Rikavas jauno literātu kopas “Dzejas garša” dalībnieces gūst atzinību Vislatvijas radošo darbu konkursā
Arī šogad Galēnu kultūrvēstures biedrība rīkoja Vislatvijas radošo darbu konkursu, kas bija veltīts dzejniekam, filozofam, reliģiju pētniekam Robertam Mūkam. Šī gada darbu tēma – “Lai zemei būtu vieglāk elpot, mums jāelpo tai līdzi!” Konkursa dalībnieki darbos ļoti nopietni analizēja cilvēka un Zemes ciešo saistību.
Zeme ir svēta, mums katram tas jāpatur prātā un sirdī. Bobs Brauns teicis: “Nākotne būs zaļa, vai arī tādas cilvēcei nebūs vispār!” Mēs šobrīd turamies trausla “matiņa galā”, tas jebkurā mirklī var trūkt. Mēs balstāmies uz to, ka ir ūdens, gaiss, maize, bet tas viss var drīz zust, ja Zemei pietrūks elpas. Kamdēļ Zemei var stāties elpa? Mēs turpinām atstāt plastmasas atkritumus kur pagadās. Piemēslojam mežus, upes, jūru, okeānus. Vai ar mums būs tā, kā teicis Bendžamins Franklins: “Kad aka ir sausa, apzināmies tās vērtību!” Kā šo “aku” glābt? Kā Zemes elpu pasargāt? Iet uz veikalu ar savu maisiņu, neķert katrā reizē jaunu, jaunu, jaunu plastmasas maisu. Mēs pilsētās katru dienu redzam vārnas, kas centīgi revidē atkritumu urnas. Būsim tik stipri, ka pacelsim vārnas izvilkto maisiņu un ieliksim to atpakaļ urnā! Tas būs atbalsts Zemes un pašu elpai. Un Zeme pateiks savu: “Paldies!”
Par Zemi jārūpējas kā par sevi. Zeme ir mūsu lielā Māte. Mums ir tā elpa, kas mūsu Mātei. Tas pats ūdens, tas pats laiks! Palīdzot dabai – zemei, mēs palīdzam paši sev, savai dzīvībai. Varbūt mums būs zaļa un tīra nākotne? Varbūt Zeme varēs ar mums lepoties?
Šogad konkursā ATZINĪBU ieguva Rikavas jauno literātu kopas “Dzejas garša” dalībnieces Dainuvīte Garjonova un Samanta Strogonova. Dainuvīte savā darbā uzsvēra, ka Zeme ir vairāk nekā mājas mums katram. To, ka nedrīkstam pakļauties vienaldzībai: “Ai, lai citi Zemi glābj, es pēc tam!” Šī – “pēc tam” – var nebūt. No katra cilvēka mazākās rīcības atkarīgs, vai Zeme, tātad – arī mēs, elpos un dzīvos. Cilvēki no Zemes cenšas sev izplēst simts dzīvības, bet mēs visi varam nodzīvot tikai vienu dzīvību. Tad, ja kāds cilvēks plēš no Zemes vairāk nekā tikai savai dzīvībai, viņš iznīcina nākamo paaudžu elpu.
Dainuvīte smaidot teic, ka darbošanās Rikavas jauno literātu kopā palīdz mācībās: “Kad skolā kādā no mācību priekšmetiem – ģeogrāfijā, bioloģijā – jāuzraksta dzejolis, man to uzrakstīt ir vieglāk nekā klases biedriem. Radošo domāšanu vajag trenēt regulāri!”
Konkursam Dainuvīte uzrakstīja gan eseju, gan dzejoli:
Es elpoju, lai dzīvotu,
Puķe elpo, lai ziedētu,
Putns elpo, lai dziedātu,
Upe elpo, lai dzīvotu augi,
Mežs elpo, lai dāvātu pasaulei gaisu,
Zeme elpo, lai elpotu visi.
Kāpēc elpo tu?
Iveta Dimzule, Rikavas jauno literātu kopas “Dzejas garša” vadītāja.
Autores foto – Samanta Strogonova(no kreisās) un Dainuvīte Garjonova.
