakstiskā vai mutiskā izsolē, pašvaldība pieņem lēmumu par iznomājamo zemes gabalu un piemērojamo izsoles veidu, nodrošinot izsoles atklātumu un dokumentējot izsoles procedūru.  

Nekustamā īpašuma zemes nodokli par iznomāto zemi  nomnieks maksā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktā kārtībā.   

Pašvaldība norāda, ka pagarinot pašvaldībā esošo zemes nomas līgumu darbības termiņus, tiek ievērots nosacījums, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto nomas līguma termiņu - 30 gadus.   

Diemžēl ir gadījumi, kad iesnieguma iesniegšanas termiņš par zemes nomas līguma termiņa pagarināšanu tiek iesniegts pēc zemes nomas līguma darbības termiņa beigām un lauksaimniecībā izmantojamā zemes noma nosakāma izsoles kārtībā. Līguma darbības termiņš tad netiek pagarināts un zemesgabala turpmākās nomas tiesības iegūstamas  izsoles ceļā.

Lai nerastos šādas situācijas, pašvaldība mudina nomniekus būt atbildīgiem un sekot zemes nomas līgumā noteiktajiem darbības termiņiem un, izvērtējot turpmāko nomas zemes apsaimniekošanu, savlaicīgi pagarināt pašvaldības zemes nomas līgumu darbības termiņus. Griezties pašvaldībā ar iesniegumu par līguma darbības termiņa pagarināšanu vajadzētu darīt,  līgumam spēkā esot (vismaz 2 mēnešus  pirms termiņa beigām). Pašvaldība, izvērtējot  nomas saistību lietderības apsvērumus, pieņem lēmumu pagarināt vai nepagarināt zemes nomas līgumu.  

 

Informāciju sagatavoja: 
Zemes un publisko ūdeņu pārvaldības dienests

Click to listen highlighted text!