Vai novada iedzīvotājiem būs jāuzņemas Rēzeknes pilsētas parādsaistības?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosinājusi 2025. gadā piecas valstspilsētas apvienot ar tām līdzās esošajiem novadiem. VARAM piedāvājums veidots, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, ka ikviena novada teritorijā jābūt arī valsts vai reģionālajam attīstības centram. Tas nozīmētu Rēzeknes novada apvienošanu ar Rēzeknes valstspilsētu.

Rēzeknes novada pašvaldība atzinīgi vērtē VARAM ideju attīstīt reģionālos centrus, lai stiprinātu pašvaldību ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību, taču, ņemot vērā situāciju ar Rēzeknes pilsētas budžetu un grūtības ar līdzšinējo sadarbību, plānoto apvienošanos vērtējam ar pamatotām bažām, vai tas nesīs gaidītos ieguvumus arī Rēzeknes novada iedzīvotājiem.

Iepriekšējā plānošanas periodā vairākās Eiropas Savienības fondu programmās piedalīties varēja tikai noteiktas pašvaldības, tas ir, fondu līdzekļi, kuri bija pieejami Rēzeknes pilsētai, nebija pieejami Rēzeknes novadam. Līdz ar to novada pašvaldība, pat ļoti gribot, nevarētu pretendēt uz šo līdzekļu apgūšanu. Visās programmās, kur novada pašvaldība atbilda pretendēšanas nosacījumiem, esam piedalījušies un apguvuši projektu finansējuma iespējas.

Neraugoties uz to, pēdējo gadu laikā Rēzeknes novada pašvaldība īstenojusi dažādus projektus aptuveni 55 miljonu EUR vērtībā, tostarp, pašvaldības objektu rekonstrukciju un siltināšanu, ceļu rekonstrukciju un citus projektus, kas uzlabo ikdienas dzīvi novada iedzīvotājiem.

Lai gan paveikti lieli darbi, Rēzeknes novada pašvaldības parādsaistības ir nelielas – vien 15,1 miljoni EUR (10 637 869 EUR – no bijušā Rēzeknes novada un 4 472 883 EUR no bijušā Viļānu novada) jeb 539 EUR uz vienu novada iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā pilsētas parādu slogs ir vairāk nekā 88 miljoni EUR jeb 3835 EUR uz katru rēzeknieti (informācija no Valsts kases mājaslapas). Bez šaubām, pēc apvienošanās šī smagā parādu nasta gulsies arī uz novada iedzīvotāju pleciem un maciņiem. Turklāt pilsētas izveidotie objekti ik gadu prasa arī ievērojamas summas to uzturēšanai.

Rēzeknes novada pašvaldība ļoti atbildīgi un ilgtspējīgi izturas pret pašvaldības budžetu – izvērtējot prioritātes un finansiālās iespējas. Saimnieciski strādājot un liekot lietā Covid pandēmijas laikā radušos ietaupījumus, jau 2020. gada beigās novads Valsts kasē apmaksāja saistības par aizņēmumu pamatsummas atmaksu visam 2021. gadam. Tajā pašā laikā Rēzeknes pilsētas dome šī gada sākumā bija spiesta ņemt sava veida “ātro kredītu” – nepilnu miljonu eiro lielu valsts īstermiņa aizdevumu –, lai aizlāpītu caurumu budžetā un varētu izmaksāt algas, kā arī segt ikdienas tēriņus. 

Protams, arī novads varētu īstenot grandiozus un nesaimnieciskus projektus. Kuram gan nepatiktu baseins Maltā, ledus halle Rogovkā vai pašvaldības būvēts SPA centrs pie Rāznas ezera. Taču atbildīgi izturamies pret mūsu nodokļu maksātāju naudu, īstenojot tos projektus, kas gan dod labumu iedzīvotājiem, gan ir “paceļami” novada budžetam ne vien lai uzbūvētu, bet arī lai pēcāk tos uzturētu.

Runājot par uzturēšanas izdevumu izvērtēšanu, kā veiksmīgu piemēru varam minēt ūdens tūrisma attīstības centra “Bāka” izsoli pagājušajā gadā. Lai gan medijos tika sacelta ažiotāža par it kā zemo nomas maksu, tomēr tagad varam apstiprināt, ka tas bija pareizs solis, lai būtu maksimāla lietderība sabiedrībai – nomnieks “Bāku” ir saglabājis kā tūrisma objektu un uztur to labā kārtībā. Saskaitot uzturēšanas izdevumu ekonomiju, nomas maksu un nekustāmā īpašuma nodokļa maksājumus, pašvaldības finanšu ieguvums ir vairāk nekā 35 tūkstoši EUR ik gadu.

Novada lepnums ir mūsu uzņēmēji. Rēzeknes novada teritorijā strādā vairāk nekā 1700 uzņēmumu – stabilas zemnieku saimniecības, mājražotāji, plašas industriālās ražotnes. Lielākie no tiem ir RSEZ SIA “Verems” (apgrozījums 2020. gadā: 32,8 miljoni EUR) un RSEZ SIA “LEAX Rēzekne” (apgrozījums 2020. gadā: 25,5 miljoni EUR). Kopā abos uzņēmumos strādā vairāk nekā 550 darbinieki – gan novada, gan pilsētas iedzīvotāji. Iespējams, tāpēc Rēzeknes pilsēta reizēm sajauc un šos uzņēmumus nodēvē par saviem.

Rēzeknes novada pašvaldība rod dažādus veidus, kā atbalstīt mūsu uzņēmējus. Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un uzņēmējus iesaistījām Teritorijas plānojuma izstrādē. Lai radītu investoriem labvēlīgāku vidi, tika paplašinātas iespējas uzņēmējdarbības veikšanai Rēzeknes novada Rūpnieciskās apbūves zonā.

Reizēm pat nevajag ieguldīt lielus pašvaldības līdzekļus, lai palīdzētu uzņēmumiem attīstīties. Piemēram, šogad, atvēlot 60 tūkstošus EUR uzņēmējdarbības projektu konkursam, pašvaldība atbalstīja 14 jaunos un esošos uzņēmējus, no kuriem katrs rada vismaz vienu jaunu darba vietu. Ja uzņēmējs spēj radīt un nodrošināt darba vietu vismaz sev pašam, tas jau ir liels ieguldījumus novada izaugsmē.  

VARAM priekšlikums arī paredz līdz 2025. gadam paplašināt sadarbību dažādās jomās starp valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem. Lai gan Rēzeknes novada pašvaldība vēlas sadarboties un ir iniciējusi dažādas idejas, līdzšinējā pieredze rāda, ka Rēzeknes valstspilsētas interese par sadarbību ir minimāla. Lūk, daži piemēri.

Attīstības plānošanas dokumenti.

Administratīvi teritoriālās reformas likums un normatīvie akti nosaka, ka Rēzeknes novadam un Rēzeknes valstspilsētai kopīgi jāizstrādā divi attīstības plānošanas dokumenti – ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma. Tāpat likums nosaka, ka tieši Rēzeknes valstspilsēta ir vadošais partneris dokumentu izstrādē. Lai gan līdz šī gada 15. novembrim dokumentiem jābūt nodotiem publiskai apspriešanai, vēl līdz raksta publicēšanai 23. augustā reāls darbs no pilsētas puses nav pat uzsākts. Rēzeknes novads izrāda aktīvu interesi un vēlmi sadarboties, lai izstrādātie dokumenti būtu kvalitatīvi un sabalansēti ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem svarīgākajiem jautājumiem. Diemžēl interese un iniciatīva produktīvai komunikācijai šobrīd novērojama tikai no mūsu puses. Pilsētas šī brīža darbības un pasīvā attieksme var radīt finansiālas sekas, proti, neizstrādājot dokumentus likumā noteiktos termiņos var nākties zaudēt piešķirto finansējumu.

Piepilsētas teritoriju attīstība.

Rēzeknes novada teritorijas plānojuma izstrādes laikā no Rēzeknes pilsētas domes tika saņemta negatīva attieksme pret novada vēlmi sakārtot teritoriju, kas atrodas valstspilsētas “aglomerācijas” zonā. Vēstulēs Rēzeknes pilsētas dome iebilda pret jaunu ciemu izveidi piepilsētas teritorijā. Būtībā Rēzeknes dome iestājās pret to, lai, piemēram, Pleikšņi attīstītos un kļūtu par vēl pievilcīgāku vietu dzīvošanai ar sakārtotu transporta infrastruktūru (ielu tīkls, piekļuves iespējas operatīvajam transportam, ceļu un ielu sarkano līniju precizēšana u.c.) un pilnvērtīgu inženiertehniskās apgādes tīklu (energoapgāde, ūdensapgāde, kanalizācijas sistēmas u.c.), ko laika gaitā Pleikšņos un citās bijušajās mazdārziņu teritorijās vēlas ieviest novada pašvaldība.

Dzīvnieku kapsēta.

Rēzeknes novada pašvaldība vairākkārt aicināja pilsētu sadarboties dzīvnieku kapsētas izveidošanā, piedāvājot teritoriju, kur abas pašvaldības varētu līdzvērtīgi iesaistīties kapsētas izveidē un uzturēšanā. Piedāvājām zemi pie pilsētas, rēķinoties, ka lielākā daļa interesentu būs tieši no Rēzeknes daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, nevis novada cilvēkiem, kam īpašumā ir sava zeme. Taču 2021. gada jūnijā atbildes vēstulē Rēzeknes pilsētas dome atteica finansiālu līdzdalību, tai pašā laikā gan atzīstot, ka arī pilsētniekiem šis jautājums ir aktuāls. Šis būtu piemērs, kas nestu reālu labumu pilsētas iedzīvotājiem. Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī rēzekniešiem būtu vieta, kur cieņpilni atvadīties no sava mīļdzīvnieka, nevis izmest to atkritumu konteinerā vai nakts aizsegā aprakt Ančupānu mežā. Diemžēl dzirdīgas ausis pilsētas domes gaiteņos neatradās.

Pēdējā laikā masu medijos reizi pa reizei parādās daiļrunīgi Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja izteikumi, kuros Rēzeknes valstpilsēta salīdzināta ar plaukstošu oāzi tuksneša (lasi – Rēzeknes novada) vidū. Derētu padomāt par to, ka arī oāzei var pietrūkt ūdens, jo pilsētas aizņēmumu saistību slieksnis jau tā ir augsts un jaunus kredītus, lai līdzfinansētu Eiropas Savienības projektus, pilsēta nākamgad var arī nesaņemt, savukārt Rēzeknes novada pašvaldības saistības ir līdzsvarotas. Iespējams, ka oāze cer uz valgmi no apkārtesošā tuksneša akām.  

Rēzeknes novada pašvaldība